auksts
1. Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra.
2. Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
Šķirkļa autors: Pauls Balodis
1. Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra.
2. Tāds, kas nepakļaujas jūtām; neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
Tradicionālā transkripcija
[aũksc]
Starptautiskā fonētiskā transkripcija
[ɑuːksʦ]
[au] – divskanis
[k] – nebalsīgais troksnenis
[s] – nebalsīgais troksnenis
[c] – nebalsīgais troksnenis
Vienzilbes vārds.
Ortogrammas – ks, ts.
aukst- – sakne, vārda celms
-s – galotne
aukst+asiņ-u
aukst+asin+īg-s, aukst+asin+īg-a
aukst+asin+īb-a
auksts – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, īpašības vārds, kādības īpašības vārds, vīriešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, pamata pakāpe, nenoteiktā galotne
NENOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
aukst-s |
aukst-i |
aukst-a |
aukst-as |
Ģ. |
aukst-a |
aukst-u |
aukst-as |
aukst-u |
D. |
aukst-am |
aukst-iem |
aukst-ai |
aukst-ām |
A. |
aukst-u |
aukst-us |
aukst-u |
aukst-as |
I. |
ar aukst-u |
ar aukst-iem |
ar aukst-u |
ar aukst-ām |
L. |
aukst-ā |
aukst-os |
aukst-ā |
aukst-ās |
V. |
– |
– |
– |
– |
NOTEIKTĀ GALOTNE
|
Vīriešu dzimte |
Sieviešu dzimte |
||
|
vsk. |
dsk. |
vsk. |
dsk. |
N. |
aukst-ais |
aukst-ie |
aukst-ā |
aukst-ās |
Ģ. |
aukst-ā |
aukst-o |
aukst-ās |
aukst-o |
D. |
aukst-ajam |
aukst-ajiem |
aukst-ajai |
aukst-ajām |
A. |
aukst-o |
aukst-os |
aukst-o |
aukst-ās |
I. |
ar aukst-o |
ar aukst-ajiem |
ar aukst-o |
ar aukst-ajām |
L. |
aukst-ajā |
aukst-ajos |
aukst-ajā |
aukst-ajās |
V. |
aukst-ais! |
aukst-ie! |
aukst-ā! |
aukst-ās! |
PAKĀPES
|
Pamata pakāpe |
Pārākā pakāpe |
Vispārākā pakāpe |
Vīriešu dzimte |
aukst-s aukst-ais |
aukst-āk-s aukst-āk-ais |
vis-aukst-āk-ais pats aukst-āk-ais aukst-āk-ais |
Sieviešu dzimte |
aukst-a aukst-ā |
aukst-āk-a aukst-āk-ā |
vis-aukst-āk-ā pati aukst-āk-ā aukst-āk-ā |
Teikumā var būt:
1) izteicēja daļa – Pēc ilgā lietus Ķīšezera ūdens bija auksts.
2) apzīmētājs – Māsiņa uzlika pacientam uz rokas aukstu kompresi.
aukstā gaļa, aukstais ierocis, aukstais karš, aukstās krāsas, auksts laiks, auksts ledus, auksts rīts, auksta sirds, auksts skatiens, auksts smaids, auksts ūdens, auksta uzņemšana, aukstais ūdens, auksta vasara
nepatīkami auksts
kļūst auksts
auksts
1. Tāds, kam ir zema vai relatīvi zema temperatūra.
Auksts ūdens. Auksta istaba. Auksta ziema. Aukstas rokas. Zupa jau auksta.
2. Kopā ar „būt”, „kļūt” u. tml. formām apzīmē tādu stāvokli, tādus apstākļus, kas saistīti ar zemu temperatūru.
Istabā ir auksts. Pret vakaru kļuva aukstāks.
3. Kopā ar temperatūras apzīmējumu – attiecīgais grādu skaits zem nulles.
Šodien ir 25 grādus auksts.
4. Tāds, kas saistīts ar aukstuma sajūtu.
Auksti drebuļi. Auksti sviedri.
5. parasti ar not. galotni. Tāds, kas gatavots bez vārīšanas vai kas ēdams atdzesēts.
Aukstie ēdieni. Aukstās zupas.
Aukstā gaļa – galerts.
Aukstais galds – aukstie ēdieni.
6. parasti ar not. galotni. Tāds, ko veic bez karsēšanas vai relatīvi zemā temperatūrā.
Aukstā ondulācija. Aukstā metālapstrāde. Aukstā metināšana.
7. Bezkaislīgs, vienaldzīgs; arī neatsaucīgs, nelaipns.
Auksta prāta cilvēks. Palikt aukstam, nejūtīgam. Auksts skatiens.
8. Par toni, krāsu – zils, zilgans, zilgani zaļš.
Gleznā pārsvarā aukstie toņi.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 144]
auksts
1. Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra.
Auksts ūdens. Auksta rasa. Auksta roka.
Auksts kā ledus – ļoti auksts.
