LLVV šķirklis
divi, s. -as; pamata skait.
1. nelok. Skaitlis, cipars 2.
Raudzīsim, kā to lai darām, ka visus desmit saskaitīt varam. Viens, divi, trīs – Tie citi būs drīz. Rainis IV, 97.
// lokāms; sar. Skaitlis 2.
Pie diviem pieskaitīt četrus. No diviem atņemt vienu.
// Sekmju vērtējums, atzīme neapmierinoši (parasti skolā). Divnieks.
2. dsk. Daudzums, skaits 2.
Divi kilogrami. Divi kilometri. Ierasties pēc divām stundām.
Nācēji ir divi, viens neapšaubāmi Pēteris, bet otra – jauna sieviete. Saulītis 13, 127.
// Savienojumā ar abi: izsaka pastiprinātu nojēgumu „viens, tā otrs”.
„Jā, viņa tagad jau zinās, viņš atkārtoja, .. nu tā sacīs, ka mēs abi divi .. abi divi... Vai tu nevarēji palikt mājā.” Blaumanis 6, 29.
3. Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc pusnakts.
Pulkstenis ir divi.
Tā [laiva] droši vien aizpeldējusi pa straumi uz leju, jo atrasta mežā ap pulksten diviem naktī. Bet tā bijusi tukša... Ezera 2, 19.
// parasti savienojumā ar „dienā”, „pēc pusdienas” Pulksteņa laika moments: divas stundas pēc divpadsmitiem. Četrpadsmit.
Sanāksme sākas divos pēc pusdienas.
Mopasāns strādājis no deviņiem rītā līdz pulksten diviem trijiem dienā. Bērce 5, 83.
4. lietv. nozīmē Abi minētie.
Pa divi, arī pa diviem – divi (cilvēki) kopā; divatā.
.. tur strādā meža puiši. Trīs. Viens darina zarus, divi zāģē. Rihters 1, 397.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
divi, -as – div kopdz.; diveji, -is; abi divi – obadiveji; obadiv; abas divas – obadivejis; obadiv
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Sinonīmi
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Ka (kad, kaut, lai, vai) tevi divi deviņi; ka (kad) tevi divi deviņi sar. – izsaucas izbrīnā, satraukumā, nepatikā.
[Sagatavots pēc: LFV 1996: 262]
Divu kungu kalps – divkosīgs cilvēks.
Starp divām ugunīm – situācija, kurā nav kur likties, jo briesmas draud vismaz no divām pusēm.
Divsejainais Jānuss – cilvēks, kuram ir divas sejas.
Dzīties pēc diviem zaķiem (reizē) – mēģināt vienlaicīgi sasniegt divus mērķus, kā rezultātā, iespējams, nesasniedzot nevienu no tiem.
Kā divreiz divi – neapšaubāmi, aksiomātiski, droši.
[Sagatavots pēc: http://www.textator.lv/]
Onomastika jeb īpašvārdi
Vietvārdi – Divejupju purviņš, purvs Aknīstē; Divkalliņi, neapdzīvota vieta Alsviķī; Divkapiķene, dzelme Kandavā; Divpurvs, purvs Vaidavā; Divupe, upe Rozulā; Divupes līcis, līcis Morē; Divupstarplīcis, līcis Popē.
Etimoloģija
divi; lš. vīr. du (< *dOúo), siev. dvi, pr. dwai, narev. duo (< *dOuo), kr., bkr., ukr., bulg. два, две, č. dva, dvě, p. dwa, dwie, go. twai, twōs, twa, sav. zwēne, zwā, zwō, zwei, v. zwei, si. dváu, dv*, gr. dyo, dyō, lat. duo (< *duō), duae. Pamatā ide. * dOō(u) / *duOō(u) (vīr.), *dOai / *dOei (siev., nek. dz.).
La. divi ir senākā siev. divsk. forma, kuras vietā tagad divas. Vīr. divi aizstājis senāko *duvi < *duOu < *duOuo. (No *duOu > *duu > *duju > apv. duj (dui) ‘divi’ un laikam arī apv. du ‘t. p.’; Endzelīns).
Ide. valodās jēdziena ‘divi’ apzīmējumos ir liela formu dažādība, ar ļoti atšķirīgiem ieskaņas līdzskaņiem.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 220 –221]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – two
baltkrievu – два
čigānu – duj
franču – deux
grieķu – δύο
igauņu – kaks
ivritā – שנים
krievu – два
latīņu – duō
lietuviešu – du
lībiešu – kakš
poļu – dwa
somu – kaksi
ukraiņu – два
vācu – zwei
zviedru – två
