Tradicionālā transkripcija

[Ʒenis]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʣenis] 

[Ʒ] – balsīgais troksnenis

[e] – īsais, šaurais patskanis

[n] – skanenis

[i] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

 dzen- – sakne, vārda celms

-is – galotne

dzenis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dzenis nolaidās ar prāvu mizas gabalu.

2) izteicēja daļa – Krāšņais putns tik tiešām bija dzenis.

3) galvenais loceklis – Raibais dzenis.

4) papildinātājs – Nofotografēt dzeni caur logu nav iespējams, jo tas ir ļoti uzmanīgs.

5) vietas apstāklis – Esmu nometies guļus čauganajās sūnās un skatos baltraibajā dzenī, kurš tik dikti

kaļ sauso priedi.

6) apzīmētājs – Raibs kā dzeņa vēders.

dzeņu dzimta, dzeņa knābis

dzenis kaļ

mazais dzenis, raibais dzenis, vidējais dzenis

dzenis, -ņa, v.

Dzilnu dzimtas meža putns ar raibu apspalvojumu un spēcīgu knābi, ar ko tas atplēš koka mizu (meklējot, barību) un kaļ dobumus.

Dzenis kaļ. Dižraibais dzenis.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 264]

dzenis, -ņa, v.

Dzeņveidīgo kārtas putns ar raibu apspalvojumu, cietu knābi, ar ko atšķeļ koku mizas (kāpurus meklējot), kaļ dobumus kokos.

Dzeņa piere melna, pakausis sarkans, vaigi, kakls un sāni balti .. Un melnas svītras velkas gar kaklu, pār muguru un spārnu malām. Birznieks-Upītis 2, 13.
[Sagatavots pēc:http://www.tezaurs.lv/llvv]

dzenis – dzeņs 
[Sagatavots pēc:http://vuordineica.lv]

Kaļ kā dzenis – vienmērīgi, ritmiski klaudzina.

Raibs kā dzenis – saka par kaut ko pavisam raibu, retāk par notikumiem, piedzīvojumiem bagātu mūžu, dzīvi.
[Sagatavots pēc: LFV I 2000 : 289–290]

Kā varbūtējs priekšvārds Dzenis pierakstīts Rīgā 1532. gadā, bet Dzenītis 1454. gadā Rīgā.

Uzvārdi – Dzenis, Dzene; Dzenītis, Dzenīte.

Ergonīmi – Dzenis, lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība; Dzenis, Bērziņa individuālais daudznozaru uzņēmums Tukumā; Dzenis un dēli, SIA; Raibais dzenis, SIA; Dzenis-7, SIA „WOODPECKER” filiāle; Dzenīši, Līvānu novada zemnieku saimniecība.

Vietvārdi – Dzeņa Pods, kalns Variņos; Dzeņa purvs, mežs Mārkalnē; Dzeņa pūrs, purvs Saunā; Dzeņagols, skrajciems Dricānos; Dzeņalauzs, skrajciems Balvos; Dzeņi, skrajciems Rugājos, Krustpilī u. c.; Dzeņi, vasarnīcu ciems Vārkavā; Dzeņi, viensēta Sakā, Zirās, Zlēkās u. c.; Dzeņkalniņš, kalns Vestienā; Dzeņkalns, kalns Strazdē; Dzeņu dīķis, dīķis Zemītē un Zaubē; Dzeņu grāvis, grāvis Jersikā; Dzeņu kalniņš, kalns Kalsnavā; Dzeņu kalns, kalns Bilskā; Dzeņu kapi, kapsēta Sēlpilī un Preiļos; Dzeņu mežs, mežs Upmalā un Irlavā; Dzeņu purvs, purvs Nītaurē, Zlēkās u. c.; Dzeņu strauts, strauts Zirņos un Zaubē; Dzeņukakts, viensēta Lejasciemā; Dzeņukalns, pilskalns Jersikā; Dzeņumuiža, mazciems Liezērē; Dzeņupīte, upe Vaivē un Sērenē; Jaundzeņi, viensēta Jaunlutriņos un Liezērē; Kalna Dzeņi, viensēta Liezērē; Kalnadzeņu birzs, mežs Sēlpilī; Kalndzeņi, viensēta Limbažos; Labdzeņi, viensēta Ģibuļos; Mazdzeņi, viensēta Grundzālē.

dzenis, mantots vārds; lš. genys ‘t. p.’, pr. aytegenis [aita-genis] (burtiski: ‘mazais dzenis’), genix ‘dzenis’. Vārds ir tās pašas cilmes kā verbs dzīt. Pamatā ide. *g^Ohen- ‘sist’ → 'cirst (kokam zarus)’, kas ir bijuša verba *dzent ‘cirst’ iteratīvs. No šā verba arī dzenis, sākotnēji ‘(zaru) cirtējs’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 248]

angļu – woodpecker

baltkrievu – дзяцел

čigānu – kováļicòs

franču – le pic

grieķu – δρυοκολάπτης

igauņu – rähn

ivritā – נקר

krievu – дятел

latīņu – picus

lietuviešu – genys

lībiešu – ēņõz; ēņ

poļu – dzięcioł

somu – tikka

ukraiņu – дятел

vācu – der Specht

zviedru – hackspett