Tradicionālā transkripcija

[ac:]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[ɑʦ]

[a] – īsais patskanis

[c] – nebalsīgais troksnenis

Vienzilbes vārds.

Ortogramma – cs.

ac- – sakne, vārda celms

-s – galotne

ac-īm+redz-ot

ac-u+mēr-s

ac-u+mirkl-is → ac-u-mirkl+īg-s

ac-u+liec-(i)-niek-s

ac-u+raug-s

ac-u+zob-s

bezdel-īg+ac-(t)-iņ-a

vērš+ac-s

varž+ac-s

astoņ+ac+is, astoņ+ac+e

brūn+ac+is, brūn+ac+e

četr+ac+is, četr+ac+e

desmit+ac+is, desmit+ac+e

deviņ+ac+is, deviņ+ac+e

div+ac+is, div+ac+e

gaiš+ac+is, gaiš+ac+e

greiz+ac+is, greiz+ac+e

liek+ac+is, liek+ac+e

liel+ac+is, lie+ac+e

meln+ac+is, meln+ac+e

piec+ac+is, piec+ac+e

plat+ac+is, plat+ac+e

septiņ+ac+is, septiņ+ac+e

seš+ac+is, seš+ac+e

simt+ac+is, simt+ac+e

sīk+ac+is, sīk+ac+e

spulg+ac+is, spulg+ac+e

šaur+ac+is, šaur+ac+e

šķīb+ac+is, šķīb+ac+e

šķiel+ac+is, šķiel+ac+e

trij+ac+is, trij+ac+e

tumš+ac+is, tumš+ac+e

vien+ac+is, vien+ac+e

zaļ+ac+is, zaļ+ac+e

zil+ac+is, zil+ac+e

brūn+ac+ain-s, brūn+ac+ain-a

gaiš+ac+ain-s, gaiš+ac+ain-a

liel+ac+ain-s, liel+ac+ain-a

meln+ac+ain-s, meln+ac+ain-a

plat+ac+ain-s, plat+ac+ain-a

sīk+ac+ain-s, sīk+ac+ain-a

spulg+ac+ain-s, spulg+ac+ain-a

šaur+ac+ain-s, šaur+ac+ain-a

šķīb+ac+ain-s, šķīb+ac+ain-a

vien+ac+ain-s, vien+ac+ain-a

tumš+ac+ain-s, tumš+ac+ain-a

zaļ+ac+ain-s, zaļ+ac+ain-a

zil+ac+ain-s, zil+ac+ain-a

acs – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, sugas vārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, sestā deklinācija

N. Jānis Acs – D. Jānim Acim

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Tavas acis ir skaistas.

2) izteicēja daļa – Cilvēka dzīve ir acis uz mūžību.

3) galvenais loceklis – Skumjas acis pelēkā klusumā.

4) papildinātājs – Es nespēju pretoties šīm valdzinošajām acīm.

5) vietas apstāklis – Man acī ir iebiris kāds smilšu graudiņš.

acs ābols, acs baltums, acs dobums, acu gaisma, acu gaišums, acu plaksti, acu prieks, acu skatiens, acu vaina, acu vāki, acs zīlīte

acis asaro, acis mirdz, acīm redzams, acis satumst, acis sāp, acis skraida, acis staro, acis šķielē, acis zib

adatas acs, bērna acis, Dieva acs, ezeru acis, ērgļa acs, kaķa acis, kartupeļi ar acīm, klimpas ar acīm, Londonas acs, teļa acis, tīkla acis

bēdīgas acis, blēdīgas acis, brūnas acis, duļķainas acis, dzēlīgas acis, gaišas acis, godīgas acis, gudras acis, jautras acis, kreisā acs, labas acis, labā acs, laimīgas acis, lielas acis, ļaunā acs, mazas acis, melnas acis, negodīgas acis, niknas acis, nopietnas acis, pelēkas acis, priecīgas acis, raibas acis, sarkanas acis, samtainas acis, sirsnīgas acis, skaistas acis, skumjas acis, spodras acis, spožas acis, suņa acis, šauras acis, šķelmīgas acis, šķības acis, tumšas acis, vaļējas acis, viltīgas acis, zaļas acis, zila acs, zilas acis

abas acis, divas acis, trešā acs, viena acs

aizvērt acis, aizvērtas acis, atvērt acis, atvērtas acis, blisināt acis, bolīt acis, grozīt acis, ieplest acis, mirkšķināt acis, neskatīties acīs, nodurt acis, pacelt acis, pamest acis, piemiegt ar aci, plikšķināt acis, skatīties acīs, slēpt acis

acs, dsk. ģen. acu, s.

