Tradicionālā transkripcija

[ciẽlava]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʦi͜eːlɑvɑ] 

[c] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[l] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

Trīszilbju vārds.

cielav- – sakne, vārda celms

-a – galotne

cielava – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

N. Jānis Cielava – D. Jānim Cielavam

Teikumā var būt:

1)  teikuma priekšmets – Cielava atgriezās ligzdā.

2)  izteicēja daļa – Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava.

3)  galvenais loceklis – Deju kolektīvs „Cielava".

4)  papildinātājs – Es vakar redzēju cielavu lidojam.

5)  apzīmētājs – Jānis un Ilmārs klausījās cielavas dziesmā.

cielavas balss, cielavas dziesma, cielavas gudrība, cielavas ligzda

cielava, s.

Neliels zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar slaidu ķermeni un garu asti.

Baltā, dzeltenā cielava (sugas).
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 199]

cielava, -as, s.

Neliels zvirbuļveidīgo kārtas putns ar slaidu ķermeni un garu asti.

Dzeltenā cielava.

Baltā cielava .. parasti uzturas māju tuvumā, ligzdo dažādās pažobelēs, šķūnīšos, malkas grēdās. Latvijas dzīvnieki 55.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

cielava – cīlova
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

cielava – ćìlava. dâls nù²iva ćìlavèņu, èi nabeja ćìlaèņa, èi bèi dâla `ìgaeņa. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 212]

cielava – zirgu putns
[Sagatavots pēc: LVSV 1972 : 88]

Ornitoloģijā – baltā cielava, britu cielava, dzeltenā cielava, dzeltengalvas cielava, pelēkā cielava.

Uzvārdi – Cielava; Cielaviņš, Cielaviņa.

Vietvārdi – Cielavas, skrajciems Alūksnes novadā; Cielavas, māju nosaukums; Cielaviņas, māju nosaukums; Cielavu kalns, kalns Alūksnes novadā; Cielavu kapi, kapi Neretas un Rundāles novadā; Cielavkalns, kalns Kuldīgas novadā; Cielavklajums, purvs Dundagas novadā.

Ergonīmi – Cielava, Ropažu novada deju kolektīvs; Cielava, zemnieku saimniecība; Cielava, radioaparatūras remonta darbnīca; Cielaviņas, zemnieku saimniecība.

cielava, mantots vārds; lietuviešu kíelė, prūšu kulo ‘t. p.’, grieķu kíllouros ‘cielava’ (*killa < kil-Ša). Pamatā ide. *keilos no saknes *kei ‘iekustināt, kustēties’.

Latviešu valodā cielava ir atvasinājums no *ciels ‘kustīgs, jautrs’. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 170]

angļu – wagtail

franču – vaisselle

grieķu – πλυντήριο πιάτων

igauņu – hänilane

krievu – трясогузка

latīņu – motacilla

lietuviešu – kielė

lībiešu – derk

poļu – zmywarka

somu – astianpesukone

spāņu – lavavajillas

vācu – das Bachstelze

zviedru – diskmaskin

Veci ļaudis saka, kad cielava ierodoties, viņa izspārdot ledu, lai ietu ātrāki ārā.

Ja pavasarī cielaviņu pirmo reiz redzot uz ūdens, tad nākošā vasara esot slapja.

Kad cielaviņu pirmo reizi mieta galā redz, tad laime, ja zemē, tad nelaime.

Ja cielaviņu pirmo reizi redz uz jumta, tad tai gadā būs gari lini, bet govīm maz piena.

Ja, cielaviņu pavasarī pirmo reiz redzot, ierauga papriekšu tās galvu, tad redzētājam paaugs labi kāposti, ja asti, tad gari lini.

Ja jauni ļaudis pirmo reizi pavasarī redz divas cielaviņas, tad tanī vasarā apprecēsies.

Ja cielavas lidinās ap mājām, tad saimniekam gaidāmi viesi.

