Tradicionālā transkripcija

[cic]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦilʦ]

[c] – nebalsīgais troksnenis

[i] – īsais patskanis

[l] – skanenis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – ts.

cilt- – sakne, vārda celms

-s – galotne

cilt-s+brāl-is

cilt-s+darb-s

cilt-s+kok-s

cilt-s+māt-e

cilt-s+rakst-i

cilt-s+tēv-s

klej-o-tāj+cilt-s

cilts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

N. Valdis Cilts – D. Valdim Ciltim

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Kuršu cilts dzīvoja jūras krastā.

2) izteicēja daļa – Prūši bija baltu cilts.

3) galvenais loceklis – Baltu ciltis.

4) papildinātājs – Katrai ciltij bija sava valoda.

5) vietas apstāklis – Ciltī bija virsaitis un vecāko padome.

6) apzīmētājs – Letgaļu cilts karogs kļuva par Latvijas valsts karogu.

cilšu apvienība, cilšu grupa, cilts apmetne, cilts dzīve, cilts nosaukums, cilts paražas, cilts piederīgais, cilts reliģija, cilts rituāli, cilts teritorija, cilts vadonis, cilts valoda, cilts vecākais, cilts virsaitis

austrumu ciltis, dienvidu ciltis, indiāņu ciltis, kanibālu cilts, klejotāju cilts, lopkopju cilts, mednieku cilts, nomadu cilts, rietumu ciltis, ziemeļu ciltis, zvejnieku cilts

kareivīga cilts, liela cilts, maza cilts, miermīlīga cilts, pirmatnējā cilts, sveša cilts

dzīvot ciltī, iepazīt cilti, pētīt cilti

cilts, cilts, dsk. ģen. cilšu, s.

1. Sabiedrības organizācijas forma pirmatnējās kopienas iekārtā.

Pirmatnējās ciltis. Klejotāju ciltis. Mednieku ciltis. Cilts virsaitis.

Latgaļi, sēļi, zemgaļi, kurši un lībieši [13. gadsimtā] nav vis ģints iekārtas ciltis, bet jauni etniski veidojumi, kas radušies, dominējot kaimiņu kopienai. Vēsture I, 68.

2. Radinieku kopa ar vienu izcelsmi. Dzimta.

Brālis nenodos brāli. Viena asins... viena Cilts... Cīņa 44, 93, 2.

3. poēt. Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi.

Cilvēku cilts – cilvēce.

.. droši gāja bargā kaujā Par tevi cīnītāju cilts. Sudrabkalns 1, 125.

Kur acis pametam, redz mundru darba cilti. Sudrabkalns 1, 166.

pārn. Ir kaut kur miers, to jūra nepazīst – Aiz vienas viļņu cilts nāk citas ciltis, Līdz beidzot banga krasta sērē šķīst. Literatūra un Māksla 56, 49, 2.

pārn. .. Liec gaisā lokus putnu cilts. Bērnība 46, 7, 22.

Valodu cilts novec. – valodu saime.

.. [latviešu] valoda pieder pie indoeiropiešu valodu cilts. EM gram 10.

[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]

ci`ts, -s, (li. kiltìs „родъ”), *cilta, das Geschlecht, der Stamm. ne ciltām, ne ciltīm, ne ciltām sugām, ne pa ciltām, ne pa sugām, nicht im geringsten, keine Spur, nicht bei Menschengedanken; ne pa ciltu, ne pa smaku, ohne alle Spur, ohne alle Kenntnis von etwas. In Ruj.: viņš nav ne ciltām [over von einem Adj. *cilts?] sugām, er ist gar nicht verwandt U. ciltsbrãlis, Stammverwandter, ciltstē̦vs, der Stammvater. Zu celt. [Sagatavots pēc: ME I : 382]

•

ci`ts, -s: auch Gr.-Buschh. n. FBR. XII, 78, Wessen n. FBR. XIII, 81, Warkl.: kungs bijis nuo lielas c. Warkl. [Sagatavots pēc: EH I : 271]

cilts – ciļts

[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]

cilts, mantots vārds; lš. kiltìs ‘t. p.’ Atvasināts no vārda cilt ‘celties’ vai saknes skaņu mijā no celt; *ide. kel- : *k- > b. *kel- : *kil-, no kā  *kiltis > la. *ciltis > cilts.

Verba cilt nozīme ‘celties’ saistās ar ‘rasties, dzimt’ (sal. celties: no kurienes tu esi cēlies?). Arī cilts apzīmē cilvēku kopumu, ko saista radniecība, resp., dzimšana  (‘tie, kas dzimuši’), un šajā nozīmē tas sākotnēji bijis sinonīms vārdam dzimums.

Izteikts arī uzskats (Trubačovs), ka ide. *kel- nozīme ‘celt’ ir sekundāra, bet primārā ir bijusi ‘dzimt’.

[Sagatavots pēc: Karulis LEV I 1992 : 174–175]

angļu tribe

baltkrievu племя

čigānu ródòs

franču tribu

igauņu hõim

krievu племя

latīņu tribus

lietuviešu gentis

lībiešu su’g

poļu plemię

somu heimo

spāņu tribu

vācu der Stamm

ukraiņu пле́м'я

zviedru stam