Morfoloģiskais raksturojums
aka – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
|
vsk.
|
dsk.
|
N.
|
ak-a
|
ak-as
|
Ģ.
|
ak-as
|
ak-u
|
D.
|
ak-ai
|
ak-ām
|
A.
|
ak-u
|
ak-as
|
I.
|
ar ak-u
|
ar ak-ām
|
L.
|
ak-ā
|
ak-ās
|
V.
|
ak-a!
|
ak-as!
|
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Pagalmā ir aka, uz kuru saimniece dodas pēc ūdens.
2) izteicēja daļa – Noslēpumainais, kokos ieaugušais puduris ir aka.
3) galvenais loceklis – Dziļa aka.
4) papildinātājs – Lai iegūtu ūdeni, vajadzēja rakt aku.
5) apzīmētājs – Tīrs akas ūdens ir veldzējošs.
6) apstāklis – Uzmanību, neiekrīti akā!
LVV šķirklis
aka, s.
Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre, urbums ūdens ņemšanai.
Akas vinda, grodi. Rakt aku. Smelt ūdeni no akas. Artēziskā aka. Tumšs kā akā.
Laimes aka – loterija, kurā laimestus izvelk no butaforiskas akas.
[Sagatavots pēc: LVV 2006 : 42]
LLVV šķirklis
aka, -as, s.
Līdz gruntsūdenim izrakta vai izurbta un nostiprināta bedre (tvertne) ūdens ieguvei.
Artēziskā aka. Drenāžas aka. Akas ūdens. Akas vinda. Akas grodi. Rakt aku. Iet uz aku pēc ūdens.
Tumšs kā akā – ļoti tumšs.
.. Līču pagalmā ir .. dziļa un stipriem grodiem izbūvēta aka .. Saulietis XIV, 113.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Frazeoloģismi (papildu frazeoloģija)
Kā akā, kā makā – pazudis, pagalam; kā nebijis.
[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 185–186]
Onomastika jeb īpašvārdi
Uzvārdi – Aka.
Vietvārdi – Akas iela, iela Rīgā; Akas kalns, kalns Madonas novadā; Akas purvs, purvs Saldus novadā; Elles aka, ieplaka Alūksnes novadā.
Ergonīmi – Aka, SIA; Aka, amatierteātris.
Etimoloģija
aka, mantots vārds; lš. akà, ãkas ‘āliņģis’, kr. óko ‘acs’ (ssl. oko, ģen. očese), bulg. okó, č., p. oko ‘t. p.’, gr. op¢ ‘lūka, caurums, ala, redze’. Pamatā ide.*okO- ‘redzēt’, no kā arī acs (sk.); *okO-ā- > b.*ak-ā- > la. aka. Vēsturiski aka ir vārda acs morfoloģisks variants. Semantiski abus vārdus saista acs apv. nozīme ‘ar ūdeni pieplūdis iedobums purvā, sūneklī’. Vārdu nozīmēm diferencējoties, aka vispirms apzīmēja šādu iedobumu ar ūdeni, kā arī caurumu ledū, pa kuru varēja smelt ūdeni (lš. akà). Attiecīgā materiālās kultūras attīstības pakāpē (jau pirms 17. gs.) ar vārdu aka apzīmēja raktu ūdenskrātuvi un šā vārda agrākās nozīmes izzuda.
[Sagatavots pēc: Karulis 2001 : 62]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu – well
baltkrievu – калодзеж; студня
čigānu – hāning
grieķu –πηγάδη
igauņu – kaev
itāļu – bene
krievu – колодец
latīņu – puteus
lietuviešu – šulinys
lībiešu – kouv
poļu – studnia
somu – kaivo
ukraiņu – криниця
vācu – der Brunnen
zviedru – brunn