Daugava
Lielākā Latvijas upe, kuras kopējais garums 1005 km.
Šķirkļa autore: Solvita Pošeiko
Lielākā Latvijas upe, kuras kopējais garums 1005 km.
Tradicionālā transkripcija
[daũgava]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[d] – balsīgais troksnenis
[aũ] – divskanis
[g] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
[v] – balsīgais troksnenis
[a] – īsais patskanis
Daug- – sakne
-av- – piedēklis
-a – galotne
Daugav- – vārda celms
Trīszilbju vārds.
Ortogrammas – D, av.
Daug-av+grīv-a
Daug-av+lej-a
Daug-av+mal-a
Daug-av+sal-a
Daug-av+pil-s
Sark-an+daug-av-a
Vec+daug-av-a
Augš+daug-av-a
Lej+daug-av-a
sird-s+daug-av-a
lietvārds – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
|
vsk. |
dsk. |
N. |
Daugav-a |
|
Ģ. |
Daugav-as |
|
D. |
Daugav-ai |
|
A. |
Daugav-u |
|
I. |
ar Daugav-u |
|
L. |
Daugav-ā |
|
V. |
Daugav-a! |
|
N. Jānis Daugava – D. Jānim Daugavam
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Daugava tek cauri Krievijai, Baltkrievijai un Latvijai.
2) izteicēja daļa – Latvijas lielākā upe ir Daugava.
3) galvenais loceklis – Daugava pavasarī.
4) vietas aptāklis – Dubnas upe ietek Daugavā pie Līvāniem.
5) apzīmētājs – Vairākas Latvijas pilsētas atrodas Daugavas krastos.
6) papildinātājs – Jaunie mākslinieki gleznoja Daugavu.
Daugavas aizsargdambis, Daugavas aizsargjosla, Daugavas akmens, Daugavas atvari, Daugavas augšdaļa, Daugavas avoti, Daugavas baseins, Daugavas dziļums, Daugavas dzīles, Daugavas grīva, Daugavas ieteka, Daugavas izteka, Daugavas karte, Daugavas krasti, Daugavas krāces, Daugavas kreisais krasts, Daugavas labais krasts, Daugavas laivinieks, Daugavas lejasdaļa, Daugavas loki, Daugavas mols, Daugavas pieteka, Daugavas platums, Daugavas plosti, Daugavas plostnieks, Daugavas plūdums, Daugavas promenāde, Daugavas racēji, Daugavas radzes, Daugavas senleja, Daugavas tilti, Daugavas upe, Daugavas ūdens, Daugavas ūdeņi, Daugavai otrajā pusē, aiz Daugavas augsti kalni, pastaiga gar Daugavu, tilts pāri Daugavai, māja pie Daugavas, ledus uz Daugavas, gara Daugava, līkumaina Daugava, platā Daugava, aizsalusī Daugava, apdzejot Daugavu, fotografēt Daugavu, gleznot Daugavu, laivot Daugavā, lēkt Daugavā, nirt Daugavā, pārpeldēt Daugavu, pārplūdusī Daugava, peldēties Daugavā, plostot Daugavā, zīmēt Daugavu, zvejot Daugavā
Daugava – Daugova
Peras kā čigāns pa Daugavu – saka, ja kādam dzīvē neveicas.
Lēkt (mesties) Daugavā – slīcināties, meklēt galu.
Stāsti manim, Daugaviņa sar. – saka dialogā, nepieņemot sarunbiedra teikto, neticot tam.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 196, 203–204]
Uzvārdi – Daugava; Daugaviņš, Daugaviņa; Daugavietis, Daugaviete; Daugavvanags, Daugavvanaga.
Vietvārdi – Daugava, upe; Daugava, māju nosaukums; Daugavas, māju nosaukums; Daugavas Aizelkšņi, māju nosaukums Kokneses novadā; Daugavas Dzirnavas, māju nosaukums Ķeguma novadā; Daugavas Grēģi, māju nosaukums Jēkabpils novadā; Daugavas iela; Daugavas Kalni, māju nosaukums; Daugavas Ķiķautas, mazciems; Daugavas Lielgalvji, māju nosaukums Salas novadā; Daugavas skola, māju nosaukums Jēkabpils novadā; Daugavas stacija, mazciems Salas novadā; Daugavas Straumes, māju nosaukums Jēkabpils novadā; Daugavas Vārti, aizsargājamo ainavu apvidus Daugavpils novadā; Daugavas Zeltiņi, māju nosaukums Ķeguma novadā; Daugavas-Misas kanāls Ķekavas novadā; Sausā Daugava, upe Ķekavas novadā; Daugavauzāni, māju nosaukums; Daugavbordzēni, māju nosaukums, Daugavgailīši, māju nosaukums; Daugavgrīva, Rīgas pilsētas daļa; Daugavgrīvas osta; Daugavgulbji, māju nosaukums; Daugavieši, mazciems; Daugavieši, māju nosaukums; Daugavieši, skrajciems; Daugaviņas, māju nosaukums; Daugaviņi, māju nosaukums; Daugavīši, skrajciems; Daugavkrasti, māju nosaukums; Daugavkrasts, māju nosaukums; Daugavkrāces, māju nosaukums; Daugavķiķaukas, māju nosaukums; Daugavlejas, māju nosaukums; Daugavlīči, māju nosaukums; Daugavmala, pilsētas daļa; Daugavmalas, māju nosaukums; Daugavmeskas, māju nosaukums; Daugavpilieši, māju nosaukums; Daugavpils, stacija; Daugavpils, lidosta; Daugavpils, republikas pilsēta; Daugavsala, sala; Daugavstikāni, māju nosaukums; Piedaugava, vasarnīcu ciems; Piedaugavas, māju nosaukums; Robeždaugava, māju nosaukums; Sarkandaugava, Rīgas pilsētas daļa; Vecdaugava, Rīgas pilsētas daļa; Vecdaugava, vecupe.
