Elektroniska latviešu valodas vārdnīca -

braukt

Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).

Drukāt

Salīdzināt šķirkļus

Šķirkļa autors: Ojārs Bušs

Fonētiskais raksturojums

Morfēmiskais raksturojums

Vārddarināšana

Gramatiskais raksturojums

Vārdu savienojumi jeb kolokācijas

Vārda leksiskais raksturojums

Sakāmvārdi, parunas, aforismi

Daļējs skatījums | Pilns skatījums
Izvērst šķirkli

A A A

Fonētiskais raksturojums

Izruna

Tradicionālā transkripcija

[bràukt]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[brɑ͜ukt]

Analīze

[b] – balsīgais troksnenis

[r] – skanenis

[au] – divskanis

[k] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Morfēmiskais raksturojums

brauk- – sakne, vārda celms

-t – galotne

Vārddarināšana

Morfoloģiskais paņēmiens (atvasinājumi)

Sintaktiskais paņēmiens (salikteņi)

brauc-am+rīk-s

brauc-am+zirg-s

Morfoloģiski sintaktiskais paņēmiens (konversija)

braucamais

Gramatiskais raksturojums

Morfoloģiskais raksturojums

braukt – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, darbības vārds, tiešs, nepārejošs, nepabeigta veida darbības vārds, 1. konjugācija

ĪSTENĪBAS IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne
Pers.	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauc-u	brauc-am	esmu brauc-is esmu brauk-us-i	esam brauk-uš-i esam brauk-uš-as
2.	brauc	brauc-at	esi brauc-is esi brauk-us-i	esat brauk-uš-i esat brauk-uš-as
3.	brauc	brauc	ir brauc-is ir brauk-us-i	ir brauk-uš-i ir brauk-uš-as
	Vienkāršā pagātne		Saliktā pagātne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauc-u	brauc-ām	biju brauc-is biju brauk-us-i	bijām brauk-uš-i bijām brauk-uš-as
2.	brauc-i	brauc-āt	biji brauc-is biji brauk-us-i	bijāt brauk-uš-i bijāt brauk-uš-as
3.	brauc-a	brauc-a	bija brauc-is bija brauk-us-i	bija brauk-uš-i bija brauk-uš-as
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauk-š-u	brauk-s-im	būšu brauc-is būšu brauk-us-i	būsim brauk-uš-i būsim brauk-uš-as
2.	brauk-s-i	brauk-s-it/brauk-s-iet	būsi brauc-is būsi brauk-us-i	būsit/būsiet brauk-uš-i būsit/būsiet brauk-uš-as
3.	brauk-s	brauk-s	būs brauc-is būs brauk-us-i	būs brauk-uš-i būs brauk-uš-as
CIEŠAMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne
Pers.	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.
2.
3.	tiek brauk-t-s tiek brauk-t-a	tiek brauk-t-i tiek brauk-t-as	ir ticis brauk-t-s ir tikusi brauk-t-a	ir tikuši brauk-t-i ir tikušas brauk-t-as
	Vienkāršā pagātne		Saliktā pagātne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.
2.
3.	tika brauk-t-s tika brauk-t-a	tika brauk-t-i tika brauk-t-as	bija ticis brauk-t-s bija tikusi brauk-t-a	bija tikuši brauk-t-i bija tikušas brauk-t-as
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.
2.
3.	tiks brauk-t-s tiks brauk-t-a	tiks brauk-t-i tiks brauk-t-as	būs ticis brauk-t-s būs tikusi brauk-t-a	būs tikuši brauk-t-i būs tikušas brauk-t-as

ATSTĀSTĪJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauc-ot		esot brauc-is esot brauk-us-i	esot brauk-uš-i esot brauk-uš-as
2.
3.
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauk-š-ot		būšot brauc-is būšot brauk-us-i	būšot brauk-uš-i būšot brauk-uš-as
2.
3.
CIEŠAMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	tiekot brauk-t-s tiekot brauk-t-a	tiekot brauk-t-i tiekot brauk-t-as	esot ticis brauk-t-s esot tikusi brauk-t-a	esot tikuši brauk-t-i esot tikušas brauk-t-as
2.
3.
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	tikšot brauk-t-s tikšot brauk-t-a	tikšot brauk-t-i tikšot brauk-t-as	būšot ticis brauk-t-s būšot tikusi brauk-t-a	būšot tikuši brauk-t-i būšot tikušas brauk-t-as
2.
3.

