Tradicionālā transkripcija

[čiẽkùrs]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʧi͜eːkurs] 

[č] – nebalsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[u] – īsais patskanis

[r] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

čiekur- – sakne, vārda celms

-s – galotne

čiekur+krast-s

čiekur+vāc-ēj-s, čiekur+vāc-ēj-a

čiekur+veid-a

pus+čiekur-s

čiekur+veid+īg-s

čiekurs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Stiprajā vējā egles čiekurs tomēr nokrita.

2) izteicēja daļa – Tas taču ir parasts čiekurs!

3) galvenais loceklis – Milzīgs čiekurs egles zarā.

4) papildinātājs – Bērni salasīja visus čiekurus.

5) vietas apstāklis – Dekoratīvajā čiekurā ir tikai trīs sēklas.

6) apzīmētājs – Ja gaidāms lietus vai sniegs, čiekura plēksnes savelkas.

čiekuru kalte, čiekuru raža, čiekura sēklas

ciedra čiekurs, egles čiekurs, priedes čiekurs

sauss čiekurs, sveķains čiekurs, zaļš čiekurs

lasīt čiekurus

čiekurs, v.

Skujkoku vairošanās orgāns – ieapaļš vai iegarens veidojums, kurā nogatavojas sēklas.

Priežu, egļu čiekuri. Lasīt čiekurus.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 212]

čiekurs, -a, v.

Ieapaļš vai iegarens veidojums – skuju koku vairošanās orgāns, kurā nogatavojas sēklas.

.. ieraudzīju .. zaļu egli ar lieliem, zaļgani sarkaniem čiekuriem. Birznieks-Upītis 4, 329.

No labākajām priedēm čiekurus vāc sēklām, lai atjaunotu mežus. Švinka 1, 149.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

čiekurs – cierkuzs (ģen. cierkuža) 
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

čiekurs – ciekurs; apv. ciekurznis, cinkuris, cirkuzis
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 93]

Brūns kā čiekurs – saulē stipri iededzis.
[Sagatavots pēc: LFV I 2000 : 194–195]

Mežsaimniecībā un mežtehnikā – čiekurs (skujkoku), baltegles čiekurs, egļu čiekurs, lapegļu čiekurs, priedes čiekurs.

Tekstilrūpniecībā – augu uzkāršanas čiekurs, sintētiskais uzkāršanas čiekurs.

Uzvārdi – Čiekurs, Čiekure; Ciekurs, Ciekure.

Ergonīmi – Čiekurs, lauksaimniecības tehnikas, mašīnu, kokapstrādes iekārtu u. c. darba rīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvā sabiedrība; Čiekurs, mēbeļu ražošanas uzņēmums; Čiekurs V, Rīgas pilsētas V. Burkeviča individuālais uzņēmums, ražošanas komercfirma.

Vietvārdi – Čiekuri, viensēta Zirās, Dundagā, Jaunaucē, Sēmē u. c.; Čiekuriņš, ezers Rendā; Čiekurkalni, viensēta Salacgrīvā; Čiekurkalns, dzelzceļa stacija Rīgā; Čiekurkalns, kalns Lielplatonē; Čiekurkalns, pilsētas daļa Rīgā; Čiekurupe, upe (augštecē) Engurē.

čiekurs, mantots vārds; apv. ciekurs, lš. kankorežis, kenkorežis ‘t. p.’. Pamatā ide. *kenk- ‘karāties, šūpoties, svārstīties’ laikam no saknes *kek(h)- ‘izcils, smails’ (no kā cekuls) ar n infiksu. Notikusi mijietekme arī ar ide. *kenk- no saknes *ken- ‘saspiest, salocīt; saspiests, arī apaļš priekšmets’ (no kā čokurs) vai *ken- ‘dīgt, sākties, rasties’ → ‘celties, būt izcilam’ (no kā cinis, cinkslis).

No baltu *kenk- > la. cenk- > ciek-, no kā apv. ciekurs; ar sekundāru ieskaņas palatalizāciju liter. čiekurs. Izloksnēs saglabājušās arī formas ar senāko -en-, tikai ar citu nozīmi: cenkurs ‘čemurs, ķekars’, ķenkurs (arī ķenkars, ķenkara) ‘ķekars; dsk. skrandas; karājošs priekšmets’ (kam blakus verbs ķenkarāties ‘karāties’). Arī vārda čiekurs senākā nozīme ir bijusi ‘tas, kas karājas’.