Ergonīmi – Daugava, hidroelektroniskā stacija; Daugava, futbola klubs; Daugava, jauktais koris; Daugava, deju klubs; Daugava, piena un maizes produktu ražotne; Daugava, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība; Daugava, garāžu īpašnieku sabiedrība; Daugava, Kauņas latviešu klubs; Daugava, koncertzāle; Daugava, peldbaseins; Daugava, ledus halle; Daugava, muzejs; Daugava, biznesa centrs; Daugava, mākslas galerija; Daugava, pensiju plāns; Daugava, ieguldījumu plāns; Daugava, tirdzniecības centrs; Daugava, šautuve; Daugava, zemnieku saimniecība; Daugavas savienība, biedrība; Daugavas ieleja, dabas parks; Daugavas loki, dabas parks; Daugavas stadions, sporta centrs; Daugavas vanagi, latviešu labdarības organizācija; Radisson Blu Daugava, viesnīca; E Daugava, uzņēmums.
Laikraksti – Daugavas Balss; Brīvā Daugava.
Pārtikas preču nosaukumi – Daugava, jogurts; Daugava, rausis.
Vārda Daugava cilme ir saistīta ar daudz; lš. daũg, kr. дюжий (psl. *dužьjь) ‘dūšīgs, spēcīgs, vesels’, apv. дýжий ‘spēcīgs’, bkr. дýжa ‘ļoti’, дýжы ‘spēcīgs’, ukr. дýжий ‘spēcīgs, vesels’, apv. дýже ‘daudz’, č. duží ‘spēcīgs’, p. dužy ‘liels, pieaudzis’, dużo ‘daudz’, go. daug ‘noder’, sav. tugan, v. taugen ‘(no)derēt, si. dógdhi (< *dhaugh-) ‘slaukt’(← ‘spiest’), gr. teúxein ‘gatavot, radīt’. Pamatā ide. *dheugh- ‘skart, spiest’ → ‘tūkt’ no saknes *dheu-, kas ir saknes *teu- ‘tūkt’ fonētiskais variants; abu sakņu semantikas pamatā laikam ir noz. ‘spiest, sist’. Skaņumijā *dhough- > b. *daug-, no kā adj. *daugis (Zubatijs) vai *daugas (Blese) ‘spēcīgs, liels’. No nek. dz. *daugŠai darināts adv. dudz ‘t. p.’ (E–H I 339).
Senāk sugas vārds noz. ‘liela, ūdeņiem bagāta un strauja upe, kas pavasaros plaši pārplūst’. Folklorā sastopama daugaviņa ‘plata, pārplūstoša upe’. Tautasdziesmas ar daugaviņu uzrakstītas dažādās Latvijas vietās, pat tālu no Daugavas, piem., Liepājas
No kurienes šis Daugavas vārds?
Lielajai likteņupei ir vairāki nosaukumi. Tagad pazīstam tikai vienu apzīmējumu – Daugava, izloksnēs arī Dauguva (līdzīgi arī lietuviešu valodā – Dauguvà), Latgalē – arī Daugova ar pārveidojumu Dalgova, Dalgava. Valodā ir parasta parādība, ka pašu tautas vārdi (arī vietvārdi) mainās straujāk nekā no citām valodām aizgūtie apzīmējumi. Šis nosacījums attiecas arī uz Latvijas lielākās upes nosaukumu: Daugava ir daudz jaunāks apzīmējums par tiem vārdiem, kas saglabājušies citās valodās.
Kopš A. Bīlenšteina valodnieki šo upes nosaukumu parasti saista ar apstākļa vārdu daudz (liet. daug). Bijis baltu īpašības vārds *daugis (J. Zubatijs) vai *daugas (E. Blese) ‘spēcīgs, liels’; no šā vārda nekatras dzimtas formas *daugiai darināts apstākļa vārds *daugi > daudzi > daudz. Vārds Daugava ir saliktenis, kura otrā daļa -ava atvasināta no indoeiropiešu saknes *au- ‘tecēt, plūst’; ūdens’. (No šīs saknes atvasinājuma *auant- ‘tekošs, plūstošs’ ir latviešu avots). Tātad vārda Daugava sākotnējā nozīme ir ‘liels, plašs ūdens’ vai ‘spēcīga straume’, no kā izveidojās ‘liela, ūdeņiem bagāta un strauja upe, kas pavasaros plaši pārplūst’.
Vārds daugava sanāk laikam ir bijis sugasvārds, kas attiecināts uz daudzām palos pārplūstošām upēm. To rāda daudzas tautasdziesmas, kas uzrakstītas dažādās Latvijas vietās, pat tālu no Daugavas; tur parasti gan lietots vārds deminutīvā (daugaviņa). Par Daugavas vārdu tautasdziesmās plašāk rakstījis K. Draviņš.
angļu - Daugava
baltkrievu - Даўгава, Заходняя Дзвіна
čehu - Daugava
franču - La Daugava, Dvina occidentale
grieķu - Νταουγκάβα
igauņu - Daugava jõgi, Väina jõgi
lībiešu - Vēna
krievu - Даугава, За́падная Двина́
lietuviešu - Dauguva, Vakarų Dvina
poļu - Dźwina
somu - Väinä-joki
ukraiņu - Даугава
vācu - die Düna
zviedru - Daugava, Dyna