Bērzu audzes aizņem 29,3 % no Latvijas mežu kopplatības. Visā Latvijas teritorijā sastopami divu sugu bērzi. Kārpainais bērzs aug paugurainās vietās un līdzenumā, bet pūkainais – mitrainēs un pat zāļu purvos. Katra nosaukums izsaka tā raksturīgāko īpašību. Kārpainā jeb āra bērza lokanos un nokarenos jaunos zarus klāj sīkas kārpiņas, bet lapas ir gludenas un spīdīgas. Turpretī pūkainā jeb purva bērza jaunos zarus un lapas klāj mīksti un smalki matiņi. Stumbra mizu abiem veido balta tāss ar tumšām šķērssvītrām, caur kurām koks elpo. Kārpainajam bērzam pēc 20 gadiem, sākot no celma daļas, rodas tumša kreve, kas pakāpeniski pārņem visu stumbru, turpretī pūkainajam tāss saglabājas balta visā dzīves laikā. Bērzs izplatās pašizsējas ceļā. Zied maija sākumā, reizē ar lapu plaukšanu.
Sievišķie ziedi veido sīkas, zaļas spurdzes, kas līdz jūlijam izaug ap 3 cm garas, bet augustā nobrūnē un sadrūp, izkaisot sēklas. Kopā ar sēklām nobirst arī seglapas, kuras atgādina lidojoša putna siluetu.
Bērzi ir izturīgi un mazprasīgi, ieaug pat ļoti sausās un nabadzīgās, kā arī pārlieku mitrās augsnēs. Nobirušās lapas bagātina augsni, bet zaļojošā lapotne, iztvaikojot mitrumu, veicina pārmitru platību sausināšanu.
Pēc 70 gadiem bērzi vairs neaug garumā un sāk novecot; 150 gadus veci koki sastopami parkos, kapsētās un viensētu pagalmos.
Bērzu izmanto daudzveidīgi. Pavasarī tecina atspirdzinošās bērzu sulas. Pumpurus un jaunās lapas lieto ārstniecisku tēju pagatavošanai un ķermeņa kopšanai. Melni kreveļaino bērza piepi, ko sauc par "čagu", ievāc no augošiem kokiem un lieto pret ļaundabīgiem audzējiem.
Starp Jāņiem un Pēteriem griež zarus pirtsslotām, ziemā – slotām.
No bērza tāss izgatavo cibiņas un citus saimniecībā noderīgus priekšmetus, kā arī dažādas rotaslietas.
Visvērtīgākā daļa ir koksne. No bērza stumbra nolobītās skaidas, klājot vairākās kārtās un salīmējot, iegūst saplāksni.
Bērzu malka ir labākais kurināmais, bet bērza tāss lieliski noder aizkuram.
Latvijā ļoti reti sastopams kārpainais bērzs ar mezglotu stumbru, ko veido punaini izaugumi zem mizas, – to sauc par Karēlijas bērzu.
[Sagatavots pēc: Zviedre 2002 : 32–35]
●
Tā kā bērzu audzes Latvijā aizņem vairāk nekā pusi no visu lapu koku platības un skaita, varētu domāt, ka dižbērzu skaits ir milzīgs. Tomēr tā nav. Tas acīmredzot ir izskaidrojams ar bērza ne visai garo mūžu. Par dižkoka kritēriju bērziem noteikts stumbra apkārtmērs 3 m (viens no mazākajiem salīdzinājumā ar citiem kokiem). 1974. gadā izdotajā Staņislava Saliņa grāmatā, kur uzskaitīti 626 dižkoki, nav neviena bērza, bet 1977. gadā izveidotajā valsts aizsargājamo 825 koku sarakstā ir tikai viens dižbērzs. Nākamajā, 1986. gada dižkoku sarakstā starp 1530 dižkokiem jau ir 20 baltā stumbra koki. Pašlaik Vides datu centrā iekļautas ziņas par 32 bērziem, kuriem stumbra apkārtmērs mērījumu dienā bija vai pārsniedza 3 m. Patiesībā šim skaitam ir jābūt daudzkārt lielākam.
Visdižākais bērzs pēc stumbra izmēriem aug netālu no krāšņā Valguma ezera Smārdes pagastā, Sausupu un Rudumu māju pagalmā. Tā stumbra apkārtmērs ir 4,19 m. Nelīdzenais, ribainais un punainais stumbrs jau 2,5 m augstumā sadalās divās starās un saules gaismu uzņem ar divām galotnēm, kuru augstums ir 22 m. Kreveļainās mizas stumbrā nav saskatāms neviens sulas urbums. Laikam tieši tāpēc Sausupu bērzs ir varējis izaugt tik varens, veselīgs un krāšņs. Vienlaikus tas ir arī kuplākais bērzs Latvijā.
