Morfoloģiskais raksturojums
dzeltens – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte
|
Sieviešu dzimte
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
dzelten-s
|
dzelten-i
|
dzelten-a
|
dzelten-as
|
Ģ.
|
dzelten-a
|
dzelten-u
|
dzelten-as
|
dzelten-u
|
D.
|
dzelten-am
|
dzelten-iem
|
dzelten-ai
|
dzelten-ām
|
A.
|
dzelten-u
|
dzelten-us
|
dzelten-u
|
dzelten-as
|
I.
|
ar dzelten-u
|
ar dzelten-iem
|
ar dzelten-u
|
ar dzelten-ām
|
L.
|
dzelten-ā
|
dzelten-os
|
dzelten-ā
|
dzelten-ās
|
V.
|
–
|
–
|
–
|
–
|
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte
|
Sieviešu dzimte
|
|
vsk.
|
dsk.
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
dzelten-ais
|
dzelten-ie
|
dzelten-ā
|
dzelten-ās
|
Ģ.
|
dzelten-ā
|
dzelten-o
|
dzelten-ās
|
dzelten-o
|
D.
|
dzelten-ajam
|
dzelten-ajiem
|
dzelten-ajai
|
dzelten-ajām
|
A.
|
dzelten-o
|
dzelten-os
|
dzelten-o
|
dzelten-ās
|
I.
|
ar dzelten-o
|
ar dzelten-ajiem
|
ar dzelten-o
|
ar dzelten-ajām
|
L.
|
dzelten-ajā
|
dzelten-ajos
|
dzelten-ajā
|
dzelten-ajās
|
V.
|
dzelten-o!
dzelten-ais!
|
dzelten-ie!
|
dzelten-o!
dzelten-ā!
|
dzelten-ās!
|
PAKĀPES
|
Pamata pakāpe
|
Pārākā pakāpe
|
Vispārākā pakāpe
|
Vīriešu
dzimte
|
dzelten-s
dzelten-ais
|
dzelten-āk-s
dzelten-āk-ais
|
vis-dzelten-āk-ais
pats dzelten-āk-ais
dzelten-āk-ais
|
Sieviešu dzimte
|
dzelten-a
dzelten-ā
|
dzelten-āk-a
dzelten-āk-ā
|
vis-dzelten-āk-ā
pati dzelten-āk-ā
dzelten-āk-ā
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Dzeltenā ir saules krāsa.
2) izteicēja daļa – Pienenes ir spilgti dzeltenas.
3) galvenais loceklis – Dzeltens!
4) apzīmētājs – Ieva nopirka dzeltenu rozi.
LLVV šķirklis
dzeltens, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir, piemēram, pieneņu ziedu krāsa.
Ikkatrā piekalnītē kā mazas, dzeltenas saulītes ziedēja pienenes. Spāre 1, 112.
.. dega sārta un dzeltena vakara blāzma, bet virs koku galotnēm gulēja tumši pelēka mākoņu strēle. Sakse 7, 13.
Dzeltenais plankums anat. – pret gaismu visjutīgākā vieta acs tīklenē.
Dzeltenā kaite sar. – viena no slimībām, kuras pazīme ir ādas, acu cīpsleņu un gļotādu dzeltena nokrāsa.
Dzeltenas plaukstas var būt no dzeltenās kaites, no ilgstošas burkānu lietošanas uzturā, dažām vielmaiņas kaitēm .. K. Rudzītis 2, 98.
// Nodzeltējis (par augiem, to daļām).
.. parkā rudens vējš dzenā dzeltenas, sakaltušas lapas. Saulītis 9, 192.
Dzeltens, izkaltis, Kails guļ tīrelis .. Rainis I, 182.
// Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
Dzeltens kā vasks – saka par cilvēku ar dzeltenīgu, neveselīga izskata ādas krāsu. Saka par mirušu cilvēku.
.. viņa apakšžokļa grumbainā, dzeltenā, āda raustījās .. Blaumanis III, 17.
Stāv uzraugs tik dzeltens, kā būtu no vaska. Saulītis 3, 31.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
dzeltens, -a – dzaltons, -a; voskons poēt.; dzeltenā kaite (slimība) med. – dzeļte; dzeltenās lapas – dzaltonuos puslopys
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
dz¥`t¥ns, arī dz¥`tãns – dz¥`t¥nc, arī dz¥`tãnc. šek pat apãr cèļmalãm gaîlenes aûg tâ kâ trakas. viņas tâdas dz¥`tãnas.
dz¥`t¥nmàize, arī dz¥`tãnmàize – baltmaize ar rozīnēm un safrānu.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 293]
●
dz¥`ltàns – dza`tònc, -a.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 289]
Sinonīmi
dzeltens – zeltains, zeltots, vaskains
Terminoloģija
Agronomijā – agrā dzeltengatavība, dzeltenā akācija, dzeltenā akmeņlauzīte, dzeltenā dienziede, dzeltenā lucerna, kalnu dzeltenzemes.
