Tradicionālā transkripcija
[darît]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[dɑriːˀt]
[d] – balsīgais līdzskanis
[a] – īsais patskanis
[r] – skanenis
[ī] – garais patskanis
[t] – nebalsīgais troksnenis
Divzilbju vārds.
Ortogramma – ī.
dar- – vārda sakne
-ī- – piedēklis
-t – galotne
darī- – vārda celms
-īt – izskaņa
darīt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, pārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 3. konjugācijas 1. grupa
ĪSTENĪBAS IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
dar-u |
dar-ām |
esmu darī-j-is esmu darī-j-us-i |
esam darī-j-uš-i esam darī-j-uš-as |
2. |
dar-i |
dar-āt |
esi darī-j-is esi darī-j-us-i |
esat darī-j-uš-i esat darī-j-uš-as |
3. |
dar-a |
dar-a |
ir darī-j-is ir darī-j-us-i |
ir darī-j-uš-i ir darī-j-uš-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
darī-j-u |
darī-j-ām |
biju darī-j-is biju darī-j-us-i |
bijām darī-j-uš-i bijām darī-j-uš-as |
2. |
darī-j-i |
darī-j-āt |
biji darī-j-is biji darī-j-us-i |
bijāt darī-j-uš-i bijāt darī-j-uš-as |
3. |
darī-j-a |
darī-j-a |
bija darī-j-is bija darī-j-us-i |
bija darī-j-uš-i bija darī-j-uš-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
darī-š-u |
darī-s-im |
būšu darī-j-is būšu darī-j-us-i |
būsim darī-j-uš-i būsim darī-j-uš-as |
2. |
darī-s-i |
darī-s-it/darī-s-iet
|
būsi darī-j-is būsi darī-j-us-i |
būsit/būsiet darī-j-uš-i būsit/būsiet darī-j-uš-as |
3. |
darī-s |
darī-s |
būs darī-j-is būs darī-j-us-i |
būs darī-j-uš-i būs darī-j-uš-as |
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiek darī-t-s tiek darī-t-a |
tiek darī-t-i tiek darī-t-as |
ir ticis darī-t-s ir tikusi darī-t-a |
ir tikuši darī-t-i ir tikušas darī-t-as |
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tika darī-t-s tika darī-t-a |
tika darī-t-i tika darī-t-as |
bija ticis darī-t-s bija tikusi darī-t-a |
bija tikuši darī-t-i bija tikušas darī-t-as |
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
|
|
|
|
2. |
|
|
|
|
3. |
tiks darī-t-s tiks darī-t-a |
tiks darī-t-i tiks darī-t-as |
būs ticis darī-t-s būs tikusi darī-t-a |
būs tikuši darī-t-i būs tikušas darī-t-as |
ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
dar-ot |
esot darī-j-is esot darī-j-us-i |
esot darī-j-uš-i esot darī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
darī-š-ot |
būšot darī-j-is būšot darī-j-us-i |
būšot darī-j-uš-i būšot darī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiekot darī-t-s tiekot darī-t-a |
tiekot darī-t-s tiekot darī-t-as |
esot ticis darī-t-s esot tikusi darī-t-a |
esot tikuši darī-t-i esot tikušas darī-t-as |
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tikšot darī-t-s tikšot darī-t-a |
tikšot darī-t-i tikšot darī-t-as |
būšot ticis darī-t-s būšot tikusi darī-t-a |
būšot tikuši darī-t-i būšot tikušas darī-t-as |
2. |
||||
3. |
VĒLĒJUMA IZTEIKSME
DARĀMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
darī-t-u |
būtu darī-j-is būtu darī-j-us-i |
būtu darī-j-is būtu darī-j-uš-as |
|
2. |
||||
3. |
||||
CIEŠAMĀ KĀRTA |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
tiktu darī-t-s tiktu darī-t-a |
tiktu darī-t-i tiktu darī-t-as |
būtu ticis darī-t-s būtu tikusi darī-t-a |
būtu tikuši darī-t-i būtu tikušas darī-t-as |
2. |
||||
3. |
VAJADZĪBAS IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne (reti) |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
ir jā-dar-a |
ir bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā pagātne |
Saliktā pagātne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
bija jā-dar-a |
bija bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būs jā-dar-a |
būs bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā forma |
Saliktā forma |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būtu jā-dar-a |
būtu bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS |
||||
Pers. |
Vienkāršā tagadne |
Saliktā tagadne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
esot jā-dar-a |
esot bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
||||
|
Vienkāršā nākotne |
Saliktā nākotne |
||
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
|
1. |
būšot jā-dar-a |
būšot bijis jā-dar-a |
||
2. |
||||
3. |
PAVĒLES IZTEIKSME
Pers. |
Vienkāršā forma |
|
vsk. |
dsk. |
|
1. |
– |
darī-s-im! |
2. |
dar-i! |
dar-iet! |
3. |
lai dar-a! |
Teikumā var būt izteicējs – Es daru pareizi.
darīt darbu, darīt kaunu, darīt nelietības, darīt nepatikšanas, darīt palaidnības, darīt raizes, darīt rūpes
darīt greizsirdīgu, darīt labu, darīt laimīgu, darīt ļaunu, darīt nervozu, darīt nemierīgu darīt pāri
darīt zināmu
darīt, -u, -i, -a, pag. -īju, pārej.
