Tradicionālā transkripcija

[aste]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑstĕ]

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

[t] – nebalsīgais troksnenis

[e] – īsais patskanis

Divzilbju vārds.

ast- – sakne, vārda celms

-e – galotne

gar+ast-e

kaķ+ast-e

līdak+ast-e

līk+ast-e

strup+ast+e

zirg+ast-e

īs+ast+ain-s

gar+ast+ain-s

strup+ast+ain-s

strup+ast+is

aste – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, piektā deklinācija

N. Pēteris Vilkaste – D. Pēterim Vilkastem

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Kranča aste, luncinādamās tā, ka apdraudētas bija visas tuvumā esošās krūzītes, liecināja par atkalredzēšanās prieku.

2) izteicēja daļa – Annas Brigaderes lugā „Sprīdītis” velnam „dienesta pakāpes” pierādījums ir aste.

3) galvenais loceklis – Zooloģiskā dārza apmeklētāju skatam pavērās viens no pirmajiem pārsteigumiem. Krāšņās pāvu astes...

4) papildinātājs – Kārlēnam bija atvēlēts apcirpt Silmaču zirgu astes.

5) vietas apstāklis – Bērns mācījās staigāt, sanbernāra astē ieķēries.

6) apzīmētājs – Astes vicināšana sunim un kaķim izsaka pilnīgi pretējas emocijas.

gaiļa aste, govs aste, pāva aste, suņa aste, vērša astes, vilka aste, zirga aste

astes galiņš, astes sari, astes zvaigzne

apgriezt asti, izsliet asti, luncināt asti, vicināt asti

aste

1. Kustīgs izaugums mugurkaula turpinājumā dzīvnieku ķermeņa pakaļējā daļā; dažu dzīvnieku ķermeņa sašaurinātā pakaļējā daļa, arī spalvu, saru pušķis dzīvnieku ķermeņa pakaļējā daļā. 

Lapsas, vāveres aste. Suns luncina asti. Čūskas aste. Gaiļa krāšņā aste. Nogriezt zirgam asti.

Astes kauls – mugurkaula nobeigums ar neattīstītiem astes skriemeļiem.

2. Priekšmeta sašaurinātā beigu daļa; sar. nobeigums, beigu daļa (piem., rindai, kolonnai u. tml.). 

Lidmašīnas aste. Tīkla aste. Komētas aste. Vilciena aste.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 100]

aste, -es, dsk. ģen. -stu, s.

1. Sašaurināts mugurkaula turpinājums.

.. govs nāca aulēkšiem atpakaļ, asti kā bizojot uzslējusi stāvus gaisā. Liesma 58, 2, 10.

Kaķis pa to laiku bija izlavījies no pagalma un, izslējis asti, lēni gāja prom. Liesma 58, 2, 8.

Noras malā grozīdamies lēkāja melns putns, vēdekļveidīgi izplētis baltām spalvām rotāto asti. Talcis 1, 66.

// Dažu bezmugurkaulnieku ķermeņa pakaļējā daļa (arī nesašaurināta).

Vēža astes spura.

2. Pakaļējā, pagarinātā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei).

Lidmašīnas aste. Andram bij laimējies, divas paprāvas līdakas un divas raudas izkratījās no murda astes. Upīts 4, 137.

// sar. Dekoratīvs kleitas mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi. Kleitas aste.

// No komētas izplūstošo gāzu veidojums.

Kad komēta pienāk vēl tuvāk Saulei, tai rodas simtiem miljonu kilometru gara jonizētu gāzu vai putekļu aste .. Zvaigžņotā Debess 59, 4, 37.

// sar. Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).

Tikai pār tiltu un sādžai cauri izbraukuši, viņi [kareivji] ieraudzīja sava pulka kolonnas asti aizlokāmies starp kokiem pret kalnu. Štrāls 2, 428.

Garas rindas stāvēja pie kasēm. Pašā astē iestājās arī tēvs .. Birznieks-Upītis IV, 385.

