1. Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
2. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt. Būt par pamatu, nosacījumu.
IzrunaTradicionālā transkripcija
[duôt], arī [duõt]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[du͜oˀt] vai [du͜ot]
Analīze Morfēmiskais raksturojumsdo- – sakne, vārda celms
-t – galotne
Morfoloģiskais paņēmiens (atvasinājumi)
Sintaktiski morfoloģiskais paņēmiens (salikteņatvasinājumi)god+dev+īb-a
god+dev+īg-s
Morfoloģiskais raksturojumsdot – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, nekārtnais darbības vārds
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
dod-u |
dod-am |
esmu dev-is esmu dev-us-i |
esam dev-uš-i esam dev-uš-as |
|
2. |
dod |
dod-at |
esi dev-is esi dev-us-i |
esat dev-uš-i esat dev-uš-as |
|
3. |
dod |
dod |
ir dev-is ir dev-us-i |
ir dev-uš-i ir dev-uš-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
dev-u |
dev-ām |
biju dev-is biju dev-us-i |
bijām dev-uš-i bijām dev-uš-as |
|
2. |
dev-i |
dev-āt |
biji dev-is biji dev-us-i |
bijāt dev-uš-i bijāt dev-uš-as |
|
3. |
dev-a |
dev-a |
bija dev-is bija dev-us-i |
bija dev-uš-i bija dev-uš-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
do-š-u |
do-s-im |
būšu dev-is būšu dev-us-i |
būsim dev-uš-i būsim dev-uš-as |
|
2. |
do-s-i |
do-s-it/do-s-iet |
būsi dev-is būsi dev-us-i |
būsit/būsiet dev-uš-i būsit/būsiet dev-uš-as |
|
3. |
do-s |
do-s |
būs dev-is būs dev-us-i |
būs dev-uš-i būs dev-uš-as |
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiek do-t-s tiek do-t-a |
tiek do-t-i tiek do-t-as |
ir ticis do-t-s ir tikusi do-t-a |
ir tikuši do-t-i ir tikušas do-t-as |
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tika do-t-s tika do-t-a |
tika do-t-i tika do-t-as |
bija ticis do-t-s bija tikusi do-t-a |
bija tikuši do-t-i bija tikušas do-t-as |
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
|
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
|
3. |
tiks do-t-s tiks do-t-a |
tiks do-t-i tiks do-t-as |
būs ticis do-t-s būs tikusi do-t-a |
būs tikuši do-t-i būs tikušas do-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
dod-ot |
esot dev-is esot dev-us-i |
esot dev-uš-i esot dev-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
do-š-ot |
būšot dev-is būšot dev-us-i |
būšot dev-uš-i būšot dev-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiekot do-t-s tiekot do-t-a |
tiekot do-t-i tiekot do-t-as |
esot ticis do-t-s esot tikusi do-t-a |
esot tikuši do-t-i esot tikušas do-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tikšot do-t-s tikšot do-t-a |
tikšot do-t-i tikšot do-t-as |
būšot ticis do-t-s būšot tikusi do-t-a |
būšot tikuši do-t-i būšot tikušas do-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
|
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
do-tu |
būtu dev-is būtu dev-us-i |
būtu dev-uš-i būtu dev-uš-as |
|
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
tiktu do-t-s tiktu do-t-a |
tiktu do-t-i tiktu do-t-as |
būtu ticis do-t-s būtu tikusi do-t-a |
būtu tikuši do-t-i būtu tikušas do-t-as |
|
2. |
||||
|
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
ir jā-dod
|
ir bijis jā-dod
|
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
bija jā-dod
|
bija bijis jā-dod
|
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būs jā-dod |
būs bijis jā-dod |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būtu jā-dod |
būtu bijis jā-dod |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
|
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
esot jā-dod |
esot bijis jā-dod |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
|
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
būšot jā-dod |
būšot bijis jā-dod |
||
|
2. |
||||
|
3. |
||||
PAVĒLES IZTEIKSME
|
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
|
vsk. |
dsk. |
|
|
1. |
– |
do-s-im! |
|
2. |
dod! |
dod-iet! |
|
3. |
lai dod! |
|
Sintaktiskās funkcijasTeikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Dot nenozīmē vienmēr sev atņemt.
