dārzs, v.
1. Īpaši ierīkots zemes gabals kultūraugu (augļu koku, krūmu, krāšņumaugu, dārzeņu) audzēšanai.
Augļu, sakņu, puķu dārzs. Košuma dārzs. Ziedošs dārzs. Skolas dārzs. Uzrakt, ravēt, laistīt dārzu. Pavasara darbi dārzā.
2. Parks.
Pilsētas dārzs. Dārza kafejnīca. Dārzu pilsēta (kurā daudz dārzu). Arhitektoniskais, ģeometriskais, ainaviskais dārzs (parku tipi).
Botāniskais dārzs – zinātniska un izglītojoša iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
3. ģen. Tāds, kas saistīts ar dārza ierīkošanu un apstrādāšanu; tāds, kas paredzēts dārzam.
Dārza sējmašīna. Dārza zāģis, nazis. Dārza darbi. Dārza māja. Dārza keramika. Dārza vāze.
4. ģen. Augu un dzīvnieku šķirņu un sugu nosaukumos – norāda, ka (augs) ir piemērots audzēšanai dārzos.
Dārza zemenes, skābenes. Dārza zirņi, pupiņas. Dārza susuris.
5. Īpašam nolūkam iežogota vieta.
Putnu dārzs.
Koku dārzs – pludināmu koku iežogojums upē.
6. Apdārzs. Mēness dārzs. Dārzs ap Sauli.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 224]
dārzs, -a, v.
1. Īpaši ierīkots zemes gabals dažādu sugu, šķirņu kultūraugu (piemēram, dārzeņu, augļaugu, krāšņumaugu) audzēšanai. Īpaši ierīkots zemes gabals vienas sugas, šķirnes augļaugu audzēšanai.
Piemājas dārzs. Skolas dārzs. Sakņu dārzs. Augļu dārzs. Puķu dārzs. Košuma dārzs. Dārza žogs. Dārza vārtiņi. Uzrakt dārzu. Ravēt dārzu. Pavasara darbi dārzā.
.. patēvam bija dārzs... Es katru rītu centos izskriet ārā pirmais, un tas, ko ieraudzīju, bija kas neizsakāmi skaists. .. rasaina zāle, tāda dzedra, viegli sudrabota un tajā sakrituši iedzelteni āboli. Kalndruva 2, 43.
Dārzā rindās kā sargi stāvēja ķirši ar tikko kā sarkt sākušiem ogu čemuriem, tālāk ābeļu jaunaudze un jāņogu krūmi. Ošiņa 1, 86.
.. acis sniedzās līdz Brīviņu kaņepju dārzam, kas tur aiz skaidienas plētās kā bieza, sprogaina, maigi zaļa villaine. Upīts 4, 99.
pārn. Gadsimta ritējumā mūsu dzejas dārzs sakuplojis varenā, daudzkrāsainā krāšņumā. Literatūra un Māksla 56, 12, 2.
pārn. Karš izpostījis viņas sapņu dārzu, kā pēkšņa pavasara salna nokož uzplaukušos ābeļziedus. Sakse 9, 42.
// reti Vieta, kur (kas, parasti savvaļas koki) aug vairumā.
Žanis Vītols vēl atceras, cik ļoti dēlam patika liepu dārzs, kas bija tepat pie dravas. Stulpāns 2, 64.
Tēvs: Ap mūsu sētu stāv vesels dārzs koku. No daža varbūt neiznāk i krietna malka. Vai tie tādēļ jāposta? Blaumanis 6, 354.
2. Apstādījumi ar celiņiem pastaigai. Arī parks.
Pilsētas dārzi un parki. Dārza kafejnīca.
Ainavu dārzs – dārzs, kuram raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi (piemēram, pļavas ar gleznainām koku un krūmu grupām).
Ģeometriskais dārzs – dārzs, kuram raksturīga stingri ģeometriska kompozīcija un funkcionāls sadalījums.
Arhitektoniskais dārzs – dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli.