1. Redzes orgāns. 

Atvērt, aizvērt acis. Pamirkšķināt ar acīm. Acis sāp, sūrst, asaro. Dzīvas, skumjas, viltīgas acis. Acu dobumi. Acu zīlītes.

Acs ābols – acs galvenā sastāvdaļa, apaļš ķermenis acs dobumā.

Zilas, brūnas, pelēkas, melnas acis (ar šādas krāsas varavīksneni).

Gaišas acis – laba redze.

Tumšas acis – vāja redze (parasti veciem cilvēkiem).

Acis kā kaķim (kā vanagam) – ļoti laba, asa redze.

Zila acs sar. – zemādas asinsizplūdums pie acs vai ap aci (parasti no sitiena).

sar. Dabūt zilu aci.

2. parasti dsk. Skatiens. 

Pacelt, nolaist, nodurt acis. Pārlaist acis apkārtnei. Palaist (aplaist, pamest) acis apkārt. Ar acīm pavadīt. Acis šaudās uz visām pusēm.

Pamest acis uz kādu (uz ko) – ātri, īsu brīdi paskatīties.

Uzmest aci(s) kādam (kam) – ātri apskatīt, uz īsu brīdi pievērsties.

Iemest aci(s) – ātri, arī pavirši ieskatīties.

Pārskriet ar acīm – ātri, arī pavirši pārskatīt, pārlasīt.

Cik tālu acis sniedz – cik tālu var saredzēt.

Iepatikties no pirmā acu uzmetiena – iepatikties no pirmā skatiena, no pirmā brīža.

3. Pumpura vieta , sīks iedobums, padziļinājums (augu pazemes bumbulī). 

Izgriezt kartupelim acis.

4. Apaļš veidojums (priekšmetā), kas pēc izskata vai formas atgādina aci. 

Adatas acs. Tīkla acis. Gredzena, saktas acs. Sviesta acs biezputrā.

5. sar. Valdziņš (adījumā). 

Uzņemt, nolaist acis.

6. sar. Kāršu spēlē – vērtības vienība. 

Iegūt, zaudēt acis.
[Sagatavots pēc:  LVV 2006 : 15–16]

acs, acis, dsk. ģen. acu, s.

1. Redzes orgāns.

Lielas acis. Mazas acis. Šauras acis. Šķības acis. Acs dobums.

Acs baltums – acs ābola ārējais, blīvais apvalks.

Acs ābols – lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā.

Acs zīlīte – atvere varavīksnenē.

Acu vāki – plaksti.

Visi apklusa, un neviens neskatījās otram acīs, jo lielā nelaimē cilvēks kaunas tāpat kā lielā negodā. Blaumanis III, 11.

Iegrimušajās un izbalējušajās acīs kā divi sīki punktiņi nemierīgi šaudījās melnas acu zīlītes. Karogs 57, 9, 60.

// Varavīksnene.

Zilas acis. Pelēkas acis. Brūnas acis. Melnas acis. Gaišas acis. Tumšas acis.

Skaidras, tumši zilas acis kā vaicādamas pavērās pretim. Saulītis 9, 203.

// Redzes orgāns kopā ar plakstiem.

Mirkšķināt acis. Blisināt acis.

Ne acu nepamirkšķinot – droši, aukstasinīgi.

Zila acs – zemādas asins izplūdums (parasti sitiena rezultātā) pie redzes orgāna.

// Izteiksme, kas saistīta ar redzes orgānu.

Nopietnas acis.

// Cilvēks.

Reta acs ir zagšus varējusi ieskatīties jautro meža bērnu laimē. Skalbe 1, 341.

2. dsk. Redze, redzes spēja.

Kā bez acīm – kā akls.

Gaišas acis – laba redze.