2) izteicēja daļa – Katra cilvēka pienākums ir dot kādu labumu tautai.
3) galvenais loceklis – Dot un dot!
4) papildinātājs – Bērnus māca dot, nevis tikai ņemt.
5) apzīmētājs – Meža mātei dotie ziedojumi tika likti zem kokiem.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijasdot brīvību, dot ceļu, dot dievpalīgu, dot dzīvību, dot ieguldījumu, dot iemeslu, dot liecību, dot priekšroku, dot pūrā, dot rīkojumu, dot vaļu, dot vārdu, dot zīmi, dot ziņu, dot žagarus
LLVV šķirklisdot, dodu, dod, dod, pag. devu.
1. trans. Sniegt (ar roku), lai kāds paņemtu, saņemtu.
Dot lakatu mātei. Dot ziedus. Dot govīm sienu.
Dot roku – sniegt roku (piemēram, sasveicinoties, apsveicot, pateicoties, izsakot piekrišanu). Sniegt (kādam) roku atbalstam.
Dot mēslojumu – mēslot (piemēram, zemi, augus).
Dot ēst – dot ēdienu.
Dot bērnam krūti sar. – ēdināt bērnu ar krūti.
.. viņai pašai tā pusvilnainā jaka vēl mātes dota. Upīts 4, 240.
// Celt ar dakšām (sienu, labību, piemēram, uz vezuma), lai kāds saņemtu.
// sar. Pārdot (parasti retāk dabūjamas preces).
Dot uz parāda (arī uz krīta) novec. – pārdot pret vēlāku samaksu.
2. trans. Piešķirt tiesības, atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
Dot autobusu ekskursijai. Dot naktsmājas tūristiem.
Dot asinis (arī ādu, kaula smadzenes) – ļaut ņemt daļu savu asiņu (ādas, kaula smadzeņu), lai tās izmantotu, piemēram, slimnieku ārstēšanai.
Dot pūrā līdz(i) – iemācīt, ieaudzināt (ko) uz visu mūžu.
// Atbrīvot (vietu), ļaujot izmantot (citam).
Dot trolejbusā vietu vecākiem pasažieriem.
// sar. Izprecināt.
Krievi, krievi, leiši, leiši – Visi man draugi, radi. Krievam devu sav’ māsiņu, Pats es ņēmu leišu meitu .. Darba vara lielu dara 575.
// sar. Piešķirt tiesības nodarbināt (kādu cilvēku).
Dot dēlu par ganu.
3. trans. Piešķirt, sagādāt, nodrošināt (piemēram, kādus apstākļus, stāvokli). Būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, darbībai).
Dot darbu. Dot atvaļinājumu. Dot patstāvību. Dot brīvību.
Dot priekšroku – atzīt par vairāk atbilstošu, par labāku.
Dot vaļu – neierobežot (kādu), ļaut (kādam) darīt, ko grib.
Man bija dots mēnesis, lai atpūstos pēc ziemas darbiem, kaut kur aizbrauktu un pēc tam uzrakstītu par to, ko esmu redzējis un piedzīvojis. Vilks 3, 5.
// pārn. Veltīt, dāvināt. Ziedot, upurēt.
Tev, Meistar, dodam mīlestību savu .. Sudrabkalns 3, 340.
// parasti divd. formā: dots Būt iedzimtam (par īpašību, spēju).
// novec. Ļaut (ko darīt).
Skauģis nedod ir teļam piedzimt. Latviešu sakāmvārdi un parunas 157.
4. trans. Izteikt mutvārdiem vai rakstveidā.
Dot rīkojumu. Dot norādījumus. Dot pavēli. Dot atļauju. Dot solījumu. Dot zvērestu. Dot ieteikumu.
Dot parakstu – parakstīt.
Dot liecību – liecināt (piemēram, tiesā).
Dot vārdu (arī nosaukumu) – nosaukt (ko) kādā vārdā, piešķirt (kam) vārdu, nosaukumu.