VĒLĒJUMA IZTEIKSME

DARĀMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā forma		Saliktā forma
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	brauk-tu		būtu brauc-is būtu brauk-us-i	būtu brauk-uš-i būtu brauk-uš-as
2.
3.
CIEŠAMĀ KĀRTA
Pers.	Vienkāršā forma		Saliktā forma
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	tiktu brauk-t-s tiktu brauk-t-a	tiktu brauk-t-i tiktu brauk-t-as	būtu ticis brauk-t-s būtu tikusi brauk-t-a	būtu tikuši brauk-t-i būtu tikušas brauk-t-as
2.
3.

VAJADZĪBAS IZTEIKSME

Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne (reti)
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	ir jā-brauc		ir bijis jā-brauc
2.
3.
	Vienkāršā pagātne		Saliktā pagātne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	bija jā-brauc		bija bijis jā-brauc
2.
3.
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	būs jā-brauc		būs bijis jā-brauc
2.
3.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES VĒLĒJUMA PAVEIDS
Pers.	Vienkāršā forma		Saliktā forma
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	būtu jā-brauc		būtu bijis jā-brauc
2.
3.
VAJADZĪBAS IZTEIKSMES ATSTĀSTĪJUMA PAVEIDS
Pers.	Vienkāršā tagadne		Saliktā tagadne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	esot jā-brauc		esot bijis jā-brauc
2.
3.
	Vienkāršā nākotne		Saliktā nākotne
	vsk.	dsk.	vsk.	dsk.
1.	būšot jā-brauc		būšot bijis jā-brauc
2.
3.

PAVĒLES IZTEIKSME

Pers.	Vienkāršā forma
Pers.	vsk.	dsk.
1.	–	brauk-s-im!
2.	brauc!	brauc-iet!
3.	lai brauc!

Sintaktiskās funkcijas

Teikumā var būt izteicējs – Es braucu uz mājām.

Vārdu savienojumi jeb kolokācijas

braukt automobilī, braukt uz ārzemēm, braukt kamanās, braukt uz laukiem, braukt ar mašīnu, braukt sacensībās, braukt ar trīsriteni, braukt ar tvaikoni, braukt ar velosipēdu

braukt garām

apdomīgi braukt, ātri braukt, lēnām braukt, pārgalvīgi braukt, trakulīgi braukt, uzmanīgi braukt

Vārda leksiskais raksturojums

LLVV šķirklis

braukt, braucu, brauc, brauc, pag. braucu; intrans.

1. Virzīties, pārvietoties (ar transportlīdzekli).

Braukt uz kuģa (arī uz kuģiem) sar. – strādāt par jūrnieku.

Kādā sestdienas pievakarē ar elektrovilcienu braucu uz Mellužiem .. Lubējs 1, 48.

Pamēģināju braukt uz kuģa, bet gadījās tāds izdzinējs rīkļurāvējs kapteinis, ka labāk pakārties, nekā braukt pie tāda. Talcis 7, 166.

Kādus gadus [Fredis] uz kuģiem braucis. A. Grigulis 13, 452.

// Virzīties, pārvietoties pajūgā, ko velk dzīvnieks.

Braukt ar zirgu. Braukt ar vēršiem. Braukt ar suņiem. Braukt ar briežiem.

.. māju ceļš .. tik plats, ka ar četri zirgi blakus varēja braukt. Upīts 4, 707.

