diena, s.
1. Laikposms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
Diena aust. Saulaina vasaras diena. Dienas garums. To visu var padarīt pa dienu. Strādāt visu dienu. Augu (cauru) dienu. Augām (caurām) dienām. Tas var notikt kuru katru dienu. Atnāciet citu dienu!
Ir jau liela diena – ir jau ļoti gaišs, saule jau uzlēkusi.
Kā diena pret nakti – saka par lielu atšķirību.
Polārā diena – laika posms polārajos apgabalos, kad nenoriet saule.
2. Noteikti nenorobežots laikposms no priekšpusdienas līdz pēcpusdienai.
Nenāc no rīta, bet dienā! Dienas izrāde. Dienas maiņa.
3. Diennakts.
Paziņot dienu iepriekš. Tas ir dažu dienu jautājums. Dienām ilgs brauciens.
Šajās dienās – tuvākajās dienās, drīz; iepriekšējās dienās, pavisam nesen. Jautājumu izlems šajās dienās. Apspriede notika šajās dienās.
Dienas avīze – avīze, kas iznāk katru dienu.
Dienas norma – norma vienai dienai.
Dienas alga – alga, ko aprēķina pēc nostrādāto dienu skaita.
4. Ar kādu darbību, notikumu, ar kādiem apstākļiem saistīts nenoteikts laikposms diennakts robežās; kalendāra datums.
Atpūtas diena. Darba dienas un svinamās dienas. Sanitārā diena.
Mēneša pirmā diena. Sūtījuma saņemšanas diena. Atvērto durvju diena.
5. dsk. Ilgāks laikposms, periods; arī dzīve.
Cīņu dienas. Seno dienu notikumi. Vieglas, grūtas, sūras dienas.
Baltas dienas – laimīgas dzīves laiks.
Nebaltas dienas – grūts dzīves posms, grūts laiks.
Glabāt ko nebaltām dienām.
Mūsu dienās – laikā, kurā mēs dzīvojam. Līdz mūsu dienām.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 242]
diena, -as, s.
1. Laika posms no saules lēkta līdz rietam, no rīta līdz vakaram.
Īsa ziemas diena. Saulaina diena. Diena aust. Dienas garums. Dienas vidus. Dienas tveice. Ierasties pulksten divos dienā. Pa dienu lija. Strādāt dienām un naktīm (arī dienu un nakti).
Dienas gaisma – gaisma, kas ir dienas laikā, dabiskā saules gaisma.
Dienas gaismas spuldze – dienasgaismas spuldze.
Gaišs kā dienā – ļoti gaišs.
Polārā diena – laika posms polārajos apgabalos, kad saule nenoriet.
Balta diena – saka, ja ir kļuvis pavisam gaišs, ir iestājusies diena.
Liela diena – saka par laiku, kad saule jau sen uzlēkusi.
Bez dienas novec. – ļoti agri, pirms saules lēkta.
Pie dienas novec. – laikā, kad saule jau uzlēkusi.
Kāda diena! Saulē snauž dzeltējošie bērzi, un gaiss tik dzidrs. Kurcijs 2, 49.
Drīz vien dziedāja gaiļi, un bija par jaunu jāceļas un jāsāk visas dienas gaitas. Sakse 2, 29.
Augu dienu – no agra rīta līdz vēlai vakara stundai – logu rūtis un namu fasādes drebināja tramvaju dārdi. Eglons 2, 214.
„ .. to bērnu velti mērcēt caurām dienām [ganos].” Brigadere 2, 335.
.. dienas gaismas spuldze rada mājīgumu. Rīgas Balss 66, 218, 4.
Pamodos jau lielā dienā. Saules bija pilna istaba. Birznieks-Upītis IV, 211.
Agri no rīta, bez dienas, ienāk saimniece mūsu istabā. Jaunsudrabiņš 3, 400.
„.. rīt pie dienas vedīšu Jancīti projām pie mātes ..” Birznieks-Upītis 6, 90.
Dienas izrāde. Dienas stacionārs.
Ir pierādīts, ka no fizioloģiskā un ražošanas viedokļa vislabākā ir dienas (rīta) maiņa. Veselība 64, 4, 31.
// akuz.: dienu, apst. nozīmē Šajā laika posmā.
.. laiks turējās silts un bez vēja, rasa nenokrita ne dienu, ne nakti, jābaidās, ka rudziem nepiemetas rūsa. Upīts 4, 206
Dienu saule mazgāja mani zeltā; naktī zvaigznes rādīja man ceļu. K. Skalbe 1, 46.
// ģen.: dienas, adj. nozīmē Tāds, kas notiek, darbojas šajā laika posmā.
2. Diennakts, arī kāda diennakts daļa.
Atpūsties dažas dienas. Ierasties pēc pāris dienām. Paziņot dienu iepriekš. Divu dienu darbs. Pelnīt piecus rubļus dienā.