Dārzu arhitektūra – arhitektūras nozare, kas veido dārzu un citu apstādījumu plānu un telpisko kompozīciju.
.. Rīgas centrā ir tik daudz parku, kuru dēļ to [Rīgu] dēvē par dārzu pilsētu. Rīgas Balss 58, 195, 5.
Tiešām, tas bija dārzs, gar plašas, grantētas ietves malām auga koki, aiz kuriem pletās zāļu laukumi. Un zāle te tik koši zaļa .. puķu dobes gan patukšas, ziediem jau par vēlu. Jansons 2, 150.
Dārzā ir daudz ziedošu koku, košuma krūmu un rožu. Te ir ūdens baseini un strūklakas .. Zvaigzne 57, 10, 10.
3. ģen.: dārza, arī dārzu, adj. nozīmē Tāds, kas saistīts ar dārza ierīkošanu, apstrādāšanu. Tāds, kas paredzēts dārzam vai atrodas tajā.
Dārza zeme. Dārza sējmašīna. Dārza zāģis.
Dārzu keramikas grupā ietilpst .. dārza vāzes, ornamentēti ieliktņi betona vāzēm, .. mākslas veidojumi strūklakām un dārza statujām. Izrakt 234.
Bijusi viņam dārza māja, sevišķi labi ierīkota. Pats pa vasarām tur dzīvojis. Austriņš 2, 305.
// Savienojumā ar auga nosaukumu norāda, ka augs ir kultūraugs (parasti audzējams dārzā).
Dārza zemenes. Dārza skābenes.
Tīrumos audzē sējas zirņus, bet dārzos – dažādas dārza zirņu šķirnes. Švinka 1, 25.
// Savienojumā ar dzīvnieka nosaukumu norāda, ka dzīvnieks sastopams dārzos, parkos u. tml.
Zaļā dārzu blakts.
Dārza vīngliemeža .. čaula ir tāda pati kā birztalu vīngliemezim. Latvijas dzīvnieki 102.
Dārza susuris .. dažkārt sastopams vecos parkos un dārzos, lapu koku un jauktās audzēs.. Latvijas dzīvnieki 23.
4. Aploks.
Zirgu dārzs.
Koku dārzs – nožogojums ūdenskrātuvē pludināmajiem kokiem.
Tas nebūs aploks, bet vistu dārzs .. Upīts XI, 276.
.. ap to [salu] baļķi, baļķi, baļķi .. Kokzāģētavas šodien klusē, un svētdienīgs laiskums klājas pār plašajiem koku dārziem. Zigmonte 1, 172.
5. Apdārzs.
Kad taisās lietus, tad ap mēnesi var redzēt gaišu riņķi – mēness dārzu. ME I, 448.
Ja sausā laikā saulei dārzs apkārt, tad lietus jāgaida. ME I, 448.
Bērnu dārzs – bērnudārzs.
.. ciemā bija noorganizēts .. bērnu dārzs, kur zvejnieku sievas mierīgu sirdi no rītiem nodeva savus mazuļus .. Zvaigzne 54, 8, 22.
Botāniskais dārzs – zinātniska iestāde, kas vāc augus pēc noteiktas sistēmas, audzē, pētī tos un veido ekspozīcijas.
Arī Rīgā ir botāniskais dārzs – te sakopotas bagātas augu kolekcijas, kas dod sistemātisku pārskatu par .. floru. Cīņa 53, 180, 2.
Zooloģiskais dārzs – zinātniska iestāde, kas komplektē un eksponē dzīvniekus pēc to radniecības un ģeogrāfiskās izplatības.
.. zinātnieki savākuši datus par zvēru mūža ilgumu zooloģiskajos dārzos. .. Tīģeri, lūši, leopardi un citi kaķu dzimtas plēsoņas dzīvo līdz 25 gadiem. Zvaigzne 59, 12, 16.
Zvēru dārzs novec. – zooloģiskais dārzs.
Braucām ar Daci, viņas tēti un māmiņu apskatīt zvēru dārza daudzos zvērus un putnus. Birznieks-Upītis 2, 22.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]