// trans.; pareti Virzīties, pārvietoties (piemēram, ar zirgu).

Tēvs brauc lepnus zirgus .. Upīts 4a, 650.

// sar. Virzīties, pārvietoties slīdot, šļūcot.

Reizēm bumba noveļas lejā pa stāvo dzelzceļa uzbērumu: .. visi puikas pēc kārtas traušas lejā, šļūc, brauc, nobrāž plaukstas, ceļus un zābakus. Zigmonte 1, 136.

2. parasti 3. pers. Virzīties, pārvietoties (par transportlīdzekli).

Laiva brauc pa ezeru.

Viskarstākajā elles jūklī [kaujas laikā] brauca pāri divplākšņu lidmašīna .. A. Grigulis 9, 125.

// Par iejūgtiem dzīvniekiem.

Zirgs brauc pa ceļu.

// sar. Kustēties, slīdēt (par priekšmetiem).

Aizvari atkal brauca uz augšu. Karogs 52, 2, 126.

3. sar. Virzīt pa kādu virsmu (pirkstu, roku, kāju u. tml.); vilkt.

Kā asaras slaucīdama, viņa abām plaukstām brauca pār vaigiem. Upīts VII, 281.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Latviešu-latgaliešu vārdnīca

braukt – braukt; (pa dažādām vietām, regulāri) braukalēt; (atkārtoti, vairākas reizes) sabraukalēt; viņam vajadzēja vairākas reizes braukt uz Rīgu, kamēr dabūja dokumentu – jam daguoja nazcik reižu iz Reigu (da Reigai) sabraukalēt, cikom dabuoja dokumenta; labi, tagad man jābrauc – labi, niu maņ vajag braukt
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]

Sinonīmi

braukt – braukāt, braukalēt, braukaļāt; līgot, rullēt vienk.; (ātri) laist sar., šaut sar.; (lēni – ar zirgu) klidzināt, kleberēt sar., važot sar., čunčināt sar., klinkāt sar.

Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)

Braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm sar. – turpināt līdzšinējā, ierastajā kārtībā, virzienā.

Braukt pa virsu sar. – veikt pavirši.

Braukt par zaķi sar. – braukt bez biļetes.

Braukt ar muti (arī mēli) vienk. – daudz, arī aplam vai nepieklājīgi runāt.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Etimoloģija

braukt, mantots vārds; lš. braũkti ‘svītrot, braucīt (lapas, ogas), slaucīt (asaras, sviedrus); (sar.) braukt, traukties’, kr. apv. брукáть (psl. *brukati) ‘mest, sviest; spert, spārdīt(ies); smērēt’.

Pamatā ide. *bhreuk- ‘braucīt’ no saknes *bher- ‘griezt, berzt, šķelt; sist’ (no kā arī berzt). Nozīmes attīstība: ‘berzt’ → ‘braucīt, traukt’. No šejienes ‘šļūkt, slidināt’ → ‘slidināt transporta līdzekli’ → ‘virzīt ritošu transporta līdzekli vai virzīties ar to’. Vēstures ziņas rāda, ka ‘braukt’ senāk nozīmēja pārvietot vai pārvietoties ar šļūkšanu: primitīvākais transporta līdzeklis arī Baltijā senatnē bija īpatnēja šļūce, kas radās līdz ar zemkopības un lopkopības attīstību. Kad sāka plašāk lietot ratus (kas eksistēja jau ide. kopdzīves laikā), arī uz šo transporta veidu attiecināja verbu braukt.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 142]

Tulkojums un atbilsmes citās valodās

angļu – to drive

čigānu – trādav

franču – aller

grieķu – πηγαίνω

igauņu – ajada; sõita

krievu – ехать

latīņu – vectārī

lietuviešu – važiuoti

poļu – jechać

somu – ajaa

ukraiņu – їхати

vācu – fahren

zviedru – åka

Sakāmvārdi, parunas, aforismi

Lēnāk brauksi, tālāk tiksi. [LSP (K) 98]