Dienas režīms – nodarbību sadale visai diennaktij.
Dienas alga – alga, ko aprēķina par katru nostrādāto dienu.
Dienas nauda – nauda, kas paredzēta katras atsevišķas dienas izdevumiem (parasti komandējumā).
Dienas avīze (arī laikraksts) – avīze, laikraksts, kas iznāk katru dienu.
Šajās dienās – kādā no tuvākajām dienām. Kādā no tikko pagājušajām dienām.
No dienas dienā, arī dienu no dienas, arī dienu pēc dienas, arī dienu dienā – katru dienu.
Jo dienas jo – ar katru dienu.
Dienas darbs – darbs, par kuru samaksā pēc nostrādāto dienu skaita.
Dienas strādnieks – cilvēks, kas strādā dienas darbu.
Tikai viena diena bija pavadīta ārpus skolas. Taču dzīve šajās divdesmit četrās stundās nestāvēja uz vietas. Literatūra un Māksla 58, 2, 2.
Jūra [jūnijā] bija vētraina, kuģi dienām nostāvēja ostā. Grants 7, 89.
Tūliņ pēc Jaungada 1922. g. sākās steidzīga gatavošanās jauna dienas laikraksta „Vārds” izdošanai. Birznieks-Upītis 6, 25.
.. vasarājs tapa no dienas dienā dzeltenāks. A. Grigulis II, 298.
Dienu no dienas viņš [ārsts] novēroja bērnus, krāja materiālu, izdarīja simtiem analīžu un eksperimentu. Zinātne un Tehnika 65, 3, 19.
Viņam smagi dienu dienā lūkoties Lidai [sievai] sejā. Kādreiz Jorenam bija daudz ko stāstīt pēc darba, tagad viņš vairs nezina, ko runāt. Zigmonte 2, 138.
Bet labuma nekāda zāles nedarīja: Andžēna soļi kļuva jo dienas jo stīvāki, nedrošāki. Birznieks-Upītis 1, 28.
.. dienas strādnieki mitinājās pirtij piebūvētā istabiņā. Cimermanis 1, 67.
// Diennakts, arī diennakts daļa, kas saistīta ar kādu notikumu, darbību.
Vēlēšanu diena. Kāzu diena. Talkas diena. Tiesas diena. Ganu diena. Algas diena. Sanitārā diena.
Darba diena – diennakts daļa, kas paredzēta darbam (darbavietā). Darbdiena.
Atpūtas diena – noteikta diena nedēļā, kas paredzēta strādājošo atpūtai.
Izejamā diena – brīvdiena.
Atvērto durvju diena – diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
Atslodzes diena – diētas terapijā – diena, kad ievērojami samazina uzturlīdzekļu daudzumu.
Pastarā diena rel. – pēc reliģiskajiem priekšstatiem – diena, kad pasaule ies bojā un kad notiks dieva tiesa pār cilvēkiem.
„.. šodien laba veļas diena: saule un vējš. Ātri izžūs.” Rinkule 1, 53.
Ar mazāko [laivu] Lazdas tēvs ceļ cilvēkus pāri un pelnās; ar lielāko ceļ tirgus dienās lopus. Valdis 1, 19.
// Diennakts kā noteikta nedēļas septītā daļa.
Kas šodien par dienu? Kurā dienā būs sēde?
3. Datums.
Noteikt izbraukšanas dienu.
.. stāsts iesākas ļoti nozīmīgā dienā. Ir tūkstoš deviņi simti piecdesmit devītā gada sestais novembris. Saulītis 11, 5.
Tai dienā, datumu atceros vēl šodien, tas bija 24. novembrī, vēl tikai trīsdesmit gadus vecs, .. es sēdēju savā kabinetā. Birze 5, 117.
.. noteiktā dienā un stundā man burtus vajadzēja nodot cilvēkam no pagrīdes tipogrāfijas. Grīva 9, 56.
// Datums, ko katru gadu atzīmē par godu kādam notikumam.
Darbaļaužu starptautiskās solidaritātes diena. Starptautiskā sieviešu diena. Preses diena.
4. tikai dsk. Ilgāks laika posms.
Cīņu dienas. Bēdu dienas. Piedzīvot labākas dienas. Atcerēties seno dienu notikumus.
Bērnu (arī bērna) dienas – bērnība.
No mazām dienām – no agras bērnības.
Jaunās dienas – jaunība.
Meitas (arī puiša) dienas – jaunība, laiks, kad nav vēl apprecējusies (apprecējies).
Mūsu dienās – tagadējos laikos, mūsdienās.
Mežu un dārzu dienas – laika posms (parasti mēnesis) pavasarī, kad organizēti apkopj un stāda mežus un dārzus.
Putnu dienas – laika posms pavasarī (pirms gājputnu atlidošanas), kad plaši veic pasākumus putnu faunas saudzēšanai un bagātināšanai.
