Elektroniska latviešu valodas vārdnīca -

daudz, skait. un apst.

1. nenot. skait., nelok. Nenoteikts, samērā liels daudzums; nenoteikts daudzums, mērs.

Daudz cilvēku, pajūgu. Daudz maizes, sviesta. Dārzā ļoti daudz ziedu. Govs dod daudz piena. Viņš daudz ko iesāk, bet nepabeidz. Daudz kas palika nepateikts. Cik daudz sāls jāber? Paņemt tik daudz, ka nevar panest.

2. apst. Samērā lielā daudzumā, ar lielu intensitāti, bieži.

Daudz runāt, strādāt, ēst. Daudz dzirdēts, runāts.

3. apst. Pastiprina izteiktās pazīmes pakāpi.

Daudz lielāks, labāks, vecāks. Daudz vairāk, ātrāk. Par daudz ilgi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 224–225]

daudz

1. Savienojumā ar verbu norāda uz ilgu, biežu, intensīvu darbību.

Daudz strādāt. Daudz skraidīt. Daudz dzirdēts.

Liena, priekšistabā daudz nekavējusies, gāja dziļāk .. Kaudzītes 1 a, 77.

Acis viņai iesarkušas, var redzēt, viņa šodien daudz raudājusi. Upīts IV, 423.

Viņš nerunāja daudz, bet pietiekami, lai Alvils saprastu – arī Salums pievērsies dabas vielu ķīmijai. Purs 4, 24.

2. Savienojumā ar adjektīvu vai apstākļa vārdu norāda, ka minētā pazīme ir ievērojami palielināta, pastiprināta.

Daudz lielāks par citiem. Daudz agrāk nekā pērn.

Mazie akmentiņi gar apakšu jau bija aizskaloti, tā ka te [straumes vidū] bija daudz dziļāks nekā citur. Birznieks-Upītis 6, 206.

Brīviņu kungs tāpat vienos kreklos bij izgājis sētsvidū un grozījās tur, rādīdams, ka tas [lietus] vēl nav nekas, ka vajag vēl vairāk, daudz vairāk un ilgāk. Upīts 4, 127.

Tāda ir zvejnieka dzīve, tādu viņš [kapteinis] to mīl. Daudz vienkāršāka, nekā to dažkārt iedomājas, daudz grūtāka, nekā no malas var likties. Zigmonte 2, 288.

3. nenot. skait. Nenoteiktā, (samērā) lielā daudzumā.

Daudz ziedu. Daudz mitruma. Daudz prieka. Daudz darba.

Daudz ļaužu iet šeit garām, simtiem un tūkstošiem .. Talcis 5, 33.

Man bija liels brīnums, ka tik daudz dziesmu varēja ietilpt manas vecmātes [vecāsmātes] galvā; viņa teica un teica, bet dziesmu nekad nepietrūka. Jaunsudrabiņš 2, 5.

Spīdola: Man vēl ir laika, man ir laika daudzi Es varu noskatīties, kur pār kalniem Riet sarkans mēness; aust un atkal riet... Rainis VII, 188.

// Skaits, apjoms, masa (priekšmetiem, parādībām).

Terārija lielums atkarīgs no tā, cik daudz un kādus dzīvniekus grib turēt .. Sloka 1, 8.

„Tātad jūs tik daudz [ozolus] vien esat cirtis, cik priekš šiem trim vāģiem [ratiem] .. vajadzīgs.” Blaumanis II, 312.

// lietv. nozīmē Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.

Daudz palika neizteikts. Skolēni uzzināja daudz.

Ar šodienu viņa ir ieguvusi necerēti daudz – jaunus draugus, jaunas atziņas un varenu, brāzmainu ticību dzīvei. Sakse III, 180.

.. lokomotīves vadītājam jāzina un jāprot daudz. Kursā ir tādi priekšmeti kā tehniskā rasēšana, materiālu un smērvielu mācība, signalizācija, lokomotīvju saimniecība .. Zvaigzne 50, 8, 5.

„Vai tev nekā vairs nav pudelē?” prasīja Kārlēns .. „Nē.” – „Bet bij tak vēl diezgan daudz.” Blaumanis III, 24.

Daudz maz – daudzmaz.

Par daudz – pārāk.

„.. ir jau par daudz vēlu, māte nogaidīsies,” Kristīne atbildēja. Blaumanis 6, 212.

.. es lasu .. tālāk, bez apstāšanās, kamēr māte iebilst: „Atpūties nu, dēliņ! nenogurdini par daudz acis – sāks vēl sāpēt.” Plūdonis 3, 36.

Atmatā tā [zeme] ir par daudz plika un nabaga. Brigadere 2, 301.

Ko tur tik daudz sar. – saka, norādot, ka nav nozīmes, arī vajadzības (ko darīt).

„.. tur tik daudz runāt! Pastāv sagatavošanas kursi – lai mācās! Galu galā var taču noalgot arī kādu privātskolotāju, kas pasniegtu stundas. Tā nav problēma.” Vilks 5, 108.

Neko daudz sar. – ļoti maz, gandrīz nemaz.

Tā jau bija pagājis labs laiks no pirmā strīdus. Visi sīkumi jau sen bija aizmirsti, bet vectēvs vēl arvien neko daudz nerunāja. Birznieks-Upītis 6, 94.

Kad vezums pa žagaru gubu spraugu iebrauca sētsvidū, Ošu Tāle neko daudz nesatrūkās. Upīts 4, 712.

Daudz netrūka sar. – saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis.

.. viņam [sunim] nebija labs prāts uz savu bijušo saimnieku. Daudz netrūka, ka būtu saoderējis [saplēsis] bikses. Liesma 58, 9, 4.