Kad cielaviņas zemu skrien, tad būs zemi lini, ja augstu, tad gari.

Kad cielaviņas laižas istabā, tad gaidāms auksts laiks.

Kad redz cielavu ūdenī uz kāda koka vai zāles, vai cita priekšmeta, tad saka, ka būšot labs laiks.

Gāju ceļu dziedādama,

Kā cielava dancodama,

Man pakaļ ciema puiši,

Kā gaileni lēkādami. [LD 475-1]

Kā cielava žigla, žigla

Mana brāļa līgaviņa;

Kā bitīte medutiņu

Tecināja valodiņu. [LD 21842-0]

Cielava rotāja

Pa nama jumtu,

Siev’, meitu godiņu

Raudzīdama,

Vai balti trauciņi,

Vai šķīstis plāniņš. [LD 33386-1]

Raibas vien man telītes

Kā raibās cielaviņas;

Vaj cielava ielēkuse

Manai govju laiderāi. [LD 29042-0]

Cīruli, cīruli, kad ņemsi sievu?

– Rudeni, rudeni, cielavas meitu.

Cielava nedeva, raudādama:

„Kam manu meitiņu melnaci sauci.” [LD 2613-0]

Pelēkā cielava

Pelēkā cielava veselu cēlienu nostaigājusi vecam arājam pakaļ, gaidīdama, vai nedziedās. Bet tik veci jau labprāt nedzied gandrīz nekad, tādēļ nabadzīte izgaidījusies velti un palikusi bez dziesmām. Tikai to paguvusi noskatīties, kā vecais, tiklīdz zirgs piepeši arklu ātrāk sarāvis, nespēcībā arvien uz priekšu palīgojies un arkls iečirkstējies gar akmeņiem trīdamies. To cielava paturējusi un tādēļ vēl šo baltu dienu tekādama šūpojas, šad tad iečirkstēdamās: „Čivi, čivi!”, „Ciliks, ciliks! gludgalviņ, gludgalviņ!” 
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

***

Tek cielava pa sētas vidu,

Tāds tecējums, ka skatīt prieks.

Kur kādreiz tēva dubļus bridu,

Tek cielava pa sētas vidu,

Tad uzspurgst spārnos – lidu, lidu,

Un izbirst viņai treļļu sieks.

Tek cielava pa sētas vidu…

Vairs nejūtos te svešs un lieks. [Baltvilks 2004 : 61]

Te bij Mežmaļu Lapiņš ar sievu un abām meitām, kuras bez mitēšanās smējās un pļāpāja, tur Avens, saulē nodedzis un vīrišķs. Bet kas vecā Kļaviņa dusmas lieliski pavairoja: ienāca arī lielā Bizuļu Trīne, vēl lielāka zemnieku puiša pavadīta, un, proti, tas bija tas pats, kas četrus pūrus rudzu uz muguras nesa un turklāt vēl smējās; visiem šiem bij Ogres malā pļavas vai, kā jau teikts, no kunga pļavām nodalīti gabali. Viss šķūnis tagad bij pilns, vecais Kļaviņš ar dēlu drūzmā tika izšķirti, kas viņiem arī bij gluži pa prātam. Vispēdīgi, kad ārā jau sāka mesties gaišāks un lietus stāties, viegli kā cielava šķūnī vēl viena meita ietecēja, kura līdz šim sāņus zem kokiem bija stāvējuse. Ješka redzēja, ka tā bija viņa Marija, bet, tādēļ ka tā laikam no ļaudīm kaunējās, viņa Ješkam pamāja ar acīm, lai nenākot pie šās klāt, un pazuda drīzi cilvēku pūlī. [Blaumanis 1952 : 130]

ULDIS (uz Māti).

Es pret kungu nenoņēmu

Savas cauna cepurītes,

Pret meitiņas māmuliņu

Saujiņā salocīju.

(Abi ar Didzi klanās Mātes priekšā.)

