Tradicionālā transkripcija

[dìeOturĩba]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[d] – balsīgais troksnenis

[ìe] – divskanis

[O] – vokalizēts līdzskanis v

[t] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais pastkanis

[r] – skanenis

[ĩ] – garais patskanis

[b] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Čertzilbju vārds.

Ortogrammas – v, ī.

dievtur- – sakne

-īb- – piedēklis

-a – galotne

dievturīb- – vārda celms

diev-tur-īb+iņ-a

diev+tur+is

lietvārds – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Vienskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Dievturība ir 20. gadsimtā radīta reliģija Latvijā.

2) izteicēja daļa – Pēc E. Brastiņa uzskatiem, latviešu reliģija ir dievturība.

3) galvenais loceklis – Ernesta Brastiņa radītā dievturība.

4) papildinātājs – Agita Misāne un Gatis Ozoliņš ir pētījuši dievturību.

5) pielikums – Jaunradītā reliģiskā kustība dievturība populāra kļuva 20. gadsimta 30. gados.

6) apzīmētājs – Dievturības kustība pastāv arī mūsdienās.

7) vietas apstāklis – Dievturībā nozīmīga ir praktiskā darbība – latviešu senvietu kopšana.

dievturības dibinātāji, dievturības izveide, dievturības kustība, dievturības mācība, dievturības nozīme, dievturības pamati, latviešu dievturība, aizliegt dievturību, atjaunot dievturību, izveidot dievturību, pētīt dievturību

dievturība, -as, s.; parasti vsk.

Kustība, kuras mērķis bija atjaunot seno latviešu reliģiju.

[Sagatavots pēc: www.tezaurs.lv/llvv/]

Salikteņatvasinājums, kas darināts no vārdu savienojuma turēt Dievu, radot saliktu celmu un pievienojot izskaņu -īb- – Diev+tur+īb-a.