Dot ziņu sar. – paziņot.
Dot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru) novec. – sveicinot teikt „labrīt!” („labdien!”, „labvakar!”).
Dot dievpalīgu novec. – teikt „Dievs palīdz!”.
// Ievietot (piemēram, kādā tekstā).
Dot vārdnīcā stilistiskās norādes. Piezīmes dotas parindēs.
// parasti divd. formā: dots Būt zināmam (piemēram, par kādu lielumu).
Dotais lielums mat. – tāds lielums, kas ir iepriekš zināms un vajadzīgs citu lielumu noteikšanai.
5. trans. Izraisīt, radīt (psihisku vai fizisku stāvokli).
Dot drosmi cīņā. Dot možumu.
Dot iemeslu – radīt pamatojumu.
Darbs viņam deva mieru, nogurums atņēma bēdas .. Fimbers 1, 301.
// Izraisīt, radīt (kādu rezultātu), būt par cēloni (kam).
Eksperiments dod gaidītos rezultātus. Pētījums dod jaunas atziņas.
Dot ēnu (arī paēnu) – radīt ēnu, paēnu (piemēram, par koku).
Ko tas dod? sar. – jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem).
// Nosacīt, piešķirt (piemēram, īpašību).
6. trans. Ražot, radīt (materiālas vērtības).
Govs dod daudz piena. Jaunā aitu šķirne dod augstvērtīgu vilnu.
// Radīt (garīgas vērtības).
Visvairāk latviešu literārā valodā iesakņojušos jaunvārdu devuši J. Alunāns, Kronvaldu Atis, Rainis un A. Upīts. Valeinis 1, 177.
7. trans.; sar. Maksāt (cik par ko).
8. trans.; sar. Noteikt (gadus pēc izskata).
9. intrans.; sar. Sist.
Tomēr puisis tevi klausīs: kā deva ar cirvi lācim pa pauri, lācis beigts. Latviešu tautas pasakas 25.
10. intrans.; sar. Šaut.
„Nedomā kustēt! Ja bēgsi, no abiem stobriem tev došu stilbos ..” Dripe 1, 91.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīcadot – dūt; ko tas labu dod? – kū tys loba nas?; dot (kādam) ceļu – dūt (kam) ceļu
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Sinonīmidot – sniegt, dāļāt
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)Dots pret dotu – saka, ja kāds rīkojas atbilstoši cita rīcībai.
[Sagatavots pēc: LFV 1996: 264]
Etimoloģijadot; lš. dúoti, pr. dāt, narev. dodi (< *duoti), kr. дать (ssl. dati), bkr. даць, ukr. дáти, bulg. (vsk. 1. pers.) дам, č. dáti, p. dać, si. dātum, ‘t. p.’ dádāti ‘dod’, gr. dídōmi ‘dodu’, lat. dare ‘dot’ (dō ‘dodu’).
Pamatā ide. *dō-: *də- ‘dot’; no *dō-tei > ab. *duotie / *duoti > la. dot. Tagadnes formas ir relatīvi jaunas, pag. (es) devu ir senāka *davu (lš. daviaũ) vietā.
Senatnē cieši saistījās nozīmes ‘dot’ un ‘ņemt’ (← ‘sākt turēt to, ko dod’), un abas nozīmes piemitušas arī verba dot formām dažās senajās valodās. Nozīmēm diferencējoties, vārds saistījās tikai ar vienu no šīm nozīmēm.
Pēc cita uzskata (Šmolstīgs) ide. sakne ir ar variācijām *de/o/a-, no kā *dau- (*dou-) + -tei > *dō-tei b. *duoti.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 223–224]
Tulkojums un atbilsmes citās valodāsangļu – to give; to yield; to pass
baltkrievu – даць
čigānu – dáv
franču – donner
grieķu – δίνουν; δίνω; δίδω
igauņu – andma
ivritā – לתת;
krievu – преподать; дать
latīņu – dare
lietuviešu – duoti
lībiešu – andõ
poļu – dać
somu – antaa
ukraiņu – дати
vācu – geben; vorziehen
zviedru – ge; avge; skänka
