Morfoloģiskais raksturojums
bedre – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija
| vsk. | dsk. |
N. | bedr-e | bedr-es |
Ģ. | bedr-es | bedr-u |
D. | bedr-ei | bedr-ēm |
A. | bedr-i | bedr-es |
I. | ar bedr-i | ar bedr-ēm |
L. | bedr-ē | bedr-ēs |
V. | bedr-e! | bedr-es! |
Izņēmumu locīšanas īpatnības
N. Jānis Bedre – D. Jānim Bedrem
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Bedre pie lielceļa bija ļoti dziļa.
2) izteicēja daļa – Tumšais plankums pie kokiem patiesībā bija bedre.
3) galvenais loceklis – Varena bedre!
4) apzīmētājs – Bedres dibens ir nesaskatāms.
5) papildinātājs – Puiši raka kapa bedri ziemas saltumā.
6) vietas apstāklis – Pazudušo kaķēnu mēs atradām bedrē.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
bedres dibens, bedres mala, bedres racējs
atkritumu bedre, gaisa bedre, kalna bedre, kanalizācijas bedre, kapa bedre, kartupeļu bedre, komposta bedre, kūdras bedre, lamatu bedre, lāču bedre, mēslu bedre, orķestra bedre, smilšu bedre, šāviņa bedre, velna bedre, vircas bedre, zelta bedre, žurku bedre
bedre uz ceļa, bedre pie mājas, bedre aiz kūts
cita bedre, kāda bedre, sava bedre
dziļa bedre, jauna bedre, melna bedre, milzīga bedre, pamatīga bedre, tumša bedre, sekla bedre, speciāla bedre
aizbērt bedri, atrast bedri, atstāta bedre, būt bedrē, gulēt bedrē, iekrist bedrē, izbetonēta bedre, izraktā bedre, izsmeļama bedre, izvairīties no bedres, izvilkt no bedres, labot bedri, līdzināt bedri, meklēt bedri, rakt bedri, sēdēt bedrē
LLVV šķirklis
bedre, -es, dsk. ģen. -ru, s.
1. Padziļinājums, iedobums ar vairāk vai mazāk stāvām malām (parasti zemes virsmā – nelielā platībā).
Dziļa bedre. Sekla bedre. Lēzena bedre. Šāviņu izrautas bedres. Rakt bedri. Iekrist bedrē.
Gaisa bedre – atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
// Vieta, kur iegūst mālu vai granti; karjers.
// Zemē izrakts un īpaši sagatavots padziļinājums (sakņu, lopbarības ieziemošanai).
Kartupeļu bedre. Sakņu bedre. Skābbarības bedre.
2. Padziļinājums, izbraukta, izskalota vieta (ceļa virskārtā). Gramba.
Aizbērt bedres ar granti.
3. sar. Kaps.
4. sar. Dzīvnieka ala, midzenis.
Āpšu bedres.
// Apšaubāmu cilvēku uzturēšanās vai dzīves vieta; zaņķis.
5. apv. Dziļums jūrā (retāk citās ūdenskrātuvēs); akacis.
6. apv. Neliels padziļinājums, iedobums (kādā ķermeņa daļā).
7. apv. Neliels padziļinājums, iedobums (kāda produkta, ēdiena vidū, kur ievieto aizdaru).
[Sagatavots pēc: www.tezaurs.lv/llvv/]
ME šķirklis
bedre (zu best), 1) die Grube. Sprw.: kas citiem bedri ruok, pats iekrīt. rāceņu bedres, Kartoffelgruben Kand.; 2) das Grab: bedrē līst, ins Grab steigen; bedrē nuolaist, ins Grab senken; 3) ausgefahrene Stelle auf den Wege; 4) der Vorofen des Backofens od. des Ofens in der Riege: ve̦lns nuosēdies rijas krāsns bedrē LP. VII, 476; 5) lapsas bedre, die Fuchshöle;
[6) bada bedre Trik., Nacken].
[Sagatavots pēc: ME I 1923 : 276]
●
bedre (li. bẽdrė „Grube” Tiž. I, 355), 1): gar mālu bedri BW. 20196;
2): skauģis manim bedri (Var.: kapu) raka BW. 9110 var. guli ... tumšā smilkšu bedrītē! BW. piel.27625.
[Sagatavots pēc: EH I 1934 : 211]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
bedre – dūbe, (dem.) dūbeite, (dial.) dūbs (siev. dz. lietvārds), (dem.) dūbteņa
[Sagatavots pēc: http://hipilatlit.ru.lv/dictionary/lv/dictionary.html]
Sinonīmi
bedre – dobe, danga, gruva, gramba, grava, iedobe, dobulis, kaps; apv. dubra, grebe, greble, šūte (kad likās ritenis šūtē, tad vezums riņķī), raka
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Bedre; Bedrītis, Bedrīte.
Hidronīmi – Bedres ezers, ezers Madonas novadā; Jūlas bedre, ezera līcis Burtnieku novadā; Kauguru bedres, nedefinēta ūdenstilpne Ozolnieku novadā; Kārniņu bedres, nedefinēta ūdenstilpne Jelgavas novadā; Lielā bedre, atvars Alūksnes novadā; Lielmātbedre, dziļums, dzelme Salacgrīvas novadā; Mazā bedre, atvars Alūksnes novadā; Naudas bedres, ieplaka Amatas novadā; Sviesta bedre, ezera līcis Burtnieku novadā.
Vietvārdi – Bedres kalns Amatas novadā; Karūsu bedres, apvidus Jelgavas novadā; Kraukļu bedres, kalns Pārgaujas novadā.
Mājvārdi – Grantsbedres, Mālbedres.
Etimoloģija
bedre; lš. apv. bẽdrė ‘bedre, dumbrājs, ieleja’. Atv. no verba best (*bed-ti) ‘rakt’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 118]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – hole; pit
baltkrievu – яма
čehu – jáma
franču – fosse
grieķu – λάκκος
igauņu – auk
krievu – яма
lietuviešu – duobė
poļu – dół
somu – kuoppa
ukraiņu – яма
vācu – das Loch; die Grube
zviedru – grop