Morfoloģiskais raksturojums
dziesma – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
dziesm-a
|
dziesm-as
|
|
Ģ.
|
dziesm-as
|
dziesm-u
|
|
D.
|
dziesm-ai
|
dziesm-ām
|
|
A.
|
dziesm-u
|
dziesm-as
|
|
I.
|
ar dziesm-u
|
ar dziesm-ām
|
|
L.
|
dziesm-ā
|
dziesm-ās
|
|
V.
|
dziesm-a!
|
dziesm-as!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Dziesma palīdzēja izturēt grūtos laikus.
2) izteicēja daļa – Tā ir populāra dziesma.
3) galvenais loceklis – Romantiska dziesma.
4) papildinātājs – Viņi būs spiesti klausīties mūsu dziesmu.
5) apzīmētājs – Dziesmas piedziedājums bija lipīgs.
6) vietas apstāklis – Katrs var saklausīt sev ko tuvu šai dziesmā.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
dziesmu diena, dziesmu karš, dziesmas melodija, dziesmu spēle, dziesmu svētki, dziesmas teksts
estrādes dziesma, gulbja dziesma, kora dziesma, mīlestības dziesma, slavas dziesma, tautas dziesma, uzvaras dziesma
jauna dziesma, klusa dziesma, liriska dziesma, romantiska dziesma, skaista dziesma, skaļa dziesma, skanīga dziesma, solo dziesma, sveša dziesma, veca dziesma
mana dziesma, mūsu dziesma
nodziedāt dziesmu, sākt dziesmu
LLVV šķirklis
dziesma, -as, s.
1. Neliela apjoma vokāls skaņdarbs, kurā muzikālais tēls apvienots ar poētisko. Attiecīgais vokālās mūzikas žanrs.
Solo dziesma. Kora dziesma. Revolucionāra dziesma. Liriski romantiska dziesma. Estrādes dziesma. Dziesmas melodija. Dziesmas teksts.
Tautas dziesma – šāds skaņdarbs tautas mūzikā.
Dziesmu svētki – apvienotu koru masveida sarīkojumi, kas notiek regulāri pēc ilgākiem starplaikiem.
Dziesmu diena – apvienotu koru sarīkojums (pilsētā, rajonā), kas notiek dziesmu svētku starplaikā.
Dziesmu karš – koru sacensības dziesmu svētkos.
Dziesma bez vārdiem – neliels instrumentāls skaņdarbs, kas pēc struktūras un rakstura ir līdzīgs dziesmai.
Dziesmu spēle – dziesmuspēle.
Dziesmu grāmata – reliģisku dziesmu krājums.
2. Teksts (šādam skaņdarbam), arī dzejolis.
Ierakstīt kladē dziesmu.
3. Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
Strazda dziesma. Gaiļa dziesma. Klausīties lakstīgalas dziesmā.
Virs rudzu lauka iesāka cīrulis savu skaļo rīta dziesmu.. Birznieks-Upītis 6, 133.
// Skaņu kopums, ko rada kukaiņi.
Circeņa dziesma.
4. poēt. Skaņas, ko rada, piemēram, vibrējoši priekšmeti, gaisa plūsma, ūdens plūsma.
.. vējš biezajās skujās šalkoja smagu dziesmu .. Birze 1, 42.
5. sar. Atkārtoti sacīti jau zināmi vārdi, izteikumi.
6. vienk. Kakls, rīkle.
.. mazajam Vilnim acis zibēja kā vanadzēnam, kas tikko grasās ķert pie dziesmas savu pirmo cāli. Saulītis 12, 155.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
dziesma – dzīsme; garīgā dziesma – dīvadzīsme; cīruļa dziesma – ceiruļa dzīsme
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Aizņemt (aizvilkt) dziesmu kādam vienk. – nogalināt, nokaut.
Dziedāt slavas dziesmas – cildināt, apjūsmot, pārspīlēti slavināt.
Dziesma ir ciet kādam vienk. – saka, ja kādam smagi sarežģījumi, lielas nepatikšanas, ja ir beigas.
Dziesma (arī dziesmiņa) ir nodziedāta sar. – kādam vairs nav varas, priekšrocību, ietekmes. Kādam ir beigas, jāmirst.
Vecā dziesma; vecais meldiņš sar. – bieži atkārtoti, zināmi, dzirdēti vārdi, domas.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 294–295]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Dziesma.
Vietvārdi – Dziesmukalns, kalns Kalncempjos; Dziesmusvētku parks, parks Rīgā.
Ergonīmi (organizāciju, uzņēmumu, iestāžu nosaukumi) – Dziesmuvara, biedrība un koris.
Etimoloģija
dziesma, apv. dziesme. Tās pašas cilmes kā dziedāt: atvasinājums no pamatverba *dziet vai arī *gied-smā- > dziesma.
Jādomā par vārdu dziesma un gaisma etimoloģiskajiem, mitoloģiskajiem un kultūrvēsturiskajiem sakariem. Abi vārdi atvasināti katrs no savas saknes, bet tās var būt ģenētiski saistītas: ide. *gēi- ‘dziedāt, saukt, kliegt’ (‘gavilēt’) un ghēi- ‘gaišs, spīdīgs’. Jēdzieni ‘gaišs, spožs’ un ‘skaļš’ cieši saistījās senā cilvēka priekšstatos. Senajos ritos ar skaļām gavilēm apsveica rīta gaismu un sauli. Ar dziedāšanu gaismu pavēstīja arī gailis (: dziedāt, lš. giedóti). Tas ir vienīgais no putniem, kas dažādās ide. valodās nosaukts par ‘dziedātāju’, kaut gan dzied lielākā daļa putnu. Iespējams, ka primārais verbs *gēi-tei- ar fonētiskajiem variantiem nozīmēja gan ‘tapt gaišam’, gan arī ‘ar gavilēm apsveikt gaismu; ar dziedāšanu pavēstīt gaismas aušanu’.
Latviešu valodā dziesma ietver visus vokālo skaņdarbu veidus, bet lietuviešu valodā giesmė ir tikai garīga (ar mītu saistīta!) vai svinīga dziesma pretstatā parastajai dziesmai, dainai (daina). Tas liecina par vārda sakņošanos tālās mitoloģiskās tradīcijās, tā kādreizējo sakrālo raksturu.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 251–252]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – song
baltkrievu – песня
čigānu – gilí
franču – chanson
grieķu – τραγούδι
igauņu – laul
ivritā – שיר
krievu – песня
latīņu – carmen
lietuviešu – daina
lībiešu – loul
poļu – piosenka
somu – laulu
ukraiņu – пісня
vācu – das Lied
zviedru – sång
