augt, augu, audz, aug, pag. augu; intrans.
1. Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā.
Augošs bērns. Ozols aug lēnām. Pārstāt augt. Labā zemē labība aug kupli.
Kārlēns auga un auga un bija jau Trīnes garumā .. Birznieks-Upītis 1, 38.
Mācies, liels un gudrs audz, Lai reiz dzīvē sasniedz daudz! Sils 8, 34.
pārn. Jaunie kalni turpina augt arī tagad. Pionieris 54, 6, 2.
pārn. .. mani sāka mocīt kāda problēma, kas ar katru mirkli auga aizvien lielāka .. Lagzdiņš 3, 100.
// Stiepties garumā, kļūt garākam (par organisma atsevišķiem veidojumiem).
Bārda aug. Mati aug ātri. Telei aug ragi.
Dāvis īstenībā jau bija liels puisis, mācībā izgājis, bet viņam bija lielas nepatikšanas – neauga ūsas. Sakse 2, 141.
.. viņām [aitām] neaug gara, bet toties sprogaina un mīksta vilniņa .. Upīts 4, 141.
// Dzīvot, pavadīt dzīves agrīnos gadus (par bērniem, pusaudžiem).
Zēni auga uz laukiem.
Oskars... mans labākais draugs... Kopā esam auguši, uz viena sola sēdējuši, no viena šķīvja ēduši .. Lubējs 1, 131.
Un viņš man sāk stāstīt, kur audzis, kur kalpos bijis .. Kurcijs 4, 290.
// Kļūt lielākam, spēcīgākam; nobriest, izveidoties (garīgās attīstības rezultātā).
Augt par krietnu cilvēku.
.. Par vīru augs puisēns, kas atbraucis mazs. Sudrabkalns 3, 333.
// Kļūt lielākam, augstākam (par ko ceļamu, veidojamu u. tml.).
Un zaļajā meža kuplumā acīm redzot auga jaunas, dzeltenas ēkas stāvs .. Birznieks-Upītis V, 142.
2. parasti 3. pers. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem).
Gailenes aug .. pa vairākām kopā, it kā izsētas: lielākās pacēlušās jau krietni augstu, bet mazākās tikko vēl lien ārā no zemes. Birznieks-Upītis 2, 26.
Baseinā varētu iedēstīt rožaini baltās ūdensrozes, kādas aug Burtnieku parka dīķī. Birze 5, 64.
Brazīlijas mežos aug koki, no kuriem iegūst kaučuku, sveķus, garšvielas, retu koksni. Zvaigzne 52, 7, 26.
Jorens pabrīnās, ka te pašā piekrastē var augt tik liels dārzs. Zigmonte 2, 209.
3. Palielināties (apmērā, daudzumā, plašumā u. tml.); pieaugt; arī izveidoties.
Rūpniecība aug. Aug pilsētas. Tautas ienākumi aug. Aug grāmatu lasītāju skaits.
Viņam šķita, ka spēki aug kā senās jaunības dienās .. Fimbers 1, 274.
Spidometrs drebināja rādītāja adatu, ceļa kilometri dila, un skaitlis uz skalas auga. A. Grigulis II, 162.
Kā ērce tu esi turējies pie saviem spriedumiem: mans ir mans, manam īpašumam jāaug, lai vai mugurai septiņi kupri .. Salenieks 5, 63.
// Kļūt lielākam, spēcīgākam (par parādībām dabā); palielināties, vērsties plašumā.
Ēnas aug. Diena aug.
.. [strādnieks] raudzījās uz mazo gaismas svītru austrumu pamalē, kas auga un vērsās plašumā tik bezgala lēni. Vilks 1, 18.
Vējš aug un liec egles meža brāļiem pāri. Upīts V, 368.
.. atskanēja .. augošās vētras kaukšana. Blaumanis 6, 188.
Pa naktīm tagad debess bija skaidra. Drebēja zvaigznes, un mēness auga un cēlās ar katru nakti augstāk un augstāk. Jaunsudrabiņš 7, 75.
4. parasti 3. pers. Kļūt stiprākam, intensīvākam (par jūtām, sajūtām u. tml.).
Aug cerība. Aug pašapziņa. Aug interese. Aug naids. Augošas bažas.
Viņa [Andriksona] izsalkums auga, līdz ar to viņa saīgums. Blaumanis II, 319.
Tā auga tautas spēks, lai cik bij cīņa grūta. Sudrabkalns 1, 161.
5. Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties.
.. plašā lasītāju saime un kritika spēj palīdzēt rakstniekiem straujāk augt un pilnveidoties. Literatūra un Māksla 58, 44, l.
.. Cilvēks liels aug līdzi dzīvei! Vējāns 1, 100.
.. teātris aug līdzi dzīvei, tas mainās līdz ar dzīvi .. J. Kalniņš 1, 253.
6. parasti 3. pers. Rasties, attīstīties (par augoņiem, izsitumiem).
Augonis aug.
// Iekaist, būt tādam, kur attīstās augonis (par ķermeņa daļām).
Viņam aug pirksts.
.. sāk kāja augt. ME I, 220.
// Izraisīt iekaisumu (par infekcijas slimību, kuras pretpote ir ievadīta organismā).
Bērnam aug bakas.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
aûgt 1. Kļūt lielākam bioloģiskās attīstības rezultātā. kùr tèu vaļas bi b¥rus lutinât! es i aûdzis tâ [bez lutināšanas], tâ visi aûga v¥cuôs laĩkuôs. sila pri¡des i slaîdas, garas, gaũsi aûgušas. [kartupeļus] ta stãdija tâ par¥tâki, lài li¡lâki aûguõt, bet neaûga jàu: mazàis zilàis kaxpelis jàu li¡c neaûg. ka i v¥cã m¡nesĩ cìrsc [koks], ta neaûg atvases. lapâs aûgt – augot spēcīgi attīstīties lapām (par augiem, kuru izmantošanai tas nav izdevīgi vai vēlami). lapâs aûg ti¡ kũziki pêc trakìm. aûgt aûgumã – strauji palielināties. stipri m¥sluôt [kartupeļus] nevàiga, ta [lapas] aûg aûgumã ùn stipri ziêd [kartupeļi]. // Kļūt garākam, lielākam (par atsevišķiem organisma veidojumiem). màn tã bàda traku ãtri aûg.
2. 3. pers. Kļūt tādam, kam ir lielāka redzamā daļa (par Mēnesi, kas iznāk no Zemes ēnas). ka tu vakarã m¡nesi redzi, ta i jaûnc m¡nesis, ta vìņč aûg.
3. 3. pers. Būt sastopamam, veģetēt (par augiem). mîkstãs b¥kas, tãs aûg pura malã, pìe b¥zìm. pri¡de aûg vis·sliktâkã zem¡, tĩri saxkanã smìltĩ. tãs puķes jàu labi aûg pa ežmalãm.
4. 3. pers. Ieviesties, vairoties. ka mêžamuõ sluôtu sit un ta saka: v¥c m¡nesis, v¥c m¡nesis, ta neaûguõt blusas.
5. 3. pers. Rasties, attīstīties augonim, sastrutojumam; būt tādam, kur attīstās augonis. tas sùnc ìekuôda tamĩ rùokã, aûga. [zirgam] pùļõja ùn aûga kãja.
[Sagatavots pēc: Kagaine Raģe I 1977 : 137]
