Tradicionālā transkripcija

[čakls]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ʧɑkl̩s]

[č] – nebalsīgais troksnenis

[a] – īsais patskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[l] – skanenis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

čakl- – sakne, vārda celms

-s – galotne

čakls – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne

NENOTEIKTĀ GALOTNE

NOTEIKTĀ GALOTNE

PAKĀPES

Teikumā var būt:

1) apzīmētājs – Čakli cilvēki dzīvē sasniedz daudz.

2) izteicēja daļa – Marta ir ļoti čakla.

3) teikuma priekšmets – „Čakls” ir labas nozīmes vārds.

čakls bērns, čakla meitene, čakli rūķīši, čakli talcinieki

čakls

1. Tāds, kas daudz un labi strādā, dara (ko); strādīgs, darbīgs. 

Čakls strādnieks, skolnieks. Čakla ogotāja. Čakls vēstuļu rakstītājs.

2. Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. 
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 210]

čakls, -ais; s. -a, -ā

Tāds, kas daudz un labi strādā, dara ko. Strādīgs, darbīgs.

Čakls darbinieks. Čakls skolnieks. Čaklākā strādniece. Čakls kolektīvs.

Čakls kā skudra (arī bite) – ļoti čakls.

.. vidusskolas saimniecībā strādā čakli bērni: viņi izaudzēja .. skaistas puķes, iestādīja ābeles, plūmes, upenes, zemenes. Bērnība, 59, 12, 29.

Meņģeļu Pēteris .. kļuva vēl čaklāks. Viņš bija gatavs sisties vai nost, dienām un naktīm skrēja savā darbā, lai apmierinātu visas vajadzības .. Lācis 4, 118.

// Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.

Čaklo roku pulciņš – pulciņš, kurā skolēni mācās izgatavot dažādas praktiskas lietas.

Viņas čaklās rokas visur atstāja spodrību un kārtību, kur vien bija pieskārušās. Jaunsudrabiņš III, 149.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

čakls, -a – darbeigs, -a, struodeigs
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

čakls, -a – čaklis, -la. ka stràdîks cìlv¥ksi, ta saka – čaklis. – čakls kâ bite – ļoti čakls, tâ jàu saka – čakla kâ bite.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 230]

čakls – darbīgs; strādīgs; urķīgs, centīgs; cītīgs; uzcītīgs, nasks, mudīgs

čakls – slinks

Uzvārds – Čaklais, Čaklā.

Ergonīms – Čaklās rokas, uzņēmums.

čakls, pamatā ide. *tek^O- ‘skriet, tecēt’, no kā arī la. tecēt. Vārds ir atv. no izzuduša pamatverba tekt ‘steigties, skriet, tecēt’; no verba izteiktās ātrās kustības izriet čakls semantika.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 185]

angļu – diligent; hardworking; industrious; active; painstaking

baltkrievu – руплівы

ivritā – חרוץ

franču – attentif

grieķu – φίλεργος

igauņu – vir’k; usin

krievu – прилежный

latīņu – sēdulus

lībiešu – kierdõ

lietuviešu – stropus

poļu – staranny

somu – uuttera

ukraiņu – старанний

vācu – fleissig

zviedru – trägen

Čakls kā skudra. [LSP 1945 9607]

Čaklas rokas darba nebīstas. [LSP 1654 1466]

Čaklam gods, slinķim kauns. [LSP 556 6431]

Es tev lūdzu, bāleliņ,
Dancī meitu nelūko:
Kura viegli danci griež,
Tā ir kūtra darbiņā;
Kura lēni danci griež,
Tā ir čakla darbiņā. [LD 4079]

Sēd’, brālīti, pie galdiņa,
Lūkojies līgaviņu:
Kura knaši, žigli ēda,
Tā ir čakla darbiņā;
Kura ēda tērzēdama,
Tā ir kūtra darbiņā. [LD 12301]

