dusmas, -u, s.; tikai dsk.
Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.
Dusmu lēkme. Dusmas pārgājušas. Aiz dusmām kliegt. No dusmām piesarkt.
Aklas dusmas – dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.
Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu – dusmās nespēt parunāt.
Aizsvilties dusmās – pēkšņi un strauji sadusmoties.
(Sa)nāk (arī uznāk) dusmas – rodas dusmas.
Adelīnai dusmas bija pavisam izgaisušas, un viņa gandrīz jau varēja smaidīt. Rozītis 2, 41.
// Liels sašutums. Neapmierinātība.
Ilgai nav dusmu pret Valdu, taču neko pretim viņa Zelmai nesaka. Ezera 2, 128.
// Niknums (dzīvniekiem).
Kaut kur slinki rej suns. Dzirdams – bez dusmām, aiz gara laika. Ezera 2, 235.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
dusmas – sapīkums, piktums, niknums, bargums, nīgrums, liela sirds
[Sagatavots pēc: LVSV 1964 : 72]
Zils (zils un melns, zili melns, melns, zils un sarkans; zaļš, zaļš un sarkans) no (aiz) dusmām sar. – saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 278–279]
dusmas, apv. arī vsk. dusma. Atv. no verba dust ‘smagi elpot, elst’. Apzīmējums izskaidrojams ar straujāku un dziļāku elpošanu, kas saistīta ar dusmu satraukumu („šņākt aiz dusmām”).
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 244]
angļu – anger; rage
baltkrievu – гнеў
čigānu – xolín
franču – la colère
grieķu – θυμός
igauņu – viha
ivritā – כעס
krievu – гнев; злость; ярость
latīņu – īra
lietuviešu – pyktis; rūstis
lībiešu – kõzā
poļu – gniew
somu – viha
ukraiņu – гнів
vācu – der Zorn; der Groll
zviedru – islka; vrede