Morfoloģiskais raksturojums
draugs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
vsk
|
dsk
|
N.
|
draug-s
|
draug-i
|
Ģ.
|
draug-a
|
draug-u
|
D.
|
draug-am
|
draug-iem
|
A.
|
draug-u
|
draug-us
|
I.
|
ar draug-u
|
ar draug-iem
|
L.
|
draug-ā
|
draug-os
|
V.
|
draug-s!
|
draug-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Draugs ir cilvēks, kurš atspoguļo tavu raksturu.
2) izteicēja daļa – Mārcis ir mans draugs.
3) galvenais loceklis – Lielisks draugs.
4) papildinātājs – Draugus nenosaka liktenis, tos ir iespējams izvēlēties.
5) vietas apstāklis – Draugā es redzu pats savu atspulgu.
6) apzīmētājs – Drauga uzdevums ir būt klāt, kad tev klājas slikti.
LLVV šķirklis
draugs, -a, v.
1. Cilvēks, ar ko saista draudzība.
Bērnības draugs. Skolas draugs. Būt draugu pulkā. Sirsnīgi draugi.
Laulātais draugs – vīrs.
Dzīves (arī mūža) draugs poēt. – vīrs.
.. laimei vajadzīgs draugs, ar ko būtu daudz kā kopīga: gan sapņi un prieks, gan uzskati un rūpes. Zvaigzne 65, 1, 16.
// pārn. Dzīvnieks, ar kuru ir draudzīgas attiecības. Dzīvnieks šādās attiecībās ar citu dzīvnieku.
Četrkājainais draugs. Zēns ar suni bija nešķirami draugi.
Mana ceļojuma mērķis bija iepazīties arī ar tālu novadu spārnotajiem draugiem – putniem .. Rīgas Balss 58, 196, 2.
//pārn. Tas, kas ir patīkams, iemīļots.
Annelei žēl akmens. Visu vasaru tas ir bijis viņas labais draugs un patvērums pret vējiem. Brigadere 2, 333.
2. Cienītājs, mīļotājs.
Dabas draugs. Kino draugu klubs.
Būt draugos – būt tādam, ko saista draudzība (ar kādu).
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
draugs – draugs; draugu pulks – draudze; viņi ir lieli draugi – jī leli draugi
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Antonīmi
draugs – ienaidnieks, naidnieks
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Draugs, Drauga; Draudziņš, Draudziņa.
Vietvārdi – Draugi, zemniekmāja Grobiņā; Draudziņi, zemniekmāja Madlienā, Popē; Draudzene, pļava Jaunpilī; Drauguolis, ezers Vecpiebalgā.
Ergonīmi – Radi un Draugi, viesnīca; www.draugiem.lv, sociālais tīkls.
Etimoloģija
draugs; lš. draũgas ‘draugs, biedrs’, pr. draugiwaldūnen (vsk. ak.) ‘līdzmantinieku’ (← ‘otru, citu mantinieku’). Pamatā ide. *dhreugh- ‘būt citam, otram’, atv. *dhrougho-s ‘cits, otrs cilvēks’, no kā divējāds nozīmes pārnesums: 1) ‘draugs’, 2) ‘naidnieks, ļaunuma iemiesojums’ (Ivanovs).
Vārda draugs senākā nozīme ‘cits, svešs; cits cilvēks’ saglabājusies folklorā: „Kājām, tautas, nenāciet, Drauga zirga neņemiet” (D 15690).
Apv. „drauga bērns” – pabērns, cita bērns. 19. gs. sākumā Ziemeļvidzemē „drauga bērns” bija katrs bērns, kas nepiederēja pie ģimenes.
Senākajos tekstos draugs ir ‘kara biedrs, līdzgaitnieks, karavīru vienības (kara draudzes) loceklis’. No šīs nozīmes laikam izveidojusies vārda draugs mūsdienu nozīme.
Pēc citiem uzskatiem vārda draugs pamatā ir ide. *dher- ‘turēt, saturēt, balstīt’ (Pokornijs, Mažulis) vai *dhreu- ‘stiprs’, no kā kr. дéрeво ‘koks’ (Trubačovs). V. Mažulis uzskata, ka bijis b.-sl. *dreug- ‘izturēt’, no kā *draugas ‘tāds, kas tur, iztur’ → ‘tāds, kas ar mani kopā tur, iztur’ → prūšu valodā ‘tāds, kas ar mani kopā veic, iztur’ → ‘kopējs’, bet austrumbaltu valodās subst. ‘draudzīgs cilvēks’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 226–227]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – friend; boyfriend; buddy; pal
baltkrievu – cябар
čigānu – māl; dráugòs
franču – ami
grieķu – φίλος
igauņu – sõber; sõbramees; semu
ivritā – חבר
krievu – друг; приятель
latīņu – amīcus
lietuviešu – draugas
lībiešu – sõbrā
poļu – przyjaciel
somu – ystävä; kaveri
ukraiņu – друг; приятель
vācu – der Freund
zviedru – vän; kamrat; bekant