Izlokšņu forma ciekuzis atvasināta no pamatvārda *cieks (< *ken- kas; sal. vietv. Ķenki, Ķenkas), un apv. ciekurznis var būt no ciekurs + ciekuzis, sekundāri ciekurznis. Kursen. ķiekūžs < *kie-kuzis.

Pēc Būgas uzskata, vārda pamatā ir *kerk- > *kenk-, un tas saistāms ar verbu karāties.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 188–189]

angļu – cone

baltkrievu – шышка

čigānu – čiékuròs

franču – cône

grieķu – κουκουνάρι

igauņu – käbi

ivritā – קונוס

krievu – шишка

latīņu – conus

lietuviešu – kankorėžis

lībiešu – käbā, gäbā

poļu – szyszka

somu – käpy

ukraiņu – шишка

vācu – die Zapfen

zviedru – kotte

Ja mežā daudz čiekuru, tad būs daudz tupeņu (kartupeļu).

Ja pavasarī eglēm ir čiekuri galotnēs, tad nākošā vasara būs sausa; bet, ja čiekuri ir vairāk no apakšas, tad nākošā vasara būs slapja.

Ja pavasarī eglēm ir daudz jauno čiekuru, tad šajā gadā sagaidāma laba rudzu raža.

Mazs, mazs vīriņš,

Simts kažociņu. – Čiekurs.

Ielāps uz ielāpa,

Ne adatas dūriena. – Čiekurs.

Kapeika uz kapeikas,

Naudas ne graša. – Egles čiekurs.

Kas dzīvo tikai divi gadus? – Priežu čiekurs.

Brūna kodeļa egles galiņā. – Čiekurs.

Čiekuri

Egle brauc uz mūsu mājām,

Čiekuri tek līdzi kājām.

Skrien pa ciņiem, brien pa sniegu

Un pa briežumātes miegu.

Lien gar knābju galiem garām

Apsnigušam pūču baram.

Egle nāk pa durvīm iekšā –

Čiekuri jau gaida priekšā. [Ļūdēns 2010 :128]

 ●

Vārds čiekurs izmantots D. Avotiņas, M. Zālītes un citu dzejnieku dzejas krājuma nosaukumā Dzīvs priedes čiekurs (1979).

Aleksandrs Junkers Čiekuri (1963; grafika).

Jāzeps Grosvalds Čiekuri (oriģinālgrafika). 

Ainārs Zelčs Čiekurs. Skulptūra Alūksnes muižas parkā.

Dziesma Čiekuri. Grupas „Prāta Vētras” vārdi un mūzika.

Dziesma Seksuāli čiekuri. Pētera Brūvera vārdi, Ulda Pūces mūzika.

Dziesma Priežu čiekuri. Hardija Lediņa, Jura Boiko vārdi, grupas „NSRD” mūzika.

Dziesma Čiekurs – egles dēls. Grupas „Labvēlīgais tips” vārdi un mūzika.

Dziesma Kāpsim kokā. Guntara Rača vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Dziesma Kur tu esi. Ulda Krasta vārdi, Raimonda Paula mūzika.

Dziesma Uguns tavā logā. Ulda Lapsiņa vārdi, Gunāra Selgas mūzika.

Baldones novada ģerbonī attēlota vāvere ar čiekuru ķepās.
[Sagatavots pēc: http://www.baldone.lv/]

●

Kopš 2004. gada Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares valsts un sabiedriskajām organizācijām godina meža nozares gada balvas „Zelta čiekurs” laureātus. Balva ir augstākais novērtējums cilvēkiem, kas savu profesionālo darbību ir saistījuši ar meža nozari. Gada balvas „Zelta čiekurs” mērķis ir veicināt meža nozares attīstību un sabiedrisko nozīmīgumu. 
[Sagatavots pēc: http://www.zm.gov.lv/]

●

„Čiekurs”– informatīvs izdevums meža īpašniekiem un citiem interesentiem; iznāk no 2002. gada.
[http://www.mkpc.llkc.lv/]

●

Latvijas Bankas izdota monēta „Čiekurs”.
[http://www.bank.lv/]