Otrs resnākais Latvijas bērzs atrasts Lībagu pagastā – lielo šoseju krustojumā starp apvedceļu lokiem, Zemeņu māju pagalmā. Šī dižbērza stumbrs ir 3,71 m resns, un 2,4 m augstumā tas sadalās trijās starās, kuru galotņu augstums sasniedz 25,5 m. Koka veselības stāvoklis ļoti labs, jo arī šo bērzu saimnieki nekad nav izmantojuši sulu tecināšanai. Visas trīs bērza staras saimnieki sastīpojuši ar trosi, lai lielā vējā kāda no tām neatšķeltos.
Iespējams, garākais Latvijas dižbērzs aug Rojas pagastā – netālu no jūras krasta pie Pūrciema upes. Lai gan bērza stumbra apkārtmērs ir tikai 2,87 m (13 cm trūkst līdz oficiālajam dižkoka kritērijam), tā monolītais stumbrs maigo lapu galotni pacēlis 30 m augstumā.
Ir audzes, kur bērzi izstiepušies līdz 35 m augstumam, tomēr to stumbri mežaudzes konkurencē izstīdzējuši ļoti slaidi un tālu atpaliek no dižkoku resnuma. Ziņas par 40 m augstiem bērziem nav drošas.
[Sagatavots pēc: Eniņš : http://www.dabasretumi.lv/]
●
Bērza lapu, pumpuru un sulas ārstnieciskās īpašības ir zināmas jau ļoti sen, un bērza slotas lietošana pirtī labvēlīgi iedarbojas uz visu organismu. Bērza lapas satur miecvielas, ēteriskās eļļas, C vitamīnu, karotīnu, sveķus.
Ja sāp locītavas un lauž kaulus, bez pirtsslotām neiztikt.
Bērza slota ir pati iecienītākā pirtsslota kā latviešu, tā krievu pirtī. Tā ir maiga, mīksta un veselīga ādai. Tieši daudzveidīgās pozitīvās iedarbības dēļ jau kopš seniem laikiem tā tiek visbiežāk izmantota. Bērza slotiņa palīdz pret locītavu un muskuļu sāpēm, attīra ādu, novērš izsitumu un iekaisumu veidošanos, dziedē brūces, nomierina, uzlabo garastāvokli. Bērzu pirtsslotas paplašina sīkos bronhus, uzlabo plaušu ventilāciju, tāpēc pēc pirts kļūst viegli elpot. Bērza slota ir arī labs masāžas rīks. Bērza lapas labi līp pie ķermeņa un uzsūc sviedrus.
[Sagatavots pēc: Lielā pirts grāmata 2003 : 125–126]
●
Tautas medicīnā kā ļoti labu līdzekli dažādu nieru slimību, nierakmeņu un žultsakmeņu gadījumā, kā arī ādas slimību dziedināšanai iesaka lietot bērza lapu uzlējumu bērzu sulā. To dzer pa glāzei no rīta tukšā dūšā un vēl 2 reizes dienā 30 minūtes pirms ēšanas.
Svaigu bērzu sulu pa 1 glāzei dzer 2 vai 3 reizes dienā kā vieglu tonizējošu, žultsdzenošu, diurētisku un atkrēpošanu veicinošu līdzekli mazasinības, plaušu slimību, bronhīta, tuberkulozes, neirožu, dzeltes, ekzēmas, arī aterosklerozes un saaukstēšanās slimību gadījumā.
Tautas medicīnā izmanto arī bērzu mizu jeb tāsis. Tās lieto pret malāriju, tūsku, liek uz augoņiem, dezinficē un dziedē brūces kašķa un sēnīšu slimību gadījumā.
Bērzu tāsis izmanto arī daiļamatniecībā pinumu, vācelīšu un cepuru izgatavošanai. Bērzu saknes un lapas lieto tekstiliju krāsošanai zaļā krāsā.
[Sagatavots pēc: Rubine, Eniņa 2004 : 71]
●
Vieni no retajiem Latvijas tāšu pinējiem Vizma un Pēteris Zvirbuļi piedāvā iepazīt savu darbnīcu Līgatnē, apskatīt no tāsīm darinātus priekšmetus un dalīties savā pieredzē. Te ikviens interesents meistaru uzraudzībā no bērzu tāss var izgatavot vienkāršus priekšmetus.
[Sagatavots pēc: http://www.celotajs.lv/]
