Morfoloģiskais raksturojums
cālis – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, otrā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
cāl-is
|
cāļ-i
|
|
Ģ.
|
cāļ-a
|
cāļ-u
|
|
D.
|
cāl-im
|
cāļ-iem
|
|
A.
|
cāl-i
|
cāļ-us
|
|
I.
|
ar cāl-i
|
ar cāļ-iem
|
|
L.
|
cāl-ī
|
cāļ-os
|
|
V.
|
cāl-i!
|
cāļ-i!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Cālis ir maziņš.
2) izteicēja daļa – Pūkainais kamoliņš ir cālis.
3) galvenais loceklis – Cālis zem vistas spārna.
4) papildinātājs – Vista sasauc cāļus ēst.
5) apzīmētājs – Cāļu māte ir vista.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
cāļa aknas, cāļa attīstība, cāļu barība, cāļa cepetis, cāļa čiepstēšana, cāļa fileja, cāļa galva, cāļa izskats, cāļu kājas, cāļu māte, cāļa mugura, cāļa pagatavošana, cāļu stilbi, cāļu šķilšanās, cāļa tērps, cāļa zupa
vistu cāļi, zosu cāļi
balts cālis, dzeltens cālis, liels cālis, mazs cālis, netīrs cālis, pūkains cālis, slapjš cālis, tīrs cālis, vājš cālis, vesels cālis
LVV šķirklis
cālis, -ļa, v.
Putna (parasti vistas) mazulis; arī jaunputns.
Perēt cāļus. Cāļi jau izšķīlušies. Vista ar cāļiem. Zosu cāļi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 192]
LLVV šķirklis
cālis, -ļa, v.
Putnu (parasti vistu) mazulis. Arī jaunputns.
Balts cālis. Izšķīlies cālis. Cāļa cepetis. Cāļu māte.
Tā būs vista, viņa te nātrēs dēja, tagad varbūt perē cāļus. Birznieks-Upītis II a, 47.
Slokas ligzdo uz zemes sausā vietā .. Cāļi pēc izšķilšanās atstāj ligzdu, seko mātei .. Kronītis 1, 279.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
cālis – cibulis sar., cabulis sar., cibis sar., cipas sar. (lietojams daudzskaitlī), cipatas sar.
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Apreibst kā cālis – ļoti ātri apreibst.
Ēd kā cālis – ļoti maz ēd.
Kā cāli – saka, ja kāds nespēj pretoties un tiek viegli, ātri pieveikts.
Prāts kā cālim, cāļa galva – saka, ja kādam ir neattīstīts prāts.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 157–158]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Cālītis, Cālīte.
Vietvārdi – Cālene, pļava Brocēnu novadā; Cāliene, pļava Kuldīgas novadā; Cālīši, viensēta Priekules novadā; Cālīšsils, pilsētas daļa Baložos; Cālīšupe, upe Ērgļu novadā; Mazā Cālenīte, pļava Kuldīgas novadā.
Ergonīmi – www.calis.lv, sociālais portāls.
Etimoloģija
cālis, mantots vārds; vav. hal ‘skaņa’. (v. Hall ‘t. p.’), si. uṣa-kalaḥ ‘gailis’ (burt. ‘rītausma, saucējs’), kala-viṅkaḥ ‘zvirbulis’, gr. kaléō (<*kalō) ‘(es) saucu’, lat. calāre ‘izsaukt, sasaukt’. Pamatā ide. *kel- ‘saukt, kliegt, trokšņot, skanēt’, skaņumijā *kol-; *kal-.
Valodās ir arī šās saknes ieskaņas līdzskaņa palatalizējums.
Latviešu valodā *k‘āl- > cāl-, no kā cālis. Tātad cālis sākotnēji ‘saucējs’ (vai ‘kliedzējs, trokšņotājs’); no tā putnu nosaukumi „dumbra cālis”, „meldru cālis”. Sašaurinot nozīmi, vārds attiecināts uz vistas (retāk cita putna) mazuli.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 159–160]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – chicken
franču – poulet
grieķu – κοτόπουλο
igauņu – kanaliha
krievu – цыплёнок
latīņu – pullum
lietuviešu – viščiukas
lībiešu – kaņki
poļu – kurczak
somu – kana
ukraiņu – курка
vācu – das Kücken
zviedru – kyckling
