Tradicionālā transkripcija

[avuõc]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑvu͜oːʦ]

[a] – īsais patskanis

[v] – balsīgais troksnenis

[uo] – divskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Divzilbju vārds.

Ortogramma – ts.

avot- – sakne, vārda celms

-s – galotne

avot+kaļķ-i

avot+ūden-s

avot+veid-a

avot+veid+īg-s

avots – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Meža biezoknī paslēpies dzidrs avots.

2) izteicēja daļa – Jānis domāja, ka gar taku tekošais ūdens ir maza upīte, bet izrādījās, ka tas ir īpašs
           avots.

3) galvenais loceklis – Kalnu avots.

4) papildinātājs – Aizaugušu avotu ir grūti atrast, it īpaši, ja tas atrodas pļavā vai mežā.

5) apzīmētājs – Avota vēsais ūdens dod veldzi karstā vasaras dienā.

6) apstāklis – Jānis avotā iemeta pāris centu – tas uz atgriešanos.

avota ūdens

enerģijas avots, infekcijas avots, peļņas avots, ziņu avots

dzidrs avots, karstie avoti, mazs avots

izsīcis avots, nonākt pie avota, smelt no avota

avots, v.

1. Apakšzemes ūdens dabiskā izteka virs zemes. 

Sērūdens avots. Karstie avoti. Auksts avota ūdens.

2. Tas (priekšmets, parādība), no kā iegūst (ko), kas rada, izraisa (ko). 

Siltuma, gaismas avots. Infekcijas avots. Peļņas avots. Ziņu avots. Dzejnieka ierosmes avots. Spēka, naida avots.

3. Dokuments, grāmata, raksts, kas izmantots kādam mērķim, nolūkam. 

Citāta avots. Disertācijā izmantotie avoti.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 149–150]

1. Pazemes ūdeņu izplūdes vieta.

Saldūdens avoti. Kalnu avoti. Minerālūdens avoti. Sērūdens avoti. Zemūdens avoti. Avota ūdens.

Karstie avoti – avoti ar augstu ūdens temperatūru.

No klints nemitīgi laužas ārā pazemes avotu kristāldzidrās, aukstās ūdens straumītes. Zvaigzne 57, 12, 21.

// Materiālu vērtību resursi.

Mantu pārlūks: Jau visi avoti ir izsmelti, Mums kasē nav nekā, viss tukšs. Aspazija 3, 340.

// Tas, kas izraisa radošu darbību, sniedz ierosmi, zināšanas u. tml.

Mākslinieka ierosmes avots.

.. objektīvā pasaule, tās priekšmeti un parādības ir mūsu zināšanu vienīgais avots .. Padomju Latvijas Skola 62, 9, 19.

2. Tas (priekšmets, parādība u. tml.), no kā iegūst (ko), kas apgādā, nodrošina (ar ko).

Enerģijas avots. Siltuma avots. Izstarojuma avots. Skaņas avots.

Kapilāro ūdeni sakņu sistēma izmanto brīvi, tas arī ir augiem galvenais ūdens avots. Sudrabs 1, 96.

// Cēlonis (kādam procesam, norisei).

Sajūtu avots. Infekcijas avots.

Galvenais tuberkulozes izplatīšanās avots ir tuberkulozes slimnieks, kas izdala .. tuberkulozes nūjiņas. Veselība 64, 4, 9.

// Tas, kas nodrošina (kā) esamību, noteicējs faktors, arī cēlonis.

Ļaužu turības avots .. ir aroda prasme, rūpība un pūles darbā. Zvaigzne 59, 9, 6.

// Tas, kas dod (peļņu, ienākumus u. tml.).

.. zveja arī tiem [sīksaimniekiem] bija galvenais iztikas avots. Lācis 11, 178.

// Pamats, arī sākums (ziņām, baumām u. tml.).

No drošiem avotiem – saka par ziņām, kuras uzskata par pamatotām, ticamām.

