19. gadsimta otrajā pusē Dobeles mācītājs Augusts Bīlenšteins dalījās ar saviem novērojumiem:
„.. latviešu tautas attieksme pret Svētajiem rakstiem būtiski atšķīrās no vācu tautas attieksmes. Visā visumā latviešu tauta līdz šim ir bijusi ticīga un dievbijīga, bet tā nav tik cieši saaugusi ar Bībeli kā vācu tauta; Bībele nekad nav kļuvusi par tautas grāmatu, un tās ietekme uz latviešiem ir drīzāk netieša nekā tieša. Latvietis nav pārņēmis savā ikdienas lietošanā tos daudzos spārnotos teicienus un sakāmvārdus, tēlus un līdzības kā vācietis, jo latvietis Bībeli vispār mazāk lasījis. Dziesmugrāmata latvietim spēlē tādu pašu lomu kā Bībele vācietim. Savu dziesmugrāmatu latvietis sauc vienkārši par „grāmatu”, tāpat kā Rietum- un Dienvideiropas senie kristieši Svētos rakstus sauca par Bībeli, t. i., grāmatu.”
[Bīlenšteins 1995 : 271]
Alūksnē atrodas Ernsta Glika Bībeles muzejs. Muzejā ir iespējams iepazīties ar Bībeles publicējumiem – sākot no paša pirmā latviešu valodas Bībeles publicējuma līdz mūsdienu izdevumiem. E. Gliks dzīvoja, strādāja un tulkoja Bībeli latviešu valodā Alūksnē. Ekspozīcijā ir Bībeles 38 pasaules valodās, dažādi sprediķu un dziesmu grāmatu izdevumi.
Alūksnē aug arī divi ozoli, kas saistīti ar E. Glika darbu pie Bībeles tulkošanas: 1685. gadā tika pārtulkota Jaunā Derība, bet 1689. gadā – Vecā Derība. Par piemiņu paveiktajam darbam Ernsts Gliks mācītājmuižas parkā pretim dzīvojamai ēkai iestādīja divus ozolus, kas zaļo vēl šodien. Blakus tiem atrodas piemiņas akmens ar uzrakstu „Glika ozoli. 1685–1689”, kas simbolizē Svēto Rakstu pārtulkošanas laiku.
[Sagatavots pēc: http://visitaluksne.lv/?page_id=4576]
Bībele vai kāda tās daļa iztulkota 2500 valodās, tās tulkojums sākts vēl 2000 valodās.
[Sagatavots pēc: http://www.bibelesbiedriba.lv/Bibeles_tulkojumi]
Jaunais Bībeles tulkojums ir daudz latviskāks. Salīdzinājumam: „Nelieto Kunga, sava Dieva, vārdu velti, jo Kungs neatstās nesodītu to, kurš velti lieto viņa vārdu” (2012. gada tulkojumā), „Tev nebūs tā Kunga, sava Dieva, vārdu nelietīgi valkāt, jo tas Kungs neatstās nesodītu, kas Viņa vārdu nelietīgi valkā” (1965), „Tew ne buhs ta Kunga, tava Deewa wahrdu welti walkaht, jo tas Kungs to nesohditu ne pamettihs, kas wiņņa wahrdu welti walka” (Gliks).
[Sagatavots pēc: Jundze 2012 : http://nra.lv/viedokli/arno-jundze/82195-jaunais-bibeles-tulkojums.htm]
Bībele ir adaptēta atšķirīgām iedzīvotāju vecuma grupām, īpaši domāts par bērniem, izdodot dažādus Bībeles izdevumus.
Nesen izdotajā krāšņi ilustrētajā „Bībelē bērniem” iekļauti visi svarīgākie Vecās un Jaunās Derības stāsti. Grāmatas sagatavošanā izmantots Bībeles jaunākais tulkojums latviešu valodā (2012). Ikviens, kurš vēlas uzzināt kaut ko vairāk, var ielūkoties grāmatas pielikumos: Bībelē sastopamo personu rādītājs ar paskaidrojumiem, ieskats Bībeles uzbūvē un vēsturē, uzziņas par Jēzu kā vēsturisku personu, Jaunās Derības svarīgāko vietu karte un Bībeles teicienu vārdnīca.
[Sagatavots pēc: http://www.zvaigzne.lv/lv/gramatas/apraksts/96682-bibele_berniem.html]
Latvijas Mākslas muzejā atrodas gleznas, kas saistītas ar Bībeles tematiku un iekļautas 100 lielāko muzeja dārgumu skaitā.
Kristofs Jākobss van der Lāmens. Pazudušais dēls.
[http://www.delfi.lv/]
Pīters Pīterss Ārtsens. Kristus pie krusta.
[http://www.delfi.lv/]
Latvijas Radio ieraksts „Latvijas pērles ”: Glika Bībeles muzejs, ozoli un Kanceles kalns Alūksnē.
[http://www.lsm.lv/lv/raksts/vesture/dzive/latvijas-perles-glika-bibeles-muzejs-ozoli-un-kanceles-kalns-aluksne.a172286/]
X Bībeles svētku zinātniskās konferences (20.08.2015.) lekcijas:
Dr.art. Guntara Prāņa lekcija „Bībele kā skanošs Vārds”;
[https://www.youtube.com]
Lic.theol. Modra Lāča lekcija „Bībeles sižeti viduslaiku mākslā”;
[https://www.youtube.com]
Mg.art. Ievas Rozenbahas lekcija „Bībele un Latvijas mūzika”.
[https://www.youtube.com]