1. Veikt, (iz)pildīt (ko).
Darīt darbu. Darīt nedarbus. Darīt brīnumus. Darīt labu, ļaunu. Darīt ko nepatīkamu. Darīt savu pienākumu.
Darīt zināmu – paziņot, pavēstīt.
2. Būt aizņemtam, darboties (ar ko).
Ko tu dari? Jāsāk kaut kas darīt.
3. nepārej. Rīkoties (kādā veidā).
Darīt pēc sava prāta. Tā nedrīkst darīt. Dari, kā gribi. Labi darīts. Aiz priekiem viņš nezina, ko dara. Ko nu darīt, ko iesākt!
4. Izraisīt ar savu rīcību, izturēšanos (piem., kādu pārdzīvojumu, stāvokli); nodarīt.
Darīt kādam prieku, kaunu. Darīt kādu laimīgu. Ko es tev esmu darījis? Tas nevienam godu nedara.
5. 3. pers. Būt par cēloni (kādai īpašībai, parādībai).
Darīt kādu jaunāku, vecāku. Smaids darīja seju laipnāku. Noraidījums darīja tālāko sarunu neiespējamu.
6. Gatavot, taisīt; darināt.
Darīt alu, sviestu. Darīt pastalas, vīzes novec.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 223]
darīt,-u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1. Veikt (darbību).
Darīt mājas darbus. Darīt darāmo. Prast darīt dažādus darbus. Parādīt, kas jādara.
Un Andra tēvs, ko tas darīs, jo bez darba viņš nerima? Pa vasaru apkops savu mazo sakņu un tupinu [kartupeļu] dārziņu, pa ziemu varbūt metīs tīklus. Apsīšu J. 3, 50.
Māte: Ej nu vien, dari, kas darāms, un rīko arī tos citus .. Blaumanis 6, 279.
.. nikna un ātra atbild māte: „Cilvēkam jādara savs darbs, bet tu dari pāri par mēru.” Brigadere 2, 335.
Ints vairs nedarīja nekā. Sastindzis, nekustīgs viņš gulēja gultā. Kurcijs 3, 221.
// Būt aizņemtam, nodarbinātam ar ko.
Ko tu tur dari?
„Ko tad mūsu tēvs tur tik ilgi dara tai jūrā?” – „Brauc, mans Cālīt, pa ūdeni ar kuģi.” Birznieks-Upītis 1, 36.
„Nu, Vanadziņ, ko tu šodien atkal darīji?” tēvs tad apjautājās .. Lācis 9, 4.
// Reaģēt ar aktīvu darbību. Nebūt bezdarbīgam.
Viņa [puiša] jaunās, līdz šim vēl nepazīta prieka un neskaidru cerību uzbangotās asinis lika tam kustēties, rīkoties, kaut ko darīt. Skujiņš 5, 85.
Lamatas!... Kur skriet?... Kur bēgt? Ko pasākt? Ir kaut kas jādara!... Jāglābjas!... A. Grigulis 13, 597.
„Iesim, iesim,” sacīja Andriksons. „Jālūko dzēst. Darīsim, ko spēsim.” Blaumanis I, 28.
2. Rīkoties, izturēties (kādā veidā).
Darīt nedarbus. Darīt muļķības. Darīt blēņas. Nedarīt neko sliktu. Darīt visu, kas ienāk prātā.
Dara, ko grib (arī kā patīk) – saka par tādu, kas savā rīcībā, uzvedībā neievēro citu intereses, uzskatus.
Darīt savu – (turpināt) rīkoties pēc saviem ieskatiem, arī atbilstoši savai dabai.
Viņš pagriezās palūkoties, ko dara citi. Tuvākie visi stāvēja vietās un skatījās uz zaldātiem. Arī tālumā stāvošie, cik varēja saredzēt, pa daļai apstājās. Birznieks-Upītis 6, 166.
pārn. Un vientulība arī dara savu. Vīrs viņai pilnīgs klusētājs, ar citiem vēl, bet ar sievu ne vārda nepārmijot. Zigmonte 2, 206.
// intrans.
Pareizi darīts. Aplam darīts. Tā nedrīkst darīt.
Darīt pa prātam – iztapt.
Darīt pakaļ – atdarināt (kādu).
.. Annelei ir bijis svēti jānosolās: nekad vairs tā nedarīt, kā darījuši šodien. Brigadere 2, 114.
„Atbrauca viens paziņa, un abi aizgāja uz jūru. Kā nu tu darīsi – iesi meklēt vai gaidīsi?” Brodele 17, 128.
Šis cilvēks savā ziņā bija veselas sugas priekšstāvis, kura viņu apbrīnoja un centās tam visādi darīt pakaļ. Paegle 3, 130.
// Izpildīt, veikt (minēto, nodomāto).