3. Dokuments, raksts, grāmata, ko izmanto pētniecības darbā.

Citāta avots.

Pēc arhīviem, pirmpublicējumiem, autoru dienas [grāmatām] un piezīmju grāmatām un vēl citiem avotiem viņi [literatūrzinātnieki] izcēluši gaismā krietni daudz aizmirstu vai noklusētu literāru darbu .. Literatūra un Māksla 56, 14, 2.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]

avots – olūts; avota ūdens – olūta iudiņs; rakstītie avoti – raksteitī olūti; avots var izsīkt – olūts var izsaust
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

Uzvārdi – Avots, Avota; Avotiņš, Avotiņa.

Vietvārdi – Avotu iela, iela Rīgā; Avotkalnu iela, iela Rīgā; Avoti, viensētas; Avota leja, pļava Brocēnu novadā; Avotciems, savrupvieta Ventspils novadā; Avotiņa, upe Rugāju novadā; Avotiņi, mazciems Pļaviņu novadā; Avotiņi, viensētas; Acu avotiņš, avots Alūksnes novadā; Avotene, pļava Dobeles novadā; Avotkalni, mazciems Salacgrīvas novadā un viensētas; Avotleja, pļava Kandavas novadā, Avotmaļi, viensēta; Avotnieki, viensētas; Avotnieku kapi, kapsēta Kuldīgas novadā; Avotnīca, pļava Salas novadā; Avotu dīķis, dīķis Vaiņodes novadā; Avotu kalni, kalns Alūksnes novadā; Avotu mežs, liegums Alūksnes novadā; Avotu purvs, mežs Amatas novadā; Baltavots, avots Kuldīgas novadā; Bezdibeņa avots, avots Priekuļu novadā; Bolēnu Veselības avots, avots Madonas novadā; Dainavoti, viensēta Madonas novadā; Dižavotu dīķis, dīķis Talsu novadā; Dzidravoti, viensēta; Elles avots, avots Brocēnu novadā; Jaunavotiņi, viensēta; Kalnavoti, viensēta; Krastaavotiņi, viensēta; Ķīļavots, avots Tukuma novadā; Lielavotiņi, viensēta; Mežavoti, viensētas; Prūšavots, pļava Talsu novadā; Ruņģu avots, avots Kuldīgas novadā; Rūdavots, avots Priekuļu novadā; Sarkanavots, upe Ventspils novadā; Sēravots, avots Engures novadā; Silavoti, viensēta; Tēraudavots, avots Kuldīgas novadā; Vecavoti, viensētas; Vēršavots, avots Talsu novadā; Zeltavotiņš, avots Saldus novadā; Zilokalnu avots, avots Dundagas novadā.

Ergonīmi – Avota nami, SIA; Avotiņš, pirmsskolas izglītības iestāde; Avots, antikvariāts; Avots, aptieka; Avots, filiālbibliotēka; Avots, ģimenes atbalsta centrs; Avots un partneri, SIA; Avotu beķereja, kafejnīca; Avots, izdevniecība; Ķekavas avots, dzeramais ūdens; Vangažu Avots, SIA; Ātrā finanšu palīdzība Avots, SIA.

avots, mantots vārds; apv. avotis; si. avatḠ‘aka’, aváni¸ ‘gultne, straume’, senirāņu aoda- ‘avots’. Pamatā ide *aO(e)- ‘apslacīt, mitrināt, tecēt’, atv. *aOent- / *aOont- ‘plūstošais’ > b. avant- > la. avot-s.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 93]

angļu – spring

baltkrievu – крыніца

čigānu – kreņica; hāningori

grieķu – πηγή

igauņu – allikas

itāļu – fonte

krievu – источник

latīņu – fons

lietuviešu – šaltinis; versmė

lībiešu – ovāt

poļu – źródło

somu – lähde

ukraiņu – джерело

vācu – die Quelle

zviedru – källa