Medicīnā – dzeltenais drudzis, dzeltenā kaite, dzeltenais plankums.
Ornitoloģijā – dzeltenā cielava, dzeltenais vanadziņš, dzeltensvītru ķauķītis.
Ķīmijā – dzeltenais krons, dzeltenais fosfors.
Radioelektronikā – dzeltenais gaismas filtrs.
Onomastika jeb īpašvārdi
Vietvārdi – Dzeltainis, zemniekmāja Rucavā; Dzeltāņi, zemniekmāja Vaivē; Dzeltenā dobe (dziļums, kur augot dzeltenas puķes), pļava Mežotnē.
Etimoloģija
Latv. dzeltens (kā arī liet. geltónas, pr. gelatynan, kr. жёлтый, čehu žlutý, poļu žołty ‘tas pats’) radies no indoeiropiešu saknes *ghel- ‘spīdēt, mirdzēt’. Sakne lietota arī dažādu krāsu nosaukumu atvasināšanai. Baltu sakne *gel- ir devusi latv. dzel-, no kā bijis verbs *dzelt un īpašības vārds dzelts ‘dzeltens’, kas sastopams folklorā „Dzelti mieži tīrumā”.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 247]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – yellow
baltkrievu – жоўты
čigānu – žíltò
franču – jaune
grieķu – κίτρινος
igauņu – kollane
ivritā – צהוב
krievu – жёлтый
latīņu – flāvus
lietuviešu – geltonas
lībiešu – vīri
poļu – żółty
somu – keltainen
ukraiņu – жовтий
vācu – gelb
zviedru – gul
Dzeja
Vārds dzeltens izmantots arī dzejas krājumu nosaukumos:
Kārlis Ābele Dzeltenās acis (1955);
Velga Krile Dzeltenās palodzes (1966).
Proza
Ak jūs, mīļās negulētās vasaras naktis! Dzeltenas un karstas un neprāta pilnas – sveicinājums jums no kalpa zēna lielā akmens namā! Ievas un ceriņi un ābeles ir apziedējušas un pašlaik zied rudzi uz lauka. Kā dzelteni kumeļi joņo dažreiz ziedu pulki no vienas druvas uz otru. [Valdis 1992 : 321]
●
Vārds dzeltens izmantots arī Irmas Grebzdes stāstu un miniatūru krājuma nosaukumā Ēnas dzeltenā logā (1967).
Dramaturģija
INDULIS. Ej sveiks, mans Pudiķi, mans mīļais draugs!
Tu tagad būsi tautai vadons – tēvs.
PUDIĶIS. Sper dzeltens pērkons ziliem zibeņiem!
INDULIS. Par visu mīļu, labu ņem šo skūpstu!
Un mīli tautu vairāk nekā es. [Rainis 1958 : 197]
Cita informācija
Dzeltenā krāsa
Kā norāda J. Kursīte, ir pieņemts, ka dzeltenā krāsa nozīmē šaubas, zilā – ticību, bet zaļā – cerību. Ja dzeltenu krāsu maisa ar zilu, tad rodas – zaļa, un tātad iznāk, ka cerība ir ticības un šaubu maisījums.
[Sagatavots pēc: Kursīte 2002 : 78]
Putni
Dzeltenā cielava – neliels dziedātājputns, kas dzīvo atklātās vietās, parasti ūdeņu tuvumā.
Dzeltenā stērste – bieži Latvijā sastopams neliels dziedātājputns, ko tautā dēvē par zirgu putniņu. Vasarā dzīvo laukmalās, tīrumos, mežmalās, arī krūmājos, bet ziemā uzturas apdzīvotu vietu tuvumā.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija II 2003: 322]
Grupa „Dzeltenie pastnieki”
„Dzeltenie pastnieki” ir eksperimentālās mūzikas grupa, ko veidoja I. Baušķenieks, V. Slava, I. Rišķis, Z. Streiķis, M. Rutkis, R. Gobziņš un A. Kalniņš. Grupas aktīvās darbības laiks bija laika posmā no 1981. līdz 1989. gadam. „Dzeltenie pastnieki” koncertdarbību atsāka 2003. gadā, tiesa gan, tikai triju cilvēku sastāvā. Grupa ir ierakstījusi 7 albumus: „Bolderājas dzelzceļš” (1981), „Man ļoti patīk jaunais vilnis” (1982), „Alise” (1984), „Vienmēr klusi” (1984), „Depresīvā pilsēta” (1986), „Naktis” (1987), „Kaķis” (2002).
Dažas no grupas „Dzeltenie pastnieki” dziesmām var noklausīties sociālā tīkla tīmekļa vietnē draugiem.lv: http://www.draugiem.lv/dzelteniepastnieki/.