LLVV šķirklis
apaļš, -ais; s. -a, -ā
1. Tāds, kam ir apļa forma.
Kaut kur parēgojās Jēkabs ar divām sudraba strīpiņām ap apaļo skolnieka cepurīti... Upīts 4, 119.
.. [purvu] vidū iedobe, pilnīgi apaļa kā bļodas dibens .. Upīts XV, 244.
.. logā raugās mīļš, apaļš vaska mēnestiņš .. K. Skalbe 1, 72.
// Tāds, kura forma atgādina apli; ieapaļš.
Apaļa seja.
2. Tāds, kas pēc formas atgādina lodi; tāds, kam nav asu šķautņu.
Apaļš akmens viegli ripo. Apaļš kā ola.
Nemierīgi traukdamās pa līkloču gultni, upe veļ oļus, tos gludinādama spodrus un apaļus. Karogs 58, 3, 42.
// Cilindrveida.
Viņš [ievainotais] aizvilkās līdz lāviņai un, zobus griežot, atkrita uz apaļajiem kokiem. A. Grigulis 9, 120.
3. Tukls (par cilvēku, par viņa ķermeņa daļām).
No galda piecēlās apaļa skuķe melnām acīm .. K. Skalbe 1, 18.
Nākamais apceļamais runas vīrs bij Pluncis, mazs un apaļš vīriņš, tik garš, cik resns .. Zeiboltu J. IV, 54.
Benita tikai paraustīja nolaidenos, apaļos plecus, ko izcēla tērpa plūdlīniju griezums .. Karogs 55, 6, 83.
// Labi barots, trekns (par dzīvniekiem).
Apaļas govis, spīdīgu spalvu.
4. sar. Viss (par laika vienībām); vesels.
Pagāja apaļa nedēļa.
Apaļas divas stundas viņi [audžuvecāki] ir klausījušies, cik nozīmīga un atbildīga lieta ir audzināšana. Bendrupe 1, 254.
5. sar. Tāds (skaitlis), kas beidzas ar nulli; vesels skaitlis.
Nostrādāt apaļu gadu skaitu – piecdesmit gadu. Samaksāt apaļu summu – simt rubļu.
// Aptuvens (izteikts ar tuvāko skaitli, kas beidzas ar nulli); noapaļots.
// Pilns, vesels (par mērvienību).
Apaļš metrs. Apaļš piecnieks.
6. novec. Tāds, kam nav ģimenes, nav bērnu; tāds, kam nav tuvu piederīgo.
Apaļš pāris.
Apaļš bārenis – bērns, kam nav vecāku.
Kas tādam jaunam, apaļam puisim – viena galva, viena bēda, tāds var trakot un kungiem acīs lēkt. Upīts X, 200.
Pierādīt vajag, ka ir apaļš bārenis, ne tēva, ne mātes. Zvaigzne 57, 2, 9.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Izlokšņu leksikogrāfiskais materiāls
apàļš 1. ķixpa i šàura, gara, guba i apaļa. màn luõpu kàļi nàu, bet cìlv¥ku kàļi i smuki, apaļi kâ šķĩvi. apaļuõs caũrumĩnus izgriêž [audumā] ùn apšuj. bites senâk tur¡ja dàzã tâduôs apaļuôs bluķuôs. viênu laĩku jàu bi ti¡ apaļi¡ ga`di. tagad a apaļìm stùrìm tãs m¡beles iêt nùo muõdes ârã.
2. Tukls, labi barots. vìņč pa vasaru uzlabuôjâs, palika tâc apàlš ùn s*rc. ũolas duôtas ganàm lĩdzi kulĩt¡, lài visi luõpi labi izganîti, apaļi br¥ñgi.
3. Tāds, kam nav ģimenes, piederīgo. apàlš bàrenis, kàm nàu ne t¥va, ne mãtes, kàm nàu pìederîguõ.
[Sagatavots pēc: Kagaine, Raģe I 1977 : 63]
●
apàls, -a – opols, -a. 1. Apaļš. pajàm opolu kùćeņu, ik rasnu kuô ièi śećä.
