daba, -as, s., parasti vsk.
1. Viss, kas eksistē, bet nav cilvēka radīts. Apkārtējās vides parādību kopums (reljefs, klimats, augu un dzīvnieku valsts u. tml.), kas radies bez cilvēka līdzdalības.
Dabas parādības. Dabas bagātības. Dabas pētnieki. Dabas dialektika.
Dzīvā daba – dzīvnieku un augu kopums.
Nedzīvā daba – apkārtējā vide (bez dzīvniekiem un augiem).
Dabas pārveidošana – dabas apstākļu izmainīšana, lai vairotu un pilnīgāk izmantotu dabas resursus, celtu zemes auglību un novērstu kaitīgos dabas procesus.
Dabas atmoda – relatīvā miera stāvokļa izbeigšanās dabā pavasarī.
Dabas kalendārs – ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību.
Dabas mācība – mācību priekšmets, kas sniedz zināšanas par parastākajām dabas parādībām un to likumsakarībām.
Dabas zinātnes – dabaszinātnes.
Visus mūs vieno dabas varenums un skaistums, saule, gaiss, zeme un ūdens, kas mūžam atjaunojas un atjauno. Jaunsudrabiņš 5, 52.
Mākslīgo sistēmu regulēšana ir saistīta ar cilvēka darbību. Turpretim pilnīga pašregulēšanās un dzīvība radusies tikai dabas spēku mijiedarbībā. Zinātne un Tehnika 68, 1, 4.
Tā jau pēc Jāņiem steidz daba piepildīt it visu, kas bij iesākts, un briedē krāsas, graudus, klēpjus un kaislības, un medu dara brūnu un saldmi – rūgtāku .. Čaklais 3, 23.
Tagad likums par dabas aizsardzību prasa pilnīgi izbeigt dabas ūdeņu piesārņošanu .. Zinātne un Tehnika 67, 4, 15.
// Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum.
Bargā ziemeļu daba.
Dabas muzejs – muzejs, kurā parāda ģeogrāfiskas vietas dabu tās daudzveidībā un attīstībā.
Ne zariņš neielīgojās kokiem .. Gaidu pilna un nedroši ziņkārīga šais [marta] dienās visa mūsu ziemeļnieciskā daba. Sudrabkalns 5, 92.
Latvijas daba ir bagāta, tā dod plašas iespējas tūrismam. Ir biezie Smiltenes meži, .. ir Latgales gaišās mežu strēmeles, kur no pauguriem bērzu birzis spoguļojas neskaitāmo zilo ezeru mierīgajos spoguļos. Padomju Latvijas Sieviete 58, 6, 4.
Autors .. parāda .. Āfrikas kontinenta dabas kolorītu. Rīgas Balss 66, 79, 6.
// Vietas, apkārtne ārpus pilsētas, ārpus biezi apdzīvotas vietas.
Dabas skati. Dabas apraksts.
Dabas lirika – lirika, kas atspoguļo dabu un tās izraisītos pārdzīvojumus.
Brīvā dabā – ārpus telpām.
.. padzīvo .. ilgāk kalnu ciematos, un prasība pēc ēku un pagalmu skaistuma it kā nozūd. Daba ar savām krāsām, skaņām un aromātu ir tik tuvu, un katru dienu kalni, upes, ziedi un vējš, ka tu jau esi visa šī brīnuma pārpilns. Ziedonis 1, 28.
.. ja jūs .. mīlat dabas skaistumu, atbrauciet šurp, kad klāni zied, kad viss Lubānas līdzenums ir pilns ziedu smaržām, .. kad kopā saplūst bišu sanoņa un cīruļu dziesmas .. Zvaigzne 59,10, 4.
Vecākiem .. jāapdomā, kā palīdzēt bērnam iepazīt un iemīlēt dabu, kā radīt apstākļus, lai bērns pabūtu gan upeslīču pļavās, gan ogu un sēņu bagātajos mežos, novērotu gan vasaras saullēktu un rietu, gan viļņojošas rudzu druvas krāšņumu. Skola un Ģimene 66, 6, 2.
Pirmajā vakarā kalnos iemiegam zem zvaigžņu laipnajiem skatieniem. Neviens negrib gulēt mašīnā vai teltī, visi atzīst tikai brīvo dabu. Zvaigzne 58, 17, 14.
Novērojumi brīvā dabā jāsāk jau agrā pavasarī .. Sloka 1, 5.
