dzimt, dzimstu, dzimsti, dzimst, pag. dzimu; intrans.
Fizioloģisku procesu rezultātā atdalīties no mātes organisma.
Paskaties visapkārt – kad Auruciemā dzimst bērni? Rudeņos... Visas manas četras meitas pasaulē nākušas rudenī. Līvs 2, 130.
// pārn. Rasties, veidoties (par parādībām dabā).
Divu upju satekā pret rietumiem paceļas stāva klints. Mūsa un Mēmele te saplūst kopā – un dzimst jauna upe. Vanags 6, 80.
// pārn. Rasties, veidoties (par parādībām sabiedrībā).
// pārn. Tikt veidotam, gatavotam (par priekšmetiem, materiālām vērtībām).
.. upju krastos spēkstacijas dzimst. Vējāns 1, 55.
// pārn. Veidoties, rasties (par domām, atziņām, idejām u. tml.).
No vārpu valodām dzimst dainu dzīvās rindas, Kas līdzi Daugavai no bērziem nebeigs līt. Liesma 59, 1, 1.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
dzimt
agrâk nelaîda ne tùvumã [svešu cilvēku], ka b¥rs dzima.
viņi ¥suõt dzimuši iguôņi.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 300]
Dzimis zem laimīgas zvaigznes – saka par cilvēku, kam dzīvē viss veicas.
Dzimis laimes krekliņā – saka par cilvēku, kam dzīvē viss veicas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
dzimt; liet. gihti, pr. gemmons ‘dzimis’, gemmans ‘dzemdējis’. Pamatā indoeiropiešu sakne *gOem- ar nozīmi ‘iet, nākt; dzimt’, no kā baltu *gem- un latviešu dzem-. Saknes zuduma pakāpē radies verbs dzimt. Nozīmes pārnesums ‘nākt’ → ’nākt pasaulē, dzimt’. Saknes pamatpakāpe redzama senākajās tagadnes formās, piem., (es) dzemu ‘dzimstu’, kas sastopama izloksnēs, folklorā un senākajā literatūrā.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 253–254]