.. māksliniekam jāatrodas avangardā, tas nedrīkst vilkties astē, viņš ir virzītājs un audzinātājs. Literatūra un Māksla 58, 31, 2.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

aste. cũkài aste tiêva, gara; ka v¥sala cũka, ta aste griẽžas gr¥dz¥nã, ka slima, ta aste gr¥dz¥nã negriẽžas. pêc astes a vêl skata [govs] labumu; kàm gara aste, tas astes kaũlĩc pãri kruhslĩšàm, ta tãs labas gùovis. a garu asti gùos vàr labâk duñdurus àizdzĩt pruôm.

2. Garākās spalvas putnu muguras pakaļējā daļā. màn jàu vistas spa`vu m¥t, viêna jàu asti nùom¥tusi.

3. Tērpa pagarinājums mugurpusē; frakas pagarinātā mugurdaļa. viênu laĩku bi tâda muõde kleĩtãm – aste pakaļã.

4. Sašaurinātā pakaļējā daļa (piemēram, priekšmetam, ierīcei). tùo spicuõ galu [murdam] sàuc pa muxda asti.

6. Šaura zemes (parasti pļavas) josla. tâda aste viê jàu bi gàr mežmalu. 
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 101–102]

●

aste – kleĩtah tad [senāk] bi ga:r asts. vazajas gax ze:m. da:ž siẽveš tureŠ tuô bruuč ast ruôka. 
[Sagatavots pēc: Ādamsons, Kagaine I 2000 : 51]

●

aste – zyxks àr aśi dzonòi ûc, mušys, dùndùrš. àr aśi zyrks šèibynòi. 
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 115]

●

aste – (seko, velkas u. tml.) kâ aste – saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas cieši, neatlaidīgi seko kādam: c^oàļi vàlkâs [saimniecei] k^oâ aste pakaļâ, pàr b*rnìem àr t^oâ saka.

kâ cùkas (// teļa) aste – saka par garu un tievu augu, tā daļu (parasti – garu vārpu).

kâ zixga aste – saka par gariem, kupliem, bieziem, arī raupjiem matiem.

(slapjš) kâ kaķa aste – saka par ko ļoti slapju, pilnīgi izmirkušu.

(mēle svaidās, šaudās u. tml.) kâ j¥ra aste iron. – saka par ļoti runīgu, pļāpīgu cilvēku.
[Sagatavots pēc: Putniņa, Timuška 2001 : 8–9]

aste – ļipa, lunte sar.

Asti nolaidis (arī ierāvis) sar. – saka par cilvēku, kas cietis neveiksmi, zaudējis drosmi, cerības.

Atšaut (retāk atstiept) asti vienk. – nobeigties.

Aste gaisā sar. – saka par iedomīgu cilvēku, arī par cilvēku, kas ir apvainojies, sadusmojies.

Kad pūcei aste ziedēs sar. – nekad.

Tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest) sar. – ļoti maz.

Vilkties astē sar. – būt pēdējam (kāda darba, uzdevuma veikšanā).

Velkas kā aste no pakaļas – saka par cilvēku (arī dzīvnieku), kas neatlaidīgi, uzmācīgi seko kādam. 
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Anatomijā – astes kauls.

Enerģētikā – sprieguma impulsa aste.

Tehnikā – lidmašīnas aste, vējagregāta aste, melnā aste.

Sportā – šķēpa aste.

Ģeogrāfijā – viļņa aste.

Astronomijā – Zemes aste.

Uzvārds – Vilkaste.

Vietvārdi – Aste, pļava; Mazā aste, pļava; Astes kalns; Astes lauks; Astes mežs; Astes pļava; Astes, zemniekmāja; Astenieks, lauks; Astēni, zemniekmāja; Astīte, ganības; Astītes, zemniekmāja; Caunaste, pļava; Cūkaste, pļava; Čūču aste, pļava; Dibenaste, pļava; Dīķa aste, pļava; Galaste, pļava; Garaste, mežs; Vītiena gala aste, pļava; Gūžas aste, mežs; Irbes aste, pļava; Joku aste, pļava; Kaķa aste, pļava; Kaķaste, zemniekmāja un mežs; Krievu aste, pļava; Kuiļaste, pļava; Ķēves aste, pļava; Lāča aste, pļava; Lapsas aste, pļava; Lielā aste un Mazā aste, pļavas; Malkcierša aste, pļava; Niedraste, pļava; Paņu aste, pļava; Peļaste, pļava; Pēteraste, pļava; Pīļaste, pļava; Pirts aste, upe; Prūšaste, pļava; Simtaste, pļava; Sniķera aste, pļava; Suņaste, lauks; Teļastes mežs, Tievaste, pļava; Trušļu aste, pļava; Vilkaste, ganības; Vilkastes, zemniekmāja; Vilkastpurs, purvs; Zāļaste, ezers; Zuvu aste, pļava; Žagatastes, zemniekmāja; Žurkas aste, pļava; Astītes līcis, pļava.