Kailu galvu un basām kājām stāvēju pagalma vidū, un daudz netrūka, lai es kā bērnībā būtu sācis lēkāt pa paltīm un gavilēt skaļā balsī. Skujiņš 5, 62.

Tikpat (retāk vienlīdz) daudz novec. – vienalga.

Viņam arī viss bija vienaldzīgi. Ja bērni bij beigti, tad bij tikpat daudz, vai tos atrada vai ne. Blaumanis 6, 156.

Labi daudz – samērā daudz, arī diezgan daudz.

Es salasu pienenes .. un ziedu kātiņus maucu citu caur citu gredzenos. Kad samaukts labi daudz gredzenu, iznāk garu garās krelles .. Birznieks-Upītis 2, 6.

Par daudz – vairāk nekā vajadzīgs. Vairāk nekā pieļaujams, pieņemams.

Rublis ir par daudz. Es došu pusrubli. Ar pusrubli pilnīgi pietiek. Paegle 2, 433.

Tur augšā spožuma bija par daudz, tāpēc tas lija lejup. Skujiņš 5, 93.

Un pēc pāris minūtēm viņš ir projām, tā arī aizmirsis pateikt krustmātei, ka sāls piemetusies ne par daudz, ne par maz – pašā reizē. Ezera 2, 167.

Viņa negribēja, ka tie abi [strīdā] pašreiz pateiktu kaut ko par daudz. Kaut ko tādu, ko vairs nevarēs izlabot... Brīdaka 2, 169.

„.. jau tāpat vien pajokojos,” Velga saprata, ka atļāvusies par daudz. Saulītis 12, 91.

Tas (nu) ir par daudz – saka, norādot, ka tādā veidā nevar turpināt(ies), ka ir jāizbeidz (kāds stāvoklis, kāda darbība).

Krustiņš: .. tu pie Mikus atradīsi laimi, kādu tev palaidņa Krustiņš nekad nebūtu varējis piešķirt. Ilze: Tas ir par daudz, tas ir par daudz! Blaumanis 6, 321.

Daudz kas – daudz nozīmīga, svarīga. Samērā liels daudzums (priekšmetu, parādību no visa esošā, minētā, zināmā u. tml.).

Progresīvie inteliģenti darīja labi, nākdami sapulcēs un izskaidrodami daudz ko, kas strādniekiem pašiem tumšs un nesaprotams. Upīts 9, 227.

Viņš šajā naktī daudz ko ir atcerējies, daudz ko vēl atcerēsies. Lukjanskis 1, 114.

.. Upīšu Mārtiņš .. zvērošām acīm vēroja ceļu un visu, kas priekšā. Priekšā bij daudz kas, vienā acumirklī aptverams un apsverams. Upīts 4, 263.

Uz olnīcas izgājis, viņš aplaida skatu Kraupēnu ciemam. Daudz kas bija pārvērties kopš viņa aiziešanas. Sakse 2, 128.

Daudz laimes! – saka, novēlot (jubilejās, svētkos u. tml.) laimi, veiksmi, panākumus.

Bormanis .. : Daudz laimes, ka savu mērķi esat sasnieguši. Aspazija 3, 281.

Ja daudz sar. – vislielākais (iespējamais, paredzamais) daudzums.

Tad [saimnieks] sacīja: „.. simtu, ja daudz, ar simts divdesmit rubļiem pļavu varētu brangi uzlabot!” Blaumanis 6, 66.

Uzpūtību un plātīšanos Brīviņam pārmest nevarēja, ja daudz, tad nelielu, apvaldītu iedomību .. Upīts 4, 643.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

daudz – daudzi; namoz; diezgan daudz – labtik daudzi; gon daudzi; namoz; daudz vairāk – gon vaira; labtik vaira; nebija daudz labāks par citiem – beja na daudzi kū lobuoks par cytim; stāstīja arī daudz ko citu – stuosteja i daudzi cyta; es viņu daudz neatceros – jū atguodoju nadaudzi (jū pīmiņu nadaudzi)
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

daudz – ar kaudzi; atlikām; atliku likām; bagātīgi; bez apziņas; bez gala; bez jēgas; bez skaita; bez ziņas; biezin; biezin biezs; ievērojami; izpilnām; ka biezs; ka čum; ka čum un kust; ka čum un mudž; kā melna debess; kā mežs; kā spaļu; kā sunim blusu; ka vai nu; kalnu kalniem; kaudzēm; krietni; laba tiesa; labi vien; labu tiesu; līdz acīm; liela tiesa; liku likām; ne gala, ne malas; ne mazums; ne saskaitīt; neskaitāms; papilnam; pāri galvai; pilnam; pilnu pilnam; pulka; simtsimtu; stipri; tiku tikām; vai biezs; vai cik

daudz – maz

Vietvārdi – Daudzvārdu ezers, ezers Dunalkas pagastā; Daudzvārdu kapi, kapi Mežotnes pagastā; Daudzupīte, upe Vijciemā.

daudz, pamatā ide. *dheugh- ‘skart, spiest’ > ‘tūkt’ no saknes *dheu-, kas ir saknes *teu ‘tūkt’ fonētiskais variants; abu sakņu semantikas pamatā laikam ir noz. ‘spiest, sist’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 203]

angļu – much

baltkrievu – шмат

ivritā – הרבה

franču – bien

grieķu – πολύ

igauņu – palju

krievu – много

latīņu – multum

lietuviešu – daug

poļu – wiele; dużo

somu – paljon

ukraiņu – багато

vācu – viel

zviedru – mycket

Pamata pakāpe	Pārākā pakāpe	Vispārākā pakāpe
daudz	vair-āk	vis-vair-āk