2. Viss (par laikposmu). ļùrļuku ìļ²i raûdźèi – opolu ńee`i raûdźèi.
[Sagatavots pēc: Reķēna I 1998 : 79]
Sinonīmi
apaļš – (par cilvēku) tukls, resns, pilnīgs, pilnmiesīgs, brangs, korpulents, kupls, aptaukojies, nobarojies, miesās ražens, izplūdis, depīgs apv., ducīgs apv.; (par laika vienībām) vesels, viss, pilns
Frazeoloģismi (kopija no šķirkļa)
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Pie apaļā galda – saka par sanāksmi, sarunām, kuru dalībniekiem ir vienādas tiesības apspriest kādu jautājumu.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 344]
Terminoloģija
Arheoloģijā – apaļš kātcaurums, apaļš šķērsgriezums, apaļš vairogs, apaļais kasīklis, apaļais zvārgulis.
Mehānikā – apaļš stienis.
Agronomijā – apaļš vainags.
Tekstilrūpniecībā – apaļais cilpotājs, apaļais izgriezums, apaļais nazis, apaļais šķiets, apaļais valnīšpinums.
Celtniecībā – apaļais kāsis, apaļais līmeņrādis.
Mašīnbūvē – apaļais lukturis, apaļais spraugmērs, apaļais galenis, apaļais uzgrieznis.
Enerģētikā – apaļais kabelis.
Poligrāfijā – apaļais stereotips, apaļā dobsmiga.
Lietvedībā – apaļais zīmogs.
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Apals, Apala; Apaļais, Apaļā; Apalītis, Apalīte; Opolais, Opolā.
Vietvārdi – Apala, birzs, sala purvā; Apalais ezers; Apalais kalns; Apalais kalniņš; Apalais pīss, purvs; Apalais purviņš; Apalais purvs; Apalais pods, purvs; Apalais tīrelis; Apalā Liepusala, ciems; Apalā birzs; Apalā druva; Apalā pļava; Apalā sala; Apalā vecainīte, lauks; Apalie, ciems; Apalis, pļava; Apalīši, zemniekmāja; Apalītis, pļava; Apalava, viensēta; Apalāni, zemniekmāja; Apališķi, muiža; Apalnieki, viensēta; Opalnīca, pļava; Apalnieku pļava; Apaļais ezeriņš; Apaļais kalns; Apaļais kalniņš; Apaļais līcis; Apaļais metiens, mežs; Apaļais purvs; Apaļais sils; Apaļā audze, mežs; Apaļā Bērzene, pļava; Apaļā druva, pļava; Apaļā kalva, pakalns; Apaļā pļava; Apaļie, zemniekmāja; Apaļi, ciems un zemniekmājas; Apaļu muiža; Apaļāres, pļava; Apaļkalns, mežs; Apaļloks, lauks; Apaļmežs; Apaļpļava; Apaļrava, sala; Apaļene, pļava; Apaļīte, sala purvā; Apaļnīca, pļava.
Etimoloģija
apaļš, mantots vārds; lš. apvalùs (izloksnēs arī apalùs). Pamatā ide. *Oel- ‘griẽzt, veltīt’, no kā arī latv. velt. Skaņumijā *Ool- > baltu *Oal- > latv. val-, no kā blakus verbam apvelt adj. *apvalus. Līdzskanis v palaikam zūd aiz p, ja to neaizkavē radu formas. Adjektīvu u-celmi latviešu valodā parasti pārveidojušies par Šo-celmiem, kam blakus dažkārt arī o-celmi; tā arī izveidojies latv. apaļš, apv. apals.
Vārda sākotnējā nozīme ‘tāds, kas (ap)veļas’. Šo nozīmi parāda arī 17. gs. vārda apaļš sinonīms vaļams.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 70]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – round
baltkrievu – круглы
čigānu – krúglò; čakró
franču – rond
grieķu – ετρογγυλός
igauņu – ümmargune
krievu – круглый
latīņu – rotundus
lietuviešu – apvalùs
poļu – okrągły
somu – pyöreä
ukraiņu – круглий
vācu – rund
zviedru – runt
Krievu valodā
apaļās iekavas – круглые скобки
apaļi vaigi – пухлые щёки
meitene ar apaļu seju – круглолицая девушка
apaļš bārenis – круглый сирота
Angļu valodā
ar apaļu seju – round-faced
ar apaļu, sarkanu seju – pippin-faced
ar apaļiem vaigiem – round-cheeked
apaļš rokturis – knob
apaļš bārenis – a child with neither father nor mother
apaļais galds – round table
apaļās iekavas – parentheses
apaļš rokraksts – round hand
apaļa summa – lump summ; round summ
apaļa summiņa – gob; tidy sum; a small fortune