Bet kālab Gatviņam vecuma dienās vēl vajadzēja tik grūti strādāt un pūlēties? Vai tad viņš pa visu garo, sviedru pilno mūžu nebija varējis sev sapelnīt kumosu vecuma dienām? Birznieks-Upītis 6, 87.
Pēc pavasara streika viņš bija padzīts no darba fabrikā un tagad pārdzīvoja grūtas dienas. Izskatījās stipri novājējis. Kurcijs 2, 149.
„.. Tu domā, tā notika vienīgi vecos laikos un mūsu dienās vairs negadās?” Ezera 2, 49.
// Dzīve, mūžs.
Gausi iet manas dienas.
Guļu uz netīras grīdas, mēteli zem galvas [cietumā]. Kurcijs 4, 311.
Novēlam tam laipnas dienas, Nenīcīgu jaunību. Sudrabkalns 1, 32.
.. Tās cietuma sienas, Tanīs tev jāvada savas dienas. Rainis I, 239.
// dsk. lok.: dienās, apst. nozīmē Ar laiku, pēc gadiem.
„Kas to būtu domājis, ka no šī mazā ūdensvīra [ūdensnesēja] dienās iznāks tik varens zēns!” bieži brīnījās Maksiļo tēva vecais draugs .. Grīva I, 41.
Daudzas no viņām dienās var izaugt par spējīgām padomju sportistēm. Bērnība 49, 7, 13.
// Dzimšanas diena. Diena, kad (kāds) ir piedzimis. Cilvēka dzimšanas gadskārta, jubileja.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Kā diena pret nakti – saka par krasiem pretstatiem.
Skaidrs kā diena – saka par ko ļoti skaidru, saprotamu.
Gaišā dienas laikā – klaji, atklāti, neslēpjoties.
Ieraudzīt dienas gaismu (arī dienasgaismu) – piedzimt; tikt publicētam (par grāmatu, rakstu u. tml.).
Nākt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) – kļūt zināmam (parasti par ko slēptu).
Vilkt (dienas) gaismā (arī dienasgaismā) sar. – atmaskot.
Vienas dienas saimnieks – slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
Dzīvot vienai dienai – dzīvot, darboties bez mērķa, vieglprātīgi, nedomājot par nākotni.
Līdz šai baltai dienai – līdz šodienai, līdz šim laikam.
Šo baltu (retāk balto) dienu – tagadējos laikos, mūsdienās.
Kādā jaukā dienā – reiz negaidot, pēkšņi.
Suņu dienas novec. – vasaras brīvdienas.
Vieglas dienas – viegla dzīve, labi dzīves apstākļi.
Baltas dienas – laimīgas dienas, laimīgs mūža posms.
Zaļas dienas, arī zaļa diena – labas, bezrūpīgas dienas, laba, bezrūpīga dzīve.
Nebaltas dienas – nelaimīgas dienas, nelaimīgs mūža posms.
Vilkt (savas) dienas – dzīvot nožēlojamu dzīvi.
Melna diena – ļoti neveiksmīga diena.
Dienas varonis – cilvēks, kas ar savu rīcību nokļūst kādu laiku uzmanības centrā.
Dienas ir skaitītas – saka, ja gaidāma drīza nāve.
Garā diena sar. – saka par tūļīgu, arī lēnīgu cilvēku.
Dienas kārtība sar. – darba gaita.
Būt dienas kārtībā sar. – būt aktuālam.
Jurģu (arī Jura) diena vēst. – 23. aprīlis, kad kalpi, rentnieki pārgāja pie cita saimnieka; diena, kad pārvācas uz jaunu (dzīves, arī darba) vietu.
Labas dienas, arī laba diena novec. – sveiciens.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Hidrometeoroloģijā – aeroloģiskā diena, apmākusies diena, bezatkušņa diena, lietus diena, miglas diena, negaisa diena, nokrišņu diena, puteņa diena, sala diena, skaidra diena, snigšanas diena, Pasaules meteoroloģijas diena.
Astronomijā – diena, Jūlija diena, kalendārā diena, polārā diena, Saules diena, vidējā diena, zvaigžņu diena.
Ekonomikā – atpūtas diena, bilances sastādīšanas diena, brīva (no darba) diena, darbadiena, darbā iziešanas diena, deponēšanas diena, izstrādes diena, nenormēta darbadiena, nepilna darbadiena, nestrādes diena, normēta darbadiena, nostrādāta izstrādes diena, pilna darbadiena, saīsināta darbadiena, svētku diena, svinamā diena, tirgus diena, veiktā izstrādes diena.
Pedagoģijā – atvērto durvju diena, mākslas diena (skolā), meža diena (skolā), putnu diena (skolā), Skolotāju diena, Starptautiskā bērnu aizsardzības diena, Starptautiskā jaunatnes diena.
Sportā – divu spēļu diena, spēles diena.
Poligrāfijā – izdošanas diena.
Muzeoloģijā – muzeju diena.