Tumšas acis – vāja redze.

Acis kā vanagam (arī kaķim) – ļoti laba redze.

3. parasti dsk. Skatiens. Redzes loks.

Pievērst acis gleznai.

Ar sapratējas aci viņa pārlūkoja istabu. Upīts XI, 200.

// Novērtējums, uzskats, domas.

Vispār – Laurim Gerles uzskati ļoti patika un Pēterim vēl vairāk. Pēdējā acīs Gerle bija tīrais ideāls. Deglavs 1, 114.

4. Tas, kas pēc izskata, formas, stāvokļa atgādina redzes orgānu.

Saktas acs. Gredzens ar lielu aci.

Māte viņam nolika priekšā bļodiņu biezputras, dziļu tauku aci vidū. Jaunsudrabiņš III, 393.

// Gaišs, spožs punkts, laukumiņš. Gaismas avots.

Lokomotīves zili nokrāsotā acs meta spokainu gaismu uz tumšo meža sienu. Cīrulis, Imermanis 2, 102.

Es mīlu vakarus ar ielas spuldžu acīm, Tad ļaužu drūzmā tīkas ienirt man .. Dinere 2, 59.

// Mazs iedobums, padziļinājums.

Kartupeļu acis.

5. Īpašam nolūkam izveidots caurums vai cilpa.

Adatas acs. Uzņemt adījuma acis. Nolaist adījuma acis. Tīkla acis.

Viņi [zēni] piestāja kuģa priekšgalā, kur no enkura acs karājās sarūsējis ķēdes gals. Bērnība 46, 1, 12.

6. Vērtības vienība (spēļu kārtij).

Dūzim ir vienpadsmit acu.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

acs – 1. acs; zaudēt acu gaismu – palikt bez ocu gaišuma; viņš zaudējis acu gaismu – jam aptymsa acs; labas (gaišas) acis – gaišys acs (loba redzeiba); acs zīlīte – acs zierneits (acs leleite); acs lēca anat. – acs lāca; acs dobums anat. – ocudūbs; acs ābols anat. – acs uobeļs; acu slimības – ocu vainis; acu ārsts – ocu uorsts; acu aizsargs – ocusorgs; (kāda) acu priekšā – (kuo) acīs; visu acu priekšā – vysu acīs; nolasīt (kādam) no acīm atbildi – puorskaiteit (kuo naviņ) acīs atsacejumu; no pirmā acu uzmetiena 1); 2) – nu pyrmuo pasavierīņa; skatīties (kādam) acīs – vērtīs (kam) acīs; acu pilieni – ocu lasis; acis krīt ciet (acis līp ciet) – acs lypst kūpā (acs koč ar skalenim sprīd); blisināt acis sar. – bulynuot acs; pievērt acis t. un pārn. – danierkšt acs; raibs sametās (viss ņirbēja; melns metās; zils) gar acīm fraz. – mygla viņ apsamete ap acim; acis lielas (acis platas) kā pogas (kā šķīvji; kā spoles) – acs kai opūgam (plotys acs kai opūgam); viņš acīs neko sliktu nesaka, bet aiz muguras aprunā – acīs tu jam lobs, a aiz ocu nalobs (acīs eņgeļs, aiz ocu valns); ar acīm vienmēr var apēst vairāk (apēst vēl) – progoreigys acs vys ēst grib; acis darba izbijās, rokas darba nebijās – actenis apsabeist, rūcenis padora (acs apsabeist, a rūkys padora); 2. (kartupeļa) acteņa; 3. (gredzena) acteņa; 4. (adatas, tīkla) acs; 5. (adīkļa) kaļpeņš; 6. (kāršu spēlē) acteņa
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv]

acis – blisenes vienk., blenžamais vienk., kaplodziņi vulg., ačkas vienk., fonāri vienk., prožektori vienk.

Acis met zibeņus – saka, ja kāds raida dusmu, ļaunuma pilnus skatienus.

Acis pārgriezis sar. – ar pārmērīgu piepūli; lielās dusmās.

Ar acs kaktiņu – mazliet, slepus, nevērīgi (skatīties).

Ar baltām acīm (skatīties) – dusmīgi, naidīgi; ar nelabