dvēsele, -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1. parasti vsk. Cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā. Cilvēka jūtu pasaule. Arī psihe.
Bagāta dvēsele. Plaša dvēsele. Dziļa dvēsele. Smalka dvēsele. Skaidra dvēsele. Tīra dvēsele. Sieviete ar atsaucīgu dvēseli. Viņam ir mākslinieka dvēsele. Dvēseles skaistums. Dvēseles skaidrība. Dvēseles siltums. Dvēseles līdzsvars. Dvēseles cīņa. Dvēseles mokas. Dvēseles ciešanas. Dvēseles spēki. Izprast cita cilvēka dvēseli. Prieks laužas no dvēseles. Dzirdētais un redzētais iespiežas dvēselē.
Viņš ir ar bērna dvēseli, arī viņam ir bērna dvēsele – saka par jūtīgu, labsirdīgu, arī panaivu cilvēku.
Ielauzta (arī aizlauzta) dvēsele – pārdzīvojumos traumēta psihe.
Izmocīta dvēsele – pārdzīvojumos ļoti novājināti garīgie spēki, nogurdināta psihe.
Izdegusi dvēsele – saka, ja pārdzīvojumos zudusi spēja dziļi izjust.
Ieskatīties (arī ielūkoties) dvēselē – daļēji izzināt, apjaust (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Lasīt dvēselē – saprast (kāda) garīgo pasauli, jūtas, domas.
Atstāt pēdas dvēselē – jūtami ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, būtību.
Saindēt (arī sagandēt) dvēseli – negatīvi ietekmēt (kāda) garīgo pasauli, garīgo attīstību.
Ielīst dvēselē sar. – nesmalkjūtīgi izzināt (kāda) slēptākās jūtas, domas.
Par cilvēkiem mēdz teikt, ka acis ir viņu dvēseles spogulis. Zvaigzne 59, 13, 12.
// Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
//arī dsk.; savienojumā ar apzīmētāju; sar. Cilvēks, kuram raksturīga noteikta īpašība.
Līdz šim par Sperkāju Agati nebija otras klusākas un padevīgākas dvēseles. Niedre 6, 258.
2. parasti vsk. Būtiskākais, raksturīgākais, kas piemīt (piemēram, kādai vietai, priekšmetam).
3. Cilvēks (arī cilvēku grupa), kas iedvesmo, vada, veido, ietekmē (kādu kolektīvu). Cilvēks, kas ar lielu ieinteresētību organizē, vada (kādu pasākumu).
Mājas dvēsele – saka par ģimenes locekli, kas nosaka, būtiski ietekmē ģimenes, mājas kārtību, noskaņu, tradīcijas.
4. novec. Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
Dvēseļu revīzija vēst. – feodālisma laikā tautas skaitīšana Krievijā galvasnaudas un rekrūšu sadalei.
.. [grāfam] piederēja Smiltenes un Siguldas muižas ar 2318 dvēselēm. Māksla 70, 4, 29.
5. rel. Tas, kas (cilvēkā) ir nemirstīgs un var viņpasaulē eksistēt patstāvīgi, neatkarīgi no ķermeņa.
// Cilvēks.
Kam tad būs atbildēšana par šīm pazudušajām dvēselēm? [Domā mācītājs.] Upīts XI, 334.
6. filoz. Ideālistiskajā filozofijā un psiholoģijā – kāds no apziņas elementiem.
7. parasti vsk. vokatīvā: dvēsele; savienojumā ar apzīmētāju; novec. Uzruna ar svinīgu vai lirisku mīlināmu nokrāsu.
Laima: Saki, ka tu mani mīli, tad viss ir pagājis un es neesmu cietusi. Strautiņš: Es tevi mīlu, mana dvēsele. Aspazija 3, 275.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Atklāt (arī atsegt) savu dvēseli – izpaust savas domas, jūtas.
Dvēseles (arī sirds) dziļumos (retāk dziļumā) – slēptākajās jūtās, domās.
Līdz dvēseles (arī sirds) dziļumiem – ar visu savu būtni.
Ar sirdi un dvēseli – dedzīgi, aizrautīgi.
Ar miesu un dvēseli – ar visu būtni.
Viena miesa un viena dvēsele – saka, ja ir ļoti laba saskaņa starp tuviem cilvēkiem.
Mīt ar kājām (arī ar kāju) dvēselē – pazemot kāda jūtas, ideālus, ciniski izturēties pret tiem.
Pārdot dvēseli – tīkoties nodevīgi.
Kapeikas dvēsele sar. – saka par skopu cilvēku.
Krogus (arī kroga) dvēsele sar. – dzērājs.
Neviena dzīva dvēsele, arī ne dzīva dvēsele, retāk neviena dvēsele – neviens cilvēks.
Kāda dzīva dvēsele, retāk kāda dvēsele – kāds cilvēks.
Vienīgā dzīvā dvēsele – vienīgais cilvēks.
Mirušās dvēseles – saka par cilvēkiem, kas fiktīvi skaitās (kur).
Dvēseļu gans – garīdznieks.
Viņš ir jēra dvēsele, arī viņam ir jēra dvēsele sar. – saka par ļoti bailīgu, gļēvu cilvēku.
(Nav) ne kapeikas pie dvēseles, arī nav (ne) (plika, arī sarkana) graša pie dvēseles sar. – saka, ja kādam nav nemaz naudas.
(Ir) kapeika pie dvēseles sar. – saka, ja kādam ir nedaudz naudas.
Izkratīt dvēseli pa muti sar. – nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Dvēsele (biežāk dzīvība) turas kaulos sar. – ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]