Aukstais ierocis – ierocis pretinieka ievainošanai vai nogalināšanai ar sitienu, cirtienu vai dūrienu.
Aukstais karš – ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
Iegāju klētiņā .. Gaiss te bija .. tik auksts, ka bija jādreb. Jaunsudrabiņš 7, 50.
// Tāds (laika posms), kad ir (samērā) zema temperatūra.
Auksts rudens. Auksts pavasaris. Auksta vasara. Auksts rīts.
Togad bija ļoti auksta ziema. Kā no ziemassvētkiem sācies, stiprais sals neatlaidās līdz pašam pavasarim. Lācis 5, 434.
// Savienojumā ar „būt”, „tikt”, „tapt”, „kļūt” formām apzīmē tādu stāvokli, kas saistīts ar zemu temperatūru.
Kļūst auksts. Šodien ir ļoti auksts.
// Atdzisis.
Ēdiens jau auksts. Auksta tēja.
// pārn.; vienk. Miris.
Pēc kādas nedēļas sirgšanas uz gultas viņu atrada kādā rītā aukstu.. Birznieks-Upītis I, 229.
2. Saistīts ar pazeminātas temperatūras sajūtu, – saistīts ar psihiska stāvokļa izraisītām zemas temperatūras sajūtām.
Auksti drebuļi.
Kad .. es izdzirdu šāvienus, man aukstas trīsas izgāja caur kauliem. Rihters 1, 522.
Tāds, kas rada vēsuma, nemājīguma izjūtu (par krāsu).
Aukstās krāsas ir zils un visi zilganie toņi, ieskaitot arī violeto un zilgani zaļo. Mājturība 408.
3. Tāds (ēdiens), kas nav jāpasniedz silts.
Aukstie ēdieni. Aukstās uzkodas.
Aukstais galds – mielasts ar aukstiem ēdieniem.
Aukstā gaļa – galerts.
4. Tāds, kas tiek veikts vai noris bez karsēšanas.
Aukstā ondulācija. Aukstā metālu apstrāde. Aukstā metināšana.
5. Tāds, kas nepakļaujas jūtām. Neiejūtīgs, neatsaucīgs, arī nelaipns.
Auksts prāta cilvēks.
.. Ritai šis cilvēks likās nepieejams un auksts. Meldere 1, 7.
// Tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
Auksts skatiens. Auksts smaids. Auksta uzņemšana.
Ar aukstu prātu – mierīgi, aukstasinīgi, nepakļaujoties jūtām.
Viņa [barona] seja kā bija auksta, tā arī palika augstprātīgi salta. Rīgas Balss 58, 80, 3.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
auksts, -a – solt/s, -a; solton/s, -a; auksts laiks – solts laiks; pārn. padarīt aukstu – atsoltynuot; pārn. padarīt sirdi aukstu (atstāt sirdi aukstu) – atsoltynuot sirdi
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]
auksts – salts; bargs, nikns, stingrs, spalgs; ledains, ledusauksts, stindzinošs; vēss, dzestrs, dzedrs, saltnējs
[Sagatavots pēc: LVSV 2002 : 65–66]
auksts – silts, karsts
Pataisīt (padarīt) aukstu (kādu) vienk. – nogalināt, nosist.
Kājas paliek aukstas sar. – saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
Ne silts, ne auksts (kādam) sar. – saka, ja kādu kaut kas atstāj vienaldzīgu, ja kādu nekas neietekmē.
Kā ar [aukstu] ūdeni apliets – nepatīkami pārsteigts, satriekts, vīlies, apkaunots.
Auksts kā varde – nepatīkami auksts, mitrs.
Kājas paliek aukstas sar. – saka, ja pārņem liels uztraukums, bailes.
[Sagatavots pēc: LFV 1996 : I 101, 456; II 342, 487, 524]
Vietvārdi – Aukstais dīķis, vecupe Inčukalnā; Aukstupīte, upe Sēmē.
auksts, mantots vārds; lš. aušti ‘kļūt vēsam’. Atvasināts no izzuduša verba *aust ‘kļūt vēsam, aukstam’, no kā arī apvidvārdi ausīt, ausināt ‘(ar karoti) dzisināt (karstu ēdienu)’. Pamatā ide. *aO(e)- : *Oē- ‘vējot, pūst, dvest’, no kā arī aurot, vējš, vēss. Adjektīvs auksts ir izveidojies no pag. pas. divd. *austs, kurā k var būt iestarpināts vārda augsts ietekmē (Endzelīns), vai arī kontaminējot formu *austs ar *aukts no verba aukt ‘būt aukstam, salt’, kas vēl retumis lietots 18. gs.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 88]
angļu – cold; chilly; frigid; frosty
baltkrievu – халодны
čigānu – šilalǒ
franču – froid
grieķu – κρύος
igauņu – külm; pakane; kalk
krievu – холодный
latīņu – frigus; frigidus; gelidus
lietuviešu – šaltas
poļu – zimny
somu – kylmä
ukraiņu – холодний; прохолoдний
vācu – kalt
zviedru – kall