CIEPA (uz Uldi).

Meitu Māte kā cielava,

Vaska kurpes kājiņā.

DIDZIS.

Man sarkani vaigu gali

Līdz ar cauna cepurīti,

Rakstītiem zābakiem.

ULDIS.

Trijkārt man zelta josta

Kā zaļam ozoliņam.

Pupu ziedu mētelīts,

Zirņu ziedu cepurīte.

Vēl ap savu cepurīti

Zaļus zīdus aplocīju.

CIEPA.

Smuidris, daiļš ozoliņš

Pret saulīti locījās.

ULDIS (uz Māti, rādīdams uz meitām).

Spožas zvaigznes grozījās

Pa ziliem debešiem:

Dod man vienu, tev paliks

Visai naktij gaišumiņa. [Rainis 1980 : 345–346]

Sprīdi garš putniņš

Baltā cielava – viena no desmit pasaulē sastopamajām un viena no četrām Latvijā sastopamajām cielavu sugām. Mērot no smailā knābīša galiņa līdz slaikās, melnbaltās astītes beigu galam, viņa ir astoņpadsmit centimetrus gara, bet, mērot no knābīša gala līdz tai vietai, kur astīte sākas, – vien deviņus centimetrus gara, tātad astīte sastāda pusi no putniņa garuma. Rumpīša spalvu tērps līdzīgi astītei – necils (melnpelēkbalts): samtaini melna galvas virspuse, pakakle un krūtis, balta pierīte, vaidziņi, un arī visa vēderpuse ir balta, bet mugura – pelēka. Tēviņu apspalvojuma krāsa pavasarī un vasarā ir spilgtāka nekā mātītēm, bet rudenī arī tēviņi kļūst vizuāli necili – blāvāki. Vēl cielaviņai raksturīgas tievas un relatīvi garas kājiņas un spoži brūnas actiņas.
[Tīrmanis 2003: http://www.videsvestis.lv/]

Ģimenes filma Cielaviņas armija (1964). Režisors Aleksandrs Leimanis, filmu studija „Rīgas kinostudija”.

Dziesma Cielaviņa. R. Paula mūzika, L. Brieža vārdi, izpilda J. Paukštello.

Dziesma Steidzies, cielaviņ! A. Šita mūzika, izpilda Ž. Siksna.

Starptautiskā Putnu aizsardzības padome balto cielavu ir pasludinājusi par Latvijas nacionālo putnu.
[Sagatavots pēc: Latvijas enciklopēdija, 1. sēj. : 471]

Dzeltenā cielava

Dzeltenajām cielavām vēderpuse ir dzeltena, mugurpuse – zaļgana. Tēviņiem galvas virsa un vaigi pelēki vai gandrīz melni. Mātītēm apspalvojums ievērojami blāvāks. Jauniem putniem vēderpuse dzeltenīgi balta, mugurpuse olīvbrūngana.

Dzeltenās cielavas ir sastopamas pļavās, ganībās un purvos. Ceļošanas laikā parasti nakšņo niedrājos. Par savu ligzdošanas vietu izvēlas zemi. Ligzda ir izklāta zāles stiebriņiem, sariem un labi paslēpta augājā.
[Sagatavots pēc: Baumanis, Klimpiņš 2003 : 172]

Torte „Cielaviņa”

Viena no Latvijā iecienītākajām tortēm ir „Cielaviņa”. Tā ir olbaltuma un riekstu bezē torte ar kakao krēmu un šokolādes, riekstu glazūru, kas ir dekorēta ar kakao krēmu.
[Sagatavots pēc: http://www.staburadze.lv/]

●

„Cielavas gudrības” ir Dabas muzeja organizēts tematisks jautājumu un atbilžu konkurss par Latvijas dabu piektās un sestās klases skolēniem. Konkurss notiek kopš 2007. gada.
[Sagatavots pēc: http://www.dabasmuzejs.gov.lv/]