Žurnāls – Astes.

aste, mantots vārds. Pēc tradicionālā uzskata (arī Endzelīns, Frenkels) vārds saistāms ar kr. ость ‘akots, dzelonis, asaka’, čehu ost’ ‘t. p.’, kr. осòт ‘usne’, čehu, poļu oset, kr. apv. остéн ‘ass dzelonis, smaile, akmens’. Pamatā ide. *a- ‘ass, smails, šķautņains; akmens’. Iespējams tomēr, ka vārdam aste ir bijusi cita cilme: no ide. *ost(h)- (< *Host-) ‘kauls’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 80]

angļu – tail

baltkrievu – хвост

čigānu – pōrí

franču – queue

grieķu – ουρά

igauņu – saba

itāļu – códa

krievu – хвост

latīņu – cauda

lībiešu – tabàr

lietuviešu – uodega

poļu – ogon

somu – häntä

ukraiņu – хвiст

vācu – der Schwanz

zviedru – svans

Krievu

astes kauls – копчик

luncināt asti – вилять хвостом

astes spuras – хвостовые плавники

kas cits sunim asti cels, ja ne pats – всякая лиса свой хвост хвалит

tik, cik kaķis uz astes var aiznest – кот наплакал

tad, kad pūcei aste ziedēs – после дождичка в четверг

Angļu

(lapsas) aste – brush

(truša) aste – scut

(pāva) aste – train; tail

(komētas) aste – train

nocirst asti (zirgam) – to dock

ievilkt asti – to have one’s tail between one’s legs

vilkties astē – to lag behind

Ko par asti bēdā, ka galva jau rokā. 

Kad aste rokā, ko tad par galvu vairs bēdāt. 

Kupla aste kā lapsai. 

Skrīn asti pacēlis kai sunis. 

Iet asti nolaidis, kā kulienu dabujis.

Vai aste bluķī, ka nevari nākt. [

Griezies kā gribi, kā aste pakaļā, tā pakaļā. 

Jau sen asti atšāvis. 

Ko loki asti kā kaķis pēc peles. 

Kas cels asti, ja pats necels. 

Nevēdini ar asti katra cilvēka priekšā kā dumji kuceni, bet arī neaprej ikkatru kā nikni kranči. 

Bāz pats savu asti āliņģī, nebāz cita. 

Viņš apsviež asti uz otru pusi. 

Kur tu jāsi, ciema puisi?
Zirgam aste neuzsieta,
Zirgam aste neuzsieta,
Pašam galva nesukāta. [LD 14439-0]

Kad es ņemšu līgaviņu,
Žagatiņas meitu ņemšu:
Ta ta grazna līgaviņa,
Gara aste pakaļā. [LD 20431-0]

Ēdīgi, ēdīgi
Tie panāksnieki:
Apēda mūs’ brāļam
Piecu gadu vērsi,
Aste vien atlika
Kančuka tiesai. [LD 19289-0]

Maza bija, bet ražena
Diža meža vāverīte.
Asti viene parādīja
Medinieka sunīšiem. [LD 2339-0]

Sasistais vilks nes veselo lapsu

Kāds saimnieks vedis maisā strimalas no pilsētas uz mājām. Lapsa to dabūjusi zināt. Viņa ar riņķi aizskrējusi saimniekam priekšā, nogulusies uz ceļa un izlikusies par nedzīvu. Saimnieks domā, kādēļ atstāt lapsu, labāk vest uz mājām. Tas iebāza lapsu strimalu maisā un brauc priecīgs uz mājām.

