dialekts
1. Plašākā apvidū vēsturiski izveidojies valodas paveids, kurā apvienotas vairākas radniecisku izlokšņu grupas.
Teritoriālais dialekts. Vidus dialekts. Lībiskais dialekts. Augšzemnieku dialekts. Tā kā kāda apgabala izlokšņu īpatnībām nav visām vienādas robežas, tad var gan nospraust robežas vienai kādai dialekta īpatnībai, bet ne dialektam. Endzelīns 2, 4.
Visā pasaulē ir ap divarpus tūkstoš valodu, neskaitot dialektus. Bieži vien dialekti tik stipri atšķiras cits no cita, ka daļa zinātnieku uzskata tos par radniecīgām valodām. Zvaigzne 57, 5, 29.
2. Valodas paveids, kas raksturīgs kādai sociālajai grupai.
Valodu, kas ar dažām īpatnībām, galvenokārt leksikā un frazeoloģijā, ir raksturīga kādai sociālai ļaužu grupai, mēdz saukt par sociālo jeb šķiru dialektu. Rudzīte 1, 13.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]