Slinka un čakla jaunava

Vienam bagātam saimniekam bijusi briesmīgi slinka meita. Visi to zinājuši, tādēļ tai nav gadījies neviens precinieks. Reiz tomēr viens puisis iebraucis pārliecināties. Meita gribējusi izlikties čakla un lieliski skrējusi iekšā un ārā. Skriedama viņa nogāzusi vienu ķeblīti zemē, bet nav to piecēlusi, lai gan skrējusi tam vairāk reizes pāri. Reiz pat gribējusi pie tā nokrist, bet augšā nav cēlusi. Tad nākusi kalpone, tā tūliņ piecēlusi ķebli, kad redzējusi to apgāzušos. Precinieks, to redzēdams, nolēmis labāk precēt čaklo kalponi, nekā slinko un bagāto mātesmeitu. Viņš piecēlies no krēsla un uz vietas bildinājis kalponi. Šī domājusi, ka saimnieka dēls tikai joko, un teikusi, lai bildinot saimnieka meitu, jo viņai nenieka neesot. Puisis teicis, ka viņam vajagot čaklas saimnieces, nevis bagātas liekēdes. Un tā puisis apprecējis kalponīti.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Slinkais puisis un čaklā meita

Reiz dzīvojis slinks puisis. Tajās pašās mājās dzīvojusi čakla meita. Puisis gulējis uz krāsns un skatījies griestos. Meita vērpusi linus krekliem un dziedājusi jautru dziesmiņu.

Istabā ienācis sirms vecītis un lūdzis, lai parādot ceļu uz kaimiņu ciemu. Puisis pastiepis pliku kāju no krāsnsaugšas un rādījis ar to vecītim ceļu, piebilzdams: – Ej, reku, uz to pusi!

Meita sakaunējusies, ka puisis rāda ceļu ar kāju, paņēmusi vecīti pie rokas, izvedusi pagalmā un ar roku norādījusi, kādā virzienā jāiet.

Tad vecītis teicis: – Tev, meit, tas slinkais puisis jāprec. Citādi viņam nebūs gādnieka. Un ko tad? Nomirs cilvēks badā!

Kopš tā laika tā esot iegājies, ka slinkie puiši precot čaklās meitas, bet čaklie – slinkās.
[Sagatavots pēc: http://www.pasakas.net/]

Avoti spīd un laistās. Katrs logs dabūja vai nēsi ūdens. Ūdens un smiltis arī nav taupītas pie galdiem un kambaru grīdas, tie žūst kā krīts. Luze un Karlīne tekā kā skudras. Viena par otru čaklāka, viena par otru klausīgāka. Kura tik vairāk un ātrāk var ko padarīt. Viņas nerūc un nebaras ne savā starpā, ne ar citiem, neviens viņas nedzen un nerīko, viņas rit pašas kā uzvilkti vilciņi. Tādas brīnišķas meitas! [Brigadere 1957 : 105]

Latviešu kultūrā bite un skudra tiek uzskatītas par čaklām un strādīgām, tāpēc kļuvušas par čakluma simboliem. Raksturojot strādīgu cilvēku, mēdz teikt, ka viņš ir čakls kā bite vai skudra.

Māris Čaklais

Māris Čaklais (1940–2003) – viens no ievērojamākajiem latviešu dzejniekiem. Viņš ir sešpadsmit dzejoļu krājumu autors, publicists. Ievērojamākais krājums ir „Sastrēgumstunda”. Raksturīgie motīvi dzejā – tautas likteņa tēma, cilvēks un mūžība, cilvēks un laiktelpa, esības vientulība. Īpaši nozīmīgs dažādos aspektos ir laika motīvs. Dzejā jūtami ētiskie ideāli. Daudzi M. Čaklā dzejoļi ir komponēti („Dzeguzes balss”, „Viņi dejoja vienu vasaru”, „Uzsniga sniedziņš balts” u. c.).
[Sagatavots pēc: http://www.mariscaklais.lv/]