Kas pirmais brauc, pirmais maļ. [LSP (N) 135]

Brauc tavu braukumu. [LSP 13 1265]

Nabrauc tik stipri. [LSP 780 42]

Brauc trakodams. [LSP 640 1506]

Brauc, lai šņakst vīn. [LSP 477 353]

Kas pirmais brauc, pēdējais paliek. [LSP 997 10909]

Kas lēnāk brauc, tas drošāk brauc. [LSP 1709 146]

Brauksi ātri, būsi lēni braucis, brauksi lēni, būsi ātri braucis. [LSP 1730 66403]

Lobu brauksi, dorgi moksōsi. [LSP 640 1414]

Braucējs lai brauc pa ceļu. [LSP 997 5119]

Kā tu man, tā es tev, rītā brauksim laulāties. [LSP 617 2384]

Kad izbrauc, tad jābrauc; kad ko iesācis, tad jāpabeidz. [LSP 1842 2422]

Labāk lēni braukt, nekā lepni kājām iet. [LSP 17 30078]

Brauc kā pa arumiem. [LSP 1693 1900]

Kas lēnāk brauc, tas pirmais tiek. [LSP 997 12044]

Jo lēnāk brauks, jo ātrāk tiks uz priekšu. [LSP 914 318]

Kas lēnāk brauks, tas vienmēr tālāk tiks. [LSP 1551 513]

Labok brauksi, tōļōk tiksi. [LSP 508 1864]

Brauc pamazām, tālāk tiksi. [LSP 1805 40]

Klusuok brauksi, tuoļuok biusi. [LSP 1930 587]

Kas ātrāk brauc, tas lēnāk tiek. [LSP 917 5979]

Nabrauc tik dikti. [LSP 477 806]

Jo rāmāk brauksi, jo tālāk tiksi. [LSP 1690 356]

Kas pirmais brauc, tas pirmais maļ un arī pirmais atpakaļ. [LSP 1200 3058]

Ja pirmais brauksi, tad pirmais dabusi. [LSP 1225 35429]

Brauc kā pa veciem celmiem. [LSP 1225 40086]

Brauc kā pa dēli. [LSP 1584 4689]

Brauc kā pa Sticiņa ceļu. [LSP 1730 66297]

Lasīt nemācētājs brauc kā pa celmiem. [LSP 202 1592]

Brauc kā čigāns. [LSP 1225 15034]

Brauc kā pa taukiem. [LSP 384 3606]

Brauc kā no baznīcas. [LSP 1225 27377]

Brauc kā ar līķa ratiem. [LSP 855 5522]

Brauc kai ai rogovom. [LSP 679 1475]

Brauc kā bez apaušiem. [LSP 464 5989]

Brauc kā rati čīkst. [LSP 1552 15421]

Brauc kā pa mākoņiem. [LSP 1225 27380

Brauc kā ar vēžu pastu. [LSP 555 724]

Brauc kā lupatnieks. [LSP 556 4733]

Brauc, ka rats rata nepanāk. [LSP 556 4749]

Brauc kā piedzēris.[LSP 508 1595]

Brauc kā pa veciem kapiem. [LSP 501 245]

Brauc kā piektais vāģu ritenis. [LSP 556 13356]

Brauc kā izķīlāts grāps. [LSP 116 12432]

Brauc kai pa debesim. [LSP 640 1323]

Brauc kai pa dasu. [LSP 508 1900]

Brauc kā Streuga ar balto ērzeli! [LSP 1459 1851]

Brauc kā uz Ēģipti pirkt labību. [LSP 556 6109]

Brauc kai aizmidzis. [LSP 465 219]

Brauc kai peicku grīzdams. [LSP 477 891]

Brauc kā braukdams pa tiltu, bet neaizmirsti, ka apakšā ūdens. [LSP 1650 8513]