Lapsa gudreniece pārkož maisam caurumu un izsviež strimalas laukā. Pēc tam pati izlien no maisa un salasa izkaisītās strimalas. Viņa nosēžas uz siena kaudzes un sāk strimalas notiesāt.

Te – kur gadījies, kur ne – vilks klāt.

„Ko tu, kūmiņ, ēd?”

„Ēdu strimalas.”

„Kur tu viņas ņēmi?”

„Sazvejoju.”

„Dod man drusku pasmeķēt!”

Lapsa nosviež strimalas galvu. Vilks apēd laizīdamies.

„Dod man vēl drusciņ!”

Lapsa nosviež jau pusi strimalas. „Ak, cik smeķīgs, dod man vēl drusku!”

Lapsa nosviež veselu strimalu. „Aizved mani uz turieni, kur tu tās sazvejoji.”

Lapsa ar mieru. Tā aizved vilku pie dīķa un liek tam iebāzt asti āliņģī. Pēc kāda laika vilks sāk kustināt asti.

„Nekustini, nekustini, lai vēl stāv, vēl nav pieķērušās!”

Vilkam sāk sals kniebt astē. Pēc brītiņa tas sāk atkal kustināt asti, bet nevar vairs izraut, aste iesalusi. Lapsa aizskrien uz mājām un sauc: „Sievas, meitas, vīri, puiši, vilka aste āliņģī iesalusi.”

Cits pakampis čaukstures, cits rungu un sāk klapēt vilku, ka put vien. Vilks nabadziņš nevarējis izturēt, norāvis astei galu un prom uz mežu.

Lapsa pa to laiku iegājusi istabā. Sievas pašlaik cepušas asiņu raušus. Asiņu mulda vēl stāvējusi uz galda, turpat stāvējis arī spainis ar rūgušu pienu. Lapsa iebāzusi galvu asiņu muldā, iespiedusi piena kunkuli pierē un tādā izskatā iet uz mežu.

Vilks nāk nikns pretī, ka viņas dēļ šādi sitieni bij jāiztur. Lapsa saka: „Tu esi sasists, bet es vēl vairāk. Redzi, man galva ir pārsista un smadzenes nāk pa pieri laukā. Es nemaz vairs nevaru paiet. Vai tu nevarētu mani aiznest līdz manai alai.”

Vilkam palicis viņas žēl. Tas ņēmis lapsu sev uz muguras un stiepj uz alu. Pie alas lapsa nolēc vilkam no muguras un iesaucas: „Kults nekultu nes, kults nekultu nes.” Vilks no dusmām kampis un nokodis tai astes galu. No tā laika lapsām esot balti astes galiņi.
[Sagatavots pēc: http://valoda.ailab.lv/]

Autore A. Otomere.

Autore A. Otomere.

Ugunīgā Zemes aste

„Zemes magnētiskā aste stiepjas tālu aiz Mēness orbītas robežām, un vienreiz mēnesī Zemes dabīgais pavadonis izlido cauri šai zonai,” stāsta Tims Stabss no NASA Godāra kosmisko lidojumu centra. „Šajā laikā rodas putekļu vētras un notiek elektrostatiskā izlāde.”

Kad Mēness saskaras ar Zemes magnētisko asti pilnmēness laikā un aptuveni trīs dienas pirms un pēc pilnmēness, tas nonāk kontaktā ar milzīgu plazmas plūsmu, kuru veido karstas, lādētas daļiņas, kas ieslēgtas Zemes magnētiskajā laukā. Vieglāki un kustīgākie elektroni bombardē Mēness virsmu un piešķir tai negatīvu lādiņu.

Zinātnieki domā, ka Mēness dienas pusē Saules gaisma neitralizē negatīvo lādiņu. Ultravioletās gaismas fotoni „aizsper” elektronus prom no virsmas. Līdz ar to dienas puses virsma nav spēcīgi uzlādēta. Savukārt Mēness otrā pusē, kur ir auksts un tumšs, elektroni uzkrājas un spriegums var sasniegt pat simtiem un tūkstošiem voltu.
[Sagatavots pēc: http://www.starspace.lv/]