// parasti lok.: dabā, apst. nozīmē Reālos apstākļos, nosacījumos (pretstatā plānam, maketam).
No dabas (zīmēt, gleznot, veidot) – attēlot reālu ainavu, priekšmetu u. tml. (zīmējumā, gleznā, skulptūrā).
.. visu, kas bija attēlots maketā, var redzēt dabā – gan hidroelektrostacijas ēku, gan aizsprostu. Zvaigzne 52, 14, 4.
Ganību platību viegli aprēķināt, ja izmēri to uz plāna vai dabā. Tērauds 1, 357.
.. [inženiere] uzkāpa augšā pie priekšsēdētāja izprasīt satiksmes līdzekļus celtniecības objektu apbraukāšanai. Ir taču jāiepazīstas dabā ar to, kas jāpārzina. Karogs 58, 3, 14.
2. Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei). Būtība.
Noskaidrot kādas parādības dabu. Būt pretrunā ar cilvēka dabu.
Atklāt būtiskāko dzīvības parādību dabu, noskaidrot, kā tās saistītas ar molekulu struktūru un molekulu savstarpējo iedarbību, – tāds tagad ir .. ceļš fundamentālāko bioloģijas problēmu risināšanā. Zinātne un Tehnika 66, 1, 12.
Ilgu laiku zinātnieki nebija pārliecināti, kādas īsti ir .. kaitīgās kancerogēnās vielas. Ka tās atrodas arī tabakas dūmos, bija skaidrs, bet to dabu nezināja. Veselība 59, 2, 6.
// Raksturīgu psihisko īpašību, paradumu kopums, kas ir pamatā noteiktam izturēšanās veidam.
Sīkstuļa daba. Verga daba. Saimnieka daba. Plēsoņas daba.
Kas ar visām saknēm izaudzis no zemes, tas ar visām saknēm turas tajā, un viņu nevar atraut ne vētras, ne viesuļi. Jo tāda ir īsta zemnieka daba. Purs 4, 47.
„Ēd vēl,” māte pabīda tuvāk pīrāgu šķīvi, itin kā Aina pati nevarētu pasniegties pāri visam nelielajam galdam. Bet tāda ir īstas saimnieces daba – piedāvāt, skubināt, atkārtoti uzaicināt. Zigmonte 2, 25.
// Psihisko īpašību kopums, kas nosaka indivīda attieksmes pret apkārtni, reakciju uz dažādām parādībām. Raksturs.
Strauja daba. Taisnīga daba. Klusas, nopietnas dabas cilvēks. Labsirdīgs pēc dabas.
„.. tu runā, kā domā!” Silabriedis sāpju pilnā balsī sacīja. „.. Ai, kaut jel agrāk tavu īsto dabu būtu pazinis!” Blaumanis 6, 86.
Teņa dabā nopietnības jau gandrīz nemaz nebij .. Kaudzītes 1a, 216.
Nopietnos brīžos enerģiska rīcība bija viņas dabā. Birze 3, 107.
pārn. Katram [mēnesim] ir savāda daba, Sīvums savs, saldums savs maigs. Sudrabkalns 1, 140.
Klusā daba – tēlotājas mākslas (galvenokārt glezniecības un grafikas) žanrs, kurā parasti attēlo dabas un sadzīves priekšmetus (piemēram, augļus, ziedus, traukus, medījumus). Mūsu glezniecībā ievērojama vieta pieder klusajai dabai. Tā ir nozīmīgs glezniecības žanrs. Bērnība 59, 8, 12.
Interesanta ir arī klusā daba ar attēloto māla krūzi .. un otra – ar ievārījuma podiem .. Literatūra un Māksla 56, 44, 3.
No dabas – no dzimšanas. Pēc rakstura.
.. Valda ausis, jau no dabas palielas un uzkrītošas, tiek [mazgājot] berztas bez žēlastības .. Zigmonte 1, 62.
.. lūk, viņai, Ulpes kundzei, maiga āda esot jau no dabas. Zālīte 5, 240.
Un šis [puisis], no dabas bailīgs kā zaķis, neuzdrošinoties viņas uzbāzībām, kā pienākas, stāties pretī. Blaumanis 6, 113.
Liekas, it kā jaunekļa skatiens vaicātu: „Bet kas tad viņš [klaidonis muzikants] īsti ir no dabas: žūpa vai mākslinieks?!” Mākonis 1, 27.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]