Morfoloģiskais raksturojums
čiekurs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
čiekur-s
|
čiekur-i
|
|
Ģ.
|
čiekur-a
|
čiekur-u
|
|
D.
|
čiekur-am
|
čiekur-iem
|
|
A.
|
čiekur-u
|
čiekur-us
|
|
I.
|
ar čiekur-u
|
ar čiekur-iem
|
|
L.
|
čiekur-ā
|
čiekur-os
|
|
V.
|
čiekur!
|
čiekur-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Stiprajā vējā egles čiekurs tomēr nokrita.
2) izteicēja daļa – Tas taču ir parasts čiekurs!
3) galvenais loceklis – Milzīgs čiekurs egles zarā.
4) papildinātājs – Bērni salasīja visus čiekurus.
5) vietas apstāklis – Dekoratīvajā čiekurā ir tikai trīs sēklas.
6) apzīmētājs – Ja gaidāms lietus vai sniegs, čiekura plēksnes savelkas.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
čiekuru kalte, čiekuru raža, čiekura sēklas
ciedra čiekurs, egles čiekurs, priedes čiekurs
sauss čiekurs, sveķains čiekurs, zaļš čiekurs
lasīt čiekurus
LVV šķirklis
čiekurs, v.
Skujkoku vairošanās orgāns – ieapaļš vai iegarens veidojums, kurā nogatavojas sēklas.
Priežu, egļu čiekuri. Lasīt čiekurus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 212]
LLVV šķirklis
čiekurs, -a, v.
Ieapaļš vai iegarens veidojums – skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.
.. ieraudzīju .. zaļu egli ar lieliem, zaļgani sarkaniem čiekuriem. Birznieks-Upītis 4, 329.
No labākajām priedēm čiekurus vāc sēklām, lai atjaunotu mežus. Švinka 1, 149.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
čiekurs – ciekurs; apv. ciekurznis, cinkuris, cirkuzis
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 93]
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Brūns kā čiekurs – saulē stipri iededzis.
[Sagatavots pēc: LFV I 2000 : 194–195]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Čiekurs, Čiekure; Ciekurs, Ciekure.
Ergonīmi – Čiekurs, lauksaimniecības tehnikas, mašīnu, kokapstrādes iekārtu u. c. darba rīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvā sabiedrība; Čiekurs, mēbeļu ražošanas uzņēmums; Čiekurs V, Rīgas pilsētas V. Burkeviča individuālais uzņēmums, ražošanas komercfirma.
Vietvārdi – Čiekuri, viensēta Zirās, Dundagā, Jaunaucē, Sēmē u. c.; Čiekuriņš, ezers Rendā; Čiekurkalni, viensēta Salacgrīvā; Čiekurkalns, dzelzceļa stacija Rīgā; Čiekurkalns, kalns Lielplatonē; Čiekurkalns, pilsētas daļa Rīgā; Čiekurupe, upe (augštecē) Engurē.
Etimoloģija
čiekurs, mantots vārds; apv. ciekurs, lš. kankorežis, kenkorežis ‘t. p.’. Pamatā ide. *kenk- ‘karāties, šūpoties, svārstīties’ laikam no saknes *kek(h)- ‘izcils, smails’ (no kā cekuls) ar n infiksu. Notikusi mijietekme arī ar ide. *kenk- no saknes *ken- ‘saspiest, salocīt; saspiests, arī apaļš priekšmets’ (no kā čokurs) vai *ken- ‘dīgt, sākties, rasties’ → ‘celties, būt izcilam’ (no kā cinis, cinkslis).
No baltu *kenk- > la. cenk- > ciek-, no kā apv. ciekurs; ar sekundāru ieskaņas palatalizāciju liter. čiekurs. Izloksnēs saglabājušās arī formas ar senāko -en-, tikai ar citu nozīmi: cenkurs ‘čemurs, ķekars’, ķenkurs (arī ķenkars, ķenkara) ‘ķekars; dsk. skrandas; karājošs priekšmets’ (kam blakus verbs ķenkarāties ‘karāties’). Arī vārda čiekurs senākā nozīme ir bijusi ‘tas, kas karājas’.
Izlokšņu forma ciekuzis atvasināta no pamatvārda *cieks (< *ken- kas; sal. vietv. Ķenki, Ķenkas), un apv. ciekurznis var būt no ciekurs + ciekuzis, sekundāri ciekurznis. Kursen. ķiekūžs < *kie-kuzis.
Pēc Būgas uzskata, vārda pamatā ir *kerk- > *kenk-, un tas saistāms ar verbu karāties.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 188–189]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – cone
baltkrievu – шышка
čigānu – čiékuròs
franču – cône
grieķu – κουκουνάρι
igauņu – käbi
ivritā – קונוס
krievu – шишка
latīņu – conus
lietuviešu – kankorėžis
lībiešu – käbā, gäbā
poļu – szyszka
somu – käpy
ukraiņu – шишка
vācu – die Zapfen
zviedru – kotte
