Morfoloģiskais raksturojums
austrumi – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, vīriešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, pirmā deklinācija
* Kā sugas vārds austrumi tiek lietots tikai daudzskaitlī, savukārt kā īpašvārds tas lietojams gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
Daudzskaitlinieks.
| vsk. | dsk. |
N. | | austrum-i |
Ģ. | | austrum-u |
D. | | austrum-iem |
A. | | austrum-us |
I. | | ar austrum-iem |
L. | | austrom-os |
V. | | austrum-i! |
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Austrumi ģeogrāfiskajās kartēs parasti ir labajā pusē.
2) izteicēja daļa – Tie bija austrumi.
3) galvenais loceklis – Austrumi jeb rīti.
4) apzīmētājs – Austrumu preces Eiropā ilgu laiku šķita eksotiskas un nostāstiem apvītas.
5) papildinātājs – Puisis sapņoja par austrumiem.
6) vietas apstāklis – Austrumos tagad ir nakts.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
austrumu bloks, austrumu cīņas, austrumu filozofija, austrumu fronte, austrumu garšvielas, austrumu gudrības, austrumu horoskopi, austrumu literatūra, austrumu māksla, austrumu medicīna, austrumu mols, austrumu motīvi, austrumu mūzika, austrumu paklāji, austrumu partnerība, austrumu punkts, austrumu puse, austrumu rajoni, austrumu reģioni, austrumu reliģijas, austrumu robeža, austrumu saldumi, austrumu tirgus, austrumu vējš, austrumu virtuve, austrumu virziens, austrumu zemes
nostāsti par austrumiem, vējš no austrumiem
senie austrumi, tuvie austrumi, tālie austrumi
atrasties austrumos, skatīties uz austrumiem
LLVV šķirklis
austrumi, -u, v.; parasti dsk.
1. Viena no četrām debess pusēm, apvāršņa daļa, kur lec saule. Teritorija, kas atrodas šajā pusē, virzienā.
Austrumu vējš. Doties austrumu virzienā. Mainīt kursu uz austrumiem.
Austrumu garums – ģeogrāfiskais garums, ko skaita uz austrumiem no sākuma meridiāna (nullmeridiāna).
2. Teritorija, kas atrodas saules lēkta pusē, virzienā.
// Zemes, kas atrodas Āzijā un tai tuvajos apvidos.
Austrumu tautas. Austrumu valodas.
[Sagatavots pēc: http://tezaurs.lv/llvv/]
ME šķirklis
àustrums C., PS., ãustrums Kand., [Salis],
der Osten; austruma zeme, das Morgenland, der Orient: gudrie nuo austruma zemes. austrumuos, im Osten; pret austrumiem, gen Osten.[Zu * austrs.] [Sagatavots pēc: ME I : 229]
●
àustrums
aũstrums auch Salisb., plur. aũstrumi AP., (mit àu2) Zvirgzdine: Rīgā man lieli radi, austrumā bāleliņi BW. 34094.
[Sagatavots pēc: EH I : 188]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Sinonīmi
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Austrums, Austruma.
Vietvārdi – Austrumu iela, iela Aizputē, Rīgā, Valmierā; Austrumi, mājvārds; Austrumi, skrajciems Kokneses novadā; Austrumu ezers, dīķis Stopiņu novadā; Ventspils Austrumu parks, dzelzceļa stacija Ventspilī; Austrumiņi, mājvārds; Austrumkursas augstiene; Austrumnieki, mājvārds.
Ergonīmi – Austrumi, tekstilrūpnīca Saldus novadā; Austrumi, projektēšanas birojs Rēzeknē; Austrumi, mācību centrs Rēzeknē; Rīgas Austrumu izpilddirekcija; Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca; Rīgas Austrumu vidusskola; Austrumu robeža, teātra bārs, restorāns Rīgā; Austrumu sēta, skaistumkopšanas salons Tukumā; Austrumparka studija, audio un video profesionāļu apvienība.
Etimoloģija
austrumi, mantots vārds. No saknes vai no atvasinājumiem rīta blāzmas apzīmēšanai vairākās valodās darināts tās debespuses apzīmējums, kur gaisma aust: la austrumi (no adjektīva *austrs), sav. ōstan (< *austa-; sal. go. austan ‘no austrumiem’).
No darbības vārda àust (piem., par gaismu); lš. aũšti (< *austi) ‘t. p.’, bsl. za austra ‘agri no rīta’.
Pamatā ide. *aOes- ‘spīdēt’, no kā *āus-: *Oes- : *us- ‘aust’ un *(*)us-ōs ‘ausma, rīta blāzma’. Ide. *us- > b. *aus-, no kā la. *aus-ti > aust un *aus-rā > austra ‘rīta blāzma’. [Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 91]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – east
baltkrievu – ўсход
čehu – východ
franču – est
grieķu – ανατολικά
igauņu – idas
krievu – восток
lietuviešu – rytai
poļu – wschód
somu – itään
ukraiņu – схід
vācu – der Osten
zviedru – öst