Morfoloģiskais raksturojums
bite – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
|
|
vsk.
|
dsk.
|
|
N.
|
bit-e
|
bit-es
|
|
Ģ.
|
bit-es
|
biš-u
|
|
D.
|
bit-ei
|
bit-ēm
|
|
A.
|
bit-i
|
bit-es
|
|
I.
|
ar bit-i
|
ar bit-ēm
|
|
L.
|
bit-ē
|
bit-ēs
|
|
V.
|
bit-e!
|
bit-es!
|
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Pēteris Bite – D. Pēterim Bitem
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Bites, nektāru meklēdamas, lidinājās no zieda uz ziedu.
2) izteicēja daļa – Čaklākās ziedu apputekšņotājas ir bites.
3) galvenais loceklis – Zem krekla piedurknes pēkšņi kaut kas iedzēla. Bite!
4) papildinātājs – Biškopji apdūmo bites, lai tās mazāk dzeltu.
5) apzīmētājs – Bites dzēliens bija sāpīgs.
LLVV šķirklis
bite, -es, dsk. ģen. -šu, s.
Bišveidīgo kukainis, kas ziedu nektāru pārstrādā medū.
Un tagad te bišu stropa tuvumā nav redzama neviena dzīva dvēsele.
Darba bite – bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā.
Bišu peri – bites olas, cirmeņa, kūniņas attīstības stadijā.
Bišu māte – bišu saimes loceklis, kas dēj olas.
Bišu maize – bišu barība, ko tās izstrādā no putekšņiem un medus.
Zemes bite – kamene.
Bišu koks – koks, kurā ir bišu dore.
Visi baidās traucēt bites viņu steidzīgajā darbā un dabūt kādu dzēlienu. Birznieks-Upītis 6, 392.
Bumbierē dūc bites, kurām laikam grūti pat vakarā atstāt tādu salduma bagātību. Zigmonte 2, 191.
sal. Septembra otrajā pusē bites pārtrauc savu aktīvo darbību un pāriet pusmiega stāvoklī. Dabas kalendārs 64, 88.
.. viņa [Anša] domas pastāvīgi grozījās ap to [vērdiņu] kā zeltkājainas bites ap asins sarkanu ziedu. Skalbe 1, 69.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Bite; Bitītis, Bitīte; Bitiņš, Bitiņa; Bitenieks, Biteniece; Bitnieks, Bitniece; Bišenieks, Bišeniece; Bištēviņš, Bištēviņa; Bišutēviņš, Bišutēviņa; Ezerbite; Melbite; Dižbite.
Vietvārdi – Bite, zemniekmāja; Bites, zemniekmāja; Bites kalva, pļava; Bites mežs; Bites muiža; Bites sils; Bitesšķēpi, zemniekmāja; Bišudārzs, pļava; Bišudruvas purvs; Bišu elksnis, mežs; Bišu ezers; Bišu kalniņš; Bišu kalns; Bišuleja, pļava; Bišu līkums, pļava; Bišumuiža, Rīgas mikrorajons; Bišu padambe, pļava; Bišu pils, pilskalns; Bišu purviņš; Bišu purvs; Bišu pora [-uo-], pļava; Bišu pusmuiža; Bišusils, zemniekmāja; Bišu valks, pļava; Bišbogs [-uo-], pļava; Biškalns; Biškrūmi, mežs; Bišleja, pļava; Bišpriedes, mežs; Bišsmalce, mežs; Bištēviņi, zemniekmāja; Bišenieks, pļava; Bitmetis, zemniekmāja; Bitaiši, zemniekmāja; Bitāni, zemniekmāja; Biteļi, zemniekmāja; Bitene, pļava; Bitēni, zemniekmāja; Bitēns, zemniekmāja; Bitenīca, mežs; Bitenieki, zemniekmāja; Bitenieku purvs; Bitinieki, zemniekmāja; Bitnieks, zemniekmāja; Bitina līcis; Bitiškas, lauks; Bitišķi, zemniekmāja; Bitītes, zemniekmāja; Bituļi, zemniekmāja.
Etimoloģija
bite; mantots vārds.
Lš. bìtė, pr. bitte, kr. пчелá (skr. бчела, ssl. bъčela, bьčela < *bhi-k-el-), bkr. пчaлá, ukr. бджолá, apv. пчеля, bulg. пчелá, č. včela, p. pszczoła, sav. bini, bīa, v. Biene, a-s. bīo, a. bee. Pamatā ide. *bhei- : *bhƒ(- ‘bite’ ar pied. -t- (citās valodās -k-, -n-)). Ide. *bhit- > b. bit-, no kā la. bite. Nosaukuma pamatā laikam ir ide. *bhei- ‘sist, durt’, no kā arī la. bīdīt. Sal. āriešu *bitī ‘nāvētāja, dūrēja’, no kā Bitiae – Plīnija minētās Skitijas sievietes, kas nonāvē ar skatienu. Tās pašas cilmes ir ssk. bīldr (< bhei-tlo-) ‘bultas smaile’. Tātad bite sākotnēji ir ‘dūrēja’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 129]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – bee
baltkrievu – пчaла
čigānu – birlin
franču – abeille
grieķu – μέλισσα
igauņu – mesilane
krievu – пчела
latīņu – apis
lībiešu – ni’gli
lietuviešu – bitė
poļu – pszczoła
somu – mehiläinen
ukraiņu – бджола
vācu – die Biene
zviedru – bin
