Morfoloģiskais raksturojums
cūka – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
cūk-a
|
cūk-as
|
Ģ.
|
cūk-as
|
cūk-u
|
D.
|
cūk-ai
|
cūk-ām
|
A.
|
cūk-u
|
cūk-as
|
I.
|
ar cūk-u
|
ar cūk-ām
|
L.
|
cūk-ā
|
cūk-ās
|
V.
|
cūk-a!
|
cūk-as!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Cūka ir viens no biežāk audzētajiem mājlopiem Latvijā.
2) izteicēja daļa – Tā ir viena kārtīgi nobarota cūka!
3) galvenais loceklis – Nepaklausīgā cūka!
4) papildinātājs – Vectēvs izlaida cūku aplokā.
5) apzīmētājs – Cūkas gadā dzimušie cilvēki ir labsirdīgi.
6) vietas apstāklis – Cūkā attīstās vairāki mazi sivēni.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
cūkas aizgalds, cūku bēres, cūkas cepetis, Cūkas gads, cūkas galva, cūkas ēdieni, cūkas karbonāde, cūkas ribiņas, cūkas sile, cūkas šņukurs, cūku kūts, cūku šķirnes
savvaļas cūka
ganīt cūkas, nokaut cūku
LVV šķirklis
cūka, s.
1. Pārnadžu kārtas zīdītājs ar masīvu ķermeni un īsām kājām; šāds mājdzīvnieks, ko audzē gaļas un ādas iegūšanai.
Meža cūka – mežacūka.
Cūka kviec, rukšķ. Vaislas cūka. Kaut cūku. Cūkas cepetis. Cūku tauki. Bekona, speķa cūka.
folkl. Ne mana cūka, ne mana druva.
2. Šo dzīvnieku mātīte.
Vaislas cūka. Cūka ar sivēniem.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 209]
LLVV šķirklis
cūka, -as, s.
1. Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei).
Vaislas cūka. Bekona cūka. Cūku šķirnes. Latvijas baltā cūka. Cūka kviec. Cūka rukšķ. Cūku kūts. Cūku aizgalds. Cūku rakums. Cūkas šķiņķis. Cūkas cepetis. Cūku tauki. Cūku sari. Nobarot cūku. Kaut cūku. Cūku slimības.
Meža cūka – pārnadžu kārtas savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām.
Apsvilināt cūku – nosvilināt kautai cūkai sarus.
Cūku bēres – cūku kaušana un sekojošais mielasts.
Cūku pupas – pupu šķirne ar lielām sēklām.
Cūka viņu sagaidīja sīkiem rukšķiem. Lēmanis 10, 77.
Meža cūka .. visbiežāk uzturas ēnainos, aizaugušos un mitros lapu koku mežos .. Latvijas dzīvnieki 28.
// pārn.; vienk. Netīrs, nevīžīgs, arī nekrietns, nelietīgs cilvēks.
Tas, ka .. viņu nosauca pazīstamu cilvēku klātbūtnē par cūku, Amoliņam varen ķērās pie sirds. Lācis 15, 272.
2. Šo dzīvnieku mātīte.
Cūka ar sivēniem.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
cūka – cyuka; (fraz.) cūkas bēres sar. – abādys; nokautas cūkas gaļas ēdiens – abāda; cūku kūts t. un pārn. – cyuku klāvs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Iet ganīt cūkas parasti niev. – saka, padzenot kādu no līdzšinējā darba, uzskatot par stāvokļa necienīgu.
Kā cūka biežāk savienojumā ar piedzēries, netīrs – saka par kaut ko ļoti negatīvu.
Kā cūka no saules – saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
Kā cūka no svētdienas – saka par zināšanu, prasmes pilnīgu trūkumu.
Melna cūka krāsnī – saka, ja uguns nedeg, ir noslāpusi.
Miega cūka niev. – liels gulētājs.
Neesmu kopā cūkas ganījis – saka, nepieņemot kāda uzrunu ar "tu", noraidot familiāru attieksmi.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : 191–192]
Onomastika jeb īpašvārdi
Ergonīmi – Cūku ciltsdarba centrs.
Vietvārdi – Cūkas pļava, Cūkas purvs, purvs Jēkabpils, Madonas, Smiltenes, Ventspils un Brocēnu novadā; Cūku dīķis, dīķis Saldus novadā; Cūku kalns, krauja Madonas novadā; Cūku strauts, strauts Brocēnu novadā; Cūkezers, ezers Kandavas novadā; Cūkdambis, upe Pārgaujas novadā; Cūkgans, kalns Burtnieku novadā; Cūkupīte, upe Grobiņas novadā.
Etimoloģija
cūka, mantots vārds; pamatā ide. *keu- : *kū- ‘kaukt, kliegt’, no kā dažādās valodās atvasināti daudzu dzīvnieku nosaukumi; baltu *kŠau- : kŠū- / -kū. No *kiau- atvasināts lietuviešu kiaũlė 'cūka', no *kŠū- – latviešu cūka.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 183]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – pig
baltkrievu – свіння
franču – porc
grieķu – χοίρος
igauņu – siga
krievu – свинья
latīņu – porcum
lietuviešu – kiaulė
lībiešu – sigā
poļu – świnia
somu – sika
spāņu – cerdo
ukraiņu – свиня
vācu – das Schwein
zviedru – gris