Brauc kā velns ar pelavu maisu. [LSP 1459 2015]

Brauc kā pa piena ceļu. [LSP 1552 41262]

Brauc kā Melpēteris ar ecēkšām. [LSP 1459 1894]

Brauc kā pa delnu. [LSP 880 1193]

Brauc kā ventiņš ar vienu ilksi. [LSP 1684 2059]

Brauc kai čyuļs. [LSP 640 1618]

Brauc kai bez grūžim. [LSP 465 318]

Brauc kā divi deviņi. [LSP 1459 1442]

Brauc kā Ķupēns ar govi. [LSP 1459 1817]

Brauc, ka rati vien starkš. [LSP 556 13020]

Brauc kā ar skalu vāģiem pa celmiem. [LSP 1766 2174]

Tautasdziesmas

Braucu dienu, braucu nakti

Augstus kalnus, dziļas lejas,

Gāžu kalnus ielejā,

Lai ielejas līdzinās. [LD 31740-0]

Braucu, braucu, jāju, jāju,

Neviens mani neredzēja;

Tie krūmiņi, tie redzēja,

Kas celiņa maliņā. [LD 31739-0]

Braucu dienu, braucu nakti

Pēc bāliņa līgaviņas.

Kas no mana braukumiņa,

Snaudin snauda vakarā,

Rītā agri necēlās. [LD 21963-1]

Ar vilciņu mežā braucu,

Lielu krāvu vezumiņu.

Velc, vilciņ, raudādams,

Kam apēdi kumeliņu. [LD 2367-0]

Kaimiņiem lielas meitas,

Braukšus brauca baznīcā;

Mūsējiem mazmaziņas,

Kājiņām tīpuļoja. [LD 2146-0]

Tiltiņš rībēja,

Podziņas skanēja,

Nu brauca brālītis

Māsiņas raudzīt. [LD 18998-0]

Drīzi brauca ātru zirgu,

Nevar drīzi sabarot;

Drīz sacēla ienaidiņu,

Nevar drīzi saderēt. [LD 34187-0]

Rītā braukšu, rītā braukšu

Iz Subatu laulāties:

Subatā lēti kungi,

Tur par mārku salaulāja. [LD 16043-0]

Tu, māsiņ, braukšu brauci,

Sunīts tek kājiņām;

Kam, māsiņ, netaisīji

Sunīšam kamaniņas? [LD 34348-0]

Cauna, cauna, vāverīte,

Dod man savu kažociņu,

Rītu braukšu siliņā

Priedēm galus līdzināt. [LD 30437-6]

Pasakas

Lācis grib plēst cilvēku

Vagāre brauc pa ceļu un satiek lāci. Lācis uzbļauj: „Vīrs, es tevi ēdīšu!”

„Ko nu mani ēdīsi! Es atvedīšu tev labāk auzu vezumu, vīru, zirgu un kūmiņu.”

Vagāre aiziet vezumu piekraut, paņem darbinieku, uzliek lapsu kūmiņu uz vezuma un liek braukt. Kūmiņu tas tik piekrāpšanai ņēmis līdz. Kamēr vezums ar riņķi brauc, vagāre iet taisni pie lāča, iekur uguni un gaida vezumu. Braucot kūmiņš lēkā pa vezumu un sauc: „Vai, kā man kājas salst, vai, kā man kājas salst!”

„Ej pie uguns sasildīties!” vīrs pamāca.

„Iešu, iešu, bet kas tur tāds melns tup? Vai, kā man kājas salst, vai kā man kājas salst!”

Lācis domā, līdzko kūmiņš būs pie uguns, tā brāc! – virsū, bet, kad kūmiņš tūdaliņ nenāk, tad lācis iečukst vagārem: „Saki kūmiņam, ka tupētājs ozola celms!”

„Kūmiņ, nāc, nāc sasildīties, tas jau ir ozola celms!”