„Kaut kurā brīdī tevi varu likt izķīlāt, darīšu to, laimīgais Silabried, ja Liene tevis neglābs...” Blaumanis 6, 86.
Pati viņa dziedāja sparīgi .. Saimniece lūpas vien kustināja, Laura pat to nedarīja. Upīts 4, 219.
Ja viņš [tēvs] būtu aizbraucis uz tālo zveju, tad Vanadziņu [zēnu] pirmīt aizvestu pie krustmātes Annas. Viņš to nebija darījis. Lācis 9, 12.
„Tev tas jāpasaka tūlīt. Nekavējoties. Dzirdi?” – „Nē. Es to nedrīkstu darīt.” Lukjanskis 1, 124.
3. Radīt ar savu izturēšanos (piemēram, kādu pārdzīvojumu, stāvokli).
Darīt prieku. Darīt sāpes. Darīt laimīgu. Nedarīt kaunu savam kolektīvam.
Slaucējs jautājoši uzlūkoja Lieni [kalponi]. „Madāma man atkal dara netaisnību,” šī sacīja .. Blaumanis 6, 79.
Neviens te viņam [brālītim] nekā ļauna negrib darīt, tā tagad ir skaidra lieta. Upīts 18, 83.
// Nodarīt, izdarīt (kādam ko sliktu).
Kad kaķītis bij beidzis savu stāstu, ķēniņš paņēma viņu uz ceļiem un prasīja: „Saki, ko lai es daru melnajam runcim?” K. Skalbe 1, 94.
Adrians apmulsa. Šim cilvēkam viņš taču neko nebija darījis – pat agrāk redzējis neatcerējās. Upīts 18, 151.
pārn. „Muižas smaka! Vai tu re! Vai tu, balamute, sevi nevarētu pievaldīt. Ko tev tā muiža dara?” Brigadere 2, 147.
// Būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, īpašība).
Smaids darīja seju pievilcīgu. Dāvana dara zēnam prieku. Dzirdētais darīja jaunekli nemierīgu. Skarbais noraidījums darīja neiespējamas tālākas pārrunas.
Viņš .. sāka liet vienu krūzīti aukstā ūdens pēc otras uz pēdām, stilbiem, ceļiem. Tas darīja labu, spirdzināja un piedeva spēkus. Birznieks-Upītis III, 302.
Labi izvēlētas atskaņas .. dara dzejas valodu fonētiski skanīgāku, vairo vārsmas daiļskanību. Valeinis 1, 258.
.. Stiprus tos darīja mīla un naids .. Sudrabkalns 1, 164.
4. Gatavot (parasti alu).
Talkā cepa kviešu maizi, Saldu dara alutiņu. Darba vara lielu dara 558.
// novec. Gatavot (pārtikas produktus).
Desas, sviestu darīt. ME I, 441.
5. novec. Veidot, taisīt. Darināt.
Sīki putni ligzdu dara. ME I, 441.
6. novec. Vērt.
.. Jūs acis cieti darāt. Rainis I, 124.
.. zāle – platā stigā kā vāts Zem soļiem man vaļā darās... Aspazija IV, 319.
Domāts – darīts – saka, ja nekavējoties ir paveikts nodomātais, iecerētais.
Darīt zināmu – paziņot.
Sacīts (retāk runāts) – darīts – saka, ja nekavējoties tiek izpildīts apsolītais, norunātais.
Darīts! arī Lieta darīta! – saka, ja ir pārliecināts, ka vēlamais rezultāts ir sasniegts vai tiks sasniegts.
Ko lai dara, arī ko tur (var) darīt, arī ko (tu) (pa)darīsi, arī neko (nevar) darīt – saka, atzīstot bezspēcību, nespēju ko izdarīt, panākt.
Dari, ko (arī kā) gribi, arī lai dara, ko (arī kā) grib – saka, norādot, ka neinteresēsies par kāda (turpmāko) rīcību.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
darīt – 1. (veikt) dareit; izpiļdeit; darīt darbu – dareit dorbu; vairs nezina, ko darīt – nazyna, kū i dareit; ko tur var darīt (ko tur lai dara) – kū tī dareisi; 2. (gatavot) dareit; 3. darīt labu – labi dareit; darīt sliktu (dara ļaunu) (kam) – nalabi dareit (kam); kryudeit (kū); darīt pāri (kam) – žāļdareit (kam); dareit žāļ(kam); kryudeit (kū); darīt vecāku – vacynuot
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
darīt – strādāt, pildīt, veikt, sagādāt, gatavot
Ergonīms – Daris A, mācību centrs Rīgā.
Žurnāls – Dari Pats.
darīt, pamatā ide. *der- ‘plēst, raut, šķelt’, no kā arī derēt. Saknes *der- noz. ‘plēst’ sākotnēji piemitusi arī verbam darīt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 201]
angļu – to do
baltkrievu – рабіць
ivritā – לעשות
franču – ne
grieķu – κάνω
igauņu – tehingute
krievu – делать
latīņu – facere
lietuviešu – daryti
poļu – robić
somu – do
ukraiņu – робити
vācu – tun
zviedru – göra