Tradicionālā transkripcija

[Ðiêsmusv¥tki]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[Ð] – balsīgais troksnenis

[iê] – divskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[u] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[v] – balsīgais troksnenis

[¥] – garais, platais patskanis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

Četrzilbju vārds.

 Ortogramma – ē.

dzie- – sakne

-sm- – piedēklis

-u- – interfikss (sastingusi galotne)

svētk- – sakne

-i – galotne

dziesmusvētk- – vārda celms

dziesmusvētki* – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Daudzskaitlinieks.

• Latviešu valodā ir liela dažādība nosaukuma dziesmusvētki rakstībā un lietošanā, tāpēc jāievēro šī nosaukuma pareizrakstība un lietošanas īpatnības.

· Ja runājam vispār par pasākumu, kurā pulcējas vairāki kori, tad lietojam apzīmējumu dziesmusvētki vai dziesmu svētki. (Brauksim uz novada dziesmusvētkiem // dziesmu svētkiem. Šā likuma mērķis ir saglabāt, attīstīt un nodot tālāk nākamajām paaudzēm dziesmu un deju svētku tradīciju.)

 Runājot par valsts mēroga pasākumu, kas norisinās ik pēc noteikta laika posma, izmantojam šādus nosaukumus: Dziesmu un deju svētki, Vispārējie latviešu dziesmu un deju svētki, Latvijas Dziesmu un deju svētki, Vispārējie 25. Latvijas dziesmu un 15. deju svētki, Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki. (Rīcības komiteju apstiprina kārtējiem Vispārējiem latviešu dziesmu un deju svētkiem un kārtējiem Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem. Iekšlietu ministrija Dziesmu un deju svētku laikā nodrošina sabiedrisko kārtību un drošību.) [Sagatavots pēc: http://likumi.lv/doc.php?id=111203].

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dziesmusvētki ir mūsu tautas vēstures nozīmīga daļa.

2) izteicēja daļa – Skolēnu mīļākie svētki vasarā ir dziesmusvētki.

3) galvenais loceklis – Krāšņie dziesmusvētki.

4) papildinātājs – Dziesmusvētkus agrāk sauca par dziedāšanas svētkiem.

5) vietas apstāklis – Dziesmusvētkos notiek koru kari.

6) apzīmētājs – Dziesmusvētku karoga augšējā daļā ir uzraksts „Lihgo”.

dziesmusvētku būtība, dziesmusvētku celtne, dziesmusvētku dalībnieki, dziesmusvētku diriģenti, dziesmusvētku dziedātāji, dziesmusvētku dziesmas, dziesmusvētku enciklopēdija, dziesmusvētku estrāde, dziesmusvētku ēka, dziesmusvētku fotoalbums, dziesmusvētku gājiens, dziesmusvētku ideja, dziesmusvētku karogs, dziesmusvētku komisija, dziesmusvētku koncerts, dziesmusvētku kopkoris, dziesmusvētku koris, dziesmusvētku krūšu nozīmīte, dziesmusvētku organizatori, Dziesmusvētku parks, dziesmusvētku piemiņas zīmes, dziesmusvētku programma, dziesmusvētku repertuārs, dziesmusvētku rīkotāji, dziesmusvētku simboli, dziesmusvētku skaņdarbi, dziesmusvētku tērpi, dziesmusvētku tradīcijas, dziesmusvētku vēsture, dziesmusvētku virsdiriģenti, dziesmusvētki beidzas, dziesmusvētki izskan, dziesmusvētki sākas, igauņu dziesmusvētki, latviešu dziesmusvētki, lietuviešu dziesmusvētki, tautas dziesmusvētki, krāšņi dziesmusvētki, plaši dziesmusvētki, sirsnīgi dziesmusvētki

Ergonīmi – Dziesmu svētku biedrība, sabiedriska organizācija; Dziesmu un deju svētku padome, padome, Dziesmusvētki, žurnāls.

Vietvārdi – Dziesmu svētku estrāde, estrāde Rīgas Mežaparkā; Dziesmusvētku parks, parks Rīgā.

Saliktenis, kas darināts no vārdkopas dziesmu svētki, lai nosauktu koru sarīkojumus – dziedāšanas svētkus.

angļu - Song Festival

baltkrievu - фестываль песні

franču - festival de la chanson

grieķu - Φεστιβάλ τραγουδιού

igauņu - laulupidu

krievu - фестиваль песни

lietuviešu - dainų šventė

poļu - Festiwal piosenki,

somu - laulujuhlista

ukraiņu - фестиваль пісні

vācu - das Liederfest

zviedru - låt Festival