„Nu, ja tas ozola celms, tad vel viņu ratos.”

„Vel tik, vel, es jau ļaušos!” lācis atkal iečukst. Vīrs nu nomauc riteņus un veļ lāci ratos.

Bet kūmiņš tik lēkā pa pļavu un sauc: „Vai, kā man kājas salst, vai, kā man kājas salst!”

Kad lācis ievelts, tad vagāre saka: „Kūmiņ, nāc nu apsildīties!”

„Vai kluci ar’ labi pieklūgoji?” kūmiņš prasa.

„Klūgo, tik klūgo, es jau ļaušos!” lācis atkal iečukst. Vīrs nu noklūgo lāci, cik labi vien māk.

Kad tas padarīts, tad vagāre saka: „Kūmiņ, nāc nu apsildīties!”

Kūmiņš nu arī tūlīt klāt, uzlec lācim virsū, spļauj acīs, cērt pliķus un sauc: „Miķītis ratos, Miķītis ratos!”

Lācis gan grib visus ratus saplēst, bet noklūgots, ka ne pakustēt. Nu brauc visi ar vezumu mājā. Mājās kūmiņš ieskrien pie kunga. Kungs iznāk laukā. Kūmiņš gardiem smiekliem uzlec atkal uz ratiem, spļauj lācim acīs, cērt pliķus un sauc: „Miķītis ratos, Miķītis ratos!” Kungs ieliek lāci dzelzs būdā, kur nabadziņš dažus gadus notupēja.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Daiļliteratūra

Dzeja

Veļu laiva

Daugavas barkarola

Melna veļu laiva nakti brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Lēni veļu upe viļņus trauc,

Sarkanmelnas putas veļi jauc –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Tilpums veļu laivai pilnam krauts,

Dzīves sējums veļu pļaujā pļauts –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Balsis veļu upē žēli sauc,

Krastā veļu vilki gari kauc –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Veļu Daugavā viss līdzi rauts:

Zilas veļu rokas klusi žņaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Melna veļu laiva lēni brauc,

Zaļas veļu aires rakstā klaudz –

Daudz, daudz, vēl daudz...

Daudz, daudz, vēl daudz... [Rainis 1977 : 320]

Dramaturģija

ULDIS (uz Barbu skarbāk). Laiks ir braukt! Ceļas vējš.

[..]

(Ienāk Orta.)

ORTA. Baibiņ, Baibiņ, vai tu brauc,

Man ardievas neteikusi?

ULDIS (uz Ortu). Iekšā sēst! Līdzi brauksi.

BARBA. Ortiņ, mana īstā māte,

Tu neliedzi ardieviņas.

(Apskauj viņu.)

Ņem tās mutes, ko neņēma

Manas pašas māsīciņas.

ORTA. Baiba, bērniņ mīlamais,

Nu tu savā dzimtā brauc,

Nu slīks bēdas Daugavā.

Laimes māte laivā sēd,

Tā vedīs labu ceļu.

[..]

ULDIS (gavilēdams). Aila, mana Daugaviņa!

Pūt vējiņi, dzen laiviņu,

Aizdzen mani Vidzemē!

BARBA (pie laivas apstādamās). Lūk, es arī ņemšu savu,

Manu daļu šai dzīvē:

(piepeži viņu apskaudama)

Mans tu paliec – neatdodu.

(Viņa iesteidzas laivā un, noņemdama no galvas vainadziņu, iemet to Daugavā.)

Še tev mans vainadziņš,

Še es pati, – nu es eju!

(Ielec no laivas Daugavā.) [Rainis 1980 : 468–470]

Vizuālā māksla

Glezniecība

Līga Purmale Sestdiena 1.

Ģederts Eliass Mēslu vešana.

[Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejs: www.jvmm.lv]

Meklēt informāciju par šo vārdu valsts nozīmes bibliotēku elektroniskajā kopkatalogā »

↑ Uz augšu