Dievs, dievs, -a, v.
Pēc reliģiskiem priekšstatiem – pārdabiska augstākā būtne, kas radījusi pasauli un valda pār to.
Lūgt Dievu. Ticēt Dievam.
Dieva kalps – garīdznieks.
Dieva tiesa vēst. – māņticīgi paņēmieni vainas noteikšanai (parasti viduslaiku tiesā).
Saimniece paklusām, bet pats skaļi skaitījis lūgšanas, raidīdams tās visužēlīgajam debesu tēvam, varenajam kungu kungam un tā joprojām – Dievam to titulu sanācis daudz. Zvaigzne 57, 13, 14.
// Vairāku dievu kultā – viena no šīm būtnēm (cilvēka, zvēra vai kā cita veidā).
Seno grieķu dievi. Romiešu dievi. Pagāniskie dievi.
.. es ieraudzīju uz kāda papes gabala krāsotu senču ozolu. Iecirstos iedobumos – dievu tēli. Pa labi – jauneklīgais Potrimps, vidū – varenais Pērkons, pa kreisi – vecais, nīgrais Pīkols. Kurcijs 2, 32.
Kāds jauns, melns vērsis ar baltu zvaigzni pierē gāja pa priekšu un likās tik skaists, ka klasiķis to būtu salīdzinājis ar seno ēģiptiešu dievu – vērsi Apisu. Kurcijs 4, 194.
pārn. .. Galotne [līdzstrādniece] nebija vienīgā, no kuras varētu vēlēties aizrautīgāku kalpošanu zinātnes bargajam un nepielūdzamajam dievam. Purs 4, 71.
//pārn. Augstākais ideāls, pilnība. Centienu augstākais gala mērķis.
Arī tad, Ja jau reiz sirdij sisties Kā putnam pret degošu bāku, – Uguns paliek mans dievs. Vācietis 3, 35.
Viņa tēvam, sīkam amatniekam, pašam sava māja bijusi dzīves mērķis, sapnis un dievs. Ezera 2, 93.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Ak (tu) dievs (arī dieviņ) sar. – izsaucas izbrīnā, pārsteigumā, arī satraukumā, sašutumā, izbailēs u. tml.
Lai dievs žēlīgs! sar. – saka, brīdinot par (rīcības) nevēlamām vai bīstamām sekām, piedraudot (kādam). Izsaucas lielā uztraukumā, izbailēs (kad gaidāmais vai notiekošais ir nevēlams, kaitīgs, bīstams).
Dievs (arī dieviņš) (vien) (to) zina sar. – saka, ja kas nav zināms vai skaidrs.
Kā dieva nepieņemts sar. – saka par cilvēku, kurš nezina, ko iesākt.
Ar Dievu! novec. – ardievu.
Ar Dieva palīgu novec. – saka, dodoties ceļā, uzsākot kādu darbu.
Ar Dievu uz pusēm sar. – samērā slikti, kaut kā.
Aiziet pie Dieva, arī aiziet Dieva mierā, arī stāties Dieva priekšā novec. – nomirt.
Atdot Dievam dvēseli novec. – nomirt.
Dieva dāvana sar. – saka par to, kas cilvēkam piemīt no dzimšanas, saka par to, kas ir iedzimts.
Dieva darbi sar. – saka par ko pārsteidzošu, arī neticamu.
Dieva dēļ sar. – saka, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
Dieva dots sar. – saka par psihiski nepilnvērtīgu cilvēku.
Dieva dotā izskatā sar. – saka par kailu cilvēku.
Dieva laime sar. – saka, izsaucas, paužot prieku, apmierinājumu par kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
Dieva vārds novec. – saka, ja grib pārliecināt kādu par teiktā patiesīgumu.
(Ir) Dieva svētība sar. – (ir) ļoti daudz (kā).
Dievs (pa)sargi! arī Pasargi Dievs! arī Lai Dievs (pa)sarga! sar. – izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
Dievs palīdz! novec. – saka, novēlot veiksmi darbā, arī sveicinot (kādu, kas pašreiz ko dara).
Dieva pirksts novec. – saka par to, kas ir it kā radies, noticis pēc Dieva gribas, ar Dieva ziņu.
Dievs ar viņu (arī to) sar. – saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
(Ja) Dievs (arī dieviņš) dos novec. – saka, domājot, ka vēlēšanās piepildīsies, ja Dievs tā gribēs, ja liktenis tā būs lēmis.
(Ir) kā Dievs augstais sar. – saka par to, ko cienī, dievina.
Kā Dieva ausī sar. – ļoti labi, bezrūpīgi, arī netraucēti, ērti.
Kā (paša) Dieva sūtīts sar. – saka par ko ļoti gaidītu, noderīgu, kas ieradies, parādījies, iegūts vajadzīgajā brīdī.
Kā koka dievs (arī dieviņš) sar. – stīvs, nekustīgs.
Kaut (arī lai) (nu) Dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai Dievs (arī Dieviņš) dod! novec. – saka, kad vēlas vai novēl, lai kas (labs) notiktu, piepildītos.
Miers un Dievs, arī Dievs un miers sar. – saka, kad ir kas nokārtots, pabeigts.
Nedod Dievs! arī Lai Dievs nedod! sar. – saka, izsaucas par ko nevēlamu, bīstamu, sliktu, no kā gribētu izvairīties.
(Nekāds) labais Dievs (nav) sar. – saka, novērtējot kādus apstākļus (parasti, konstatējot, ka tie nav labi).
Dievs pieņēma novec. – saka, kad kāds ir nomiris.
No Dieva puses! sar. – izsaucas izbailēs, ja negrib, lai kas notiktu, ja grib atturēt no kādas rīcības.
No Dieva tiesas novec. – saka, apstiprinot kāda fakta patiesīgumu.
No tavas mutes Dieva ausī sar. – saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Paldies (mīļam) Dievam (arī dieviņam) sar. – saka, izsaucas atvieglojumā, apmierinājumā.
Dievs tēvs (arī kungs)! novec. – izsaucas lielā izbrīnā, lielās izbailēs.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]