Tradicionālā transkripcija

[dusmas]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[dusmɑ̆s]

[d] – balsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[m] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

dusm- – sakne, vārda celms

-as – galotne

dusm-u+pūc-e

dusmas – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Daudzskaitlinieks.   

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dusmas var radīt neveiklas situācijas.

2) izteicēja daļa – Tās bija dusmas.

3) galvenais loceklis – Neizskaidrojamas dusmas.

4) papildinātājs – Dzīvnieki uzkrātās dusmas dažkārt izgāž viens uz otru.

5) apzīmētājs – Viņš sāka bērt dusmu pērkonus un ienaida zibeņus.

6) veida apstāklis – Dusmās viņš ir taisnīgs un bargs.

dusmu lēkme

aklas dusmas, lielas dusmas

aiz dusmām kliegt, dusmas pārgājušas, no dusmām piesarkt, aiz dusmām zaudēt valodu

dusmas, -u, s.; tikai dsk.

Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga spēcīga nepatika, neapmierinātība, sašutums, niknums.

Dusmu lēkme. Dusmas pārgājušas. Aiz dusmām kliegt. No dusmām piesarkt.

Aklas dusmas – dusmas, kas nav pakļautas prāta vērtējumam, kontrolei.

Aiz (arī no) dusmām zaudēt valodu – dusmās nespēt parunāt.

Aizsvilties dusmās – pēkšņi un strauji sadusmoties.

(Sa)nāk (arī uznāk) dusmas – rodas dusmas.

Adelīnai dusmas bija pavisam izgaisušas, un viņa gandrīz jau varēja smaidīt. Rozītis 2, 41.

// Liels sašutums. Neapmierinātība.

Ilgai nav dusmu pret Valdu, taču neko pretim viņa Zelmai nesaka. Ezera 2, 128.

// Niknums (dzīvniekiem).

Kaut kur slinki rej suns. Dzirdams – bez dusmām, aiz gara laika. Ezera 2, 235.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

dusmas – sirdeigums; sirdeiba; dusme; špetneiba; no dusām; dusmās – sirdeidam/īs (-uos, -īs, -uos); uznāk dusmas – aizīt sirds; aizīt dusme
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

dusmas – sapīkums, piktums, niknums, bargums, nīgrums, liela sirds 
[Sagatavots pēc: LVSV 1964 : 72]

Zils (zils un melns, zili melns, melns, zils un sarkans; zaļš, zaļš un sarkans) no (aiz) dusmām sar. – saka, ja kāds ir ļoti sadusmots, dusmās nespēj valdīt pār sevi. 
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 278–279]

dusmas, apv. arī vsk. dusma. Atv. no verba dust ‘smagi elpot, elst’. Apzīmējums izskaidrojams ar straujāku un dziļāku elpošanu, kas saistīta ar dusmu satraukumu („šņākt aiz dusmām”). 
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 244]

angļu – anger; rage

baltkrievu – гнеў

čigānu – xolín

franču – la colère

grieķu – θυμός

igauņu – viha

ivritā – כעס

krievu – гнев; злость; ярость

latīņu – īra

lietuviešu – pyktis; rūstis

lībiešu – kõzā

poļu – gniew

somu – viha

ukraiņu – гнів

vācu – der Zorn; der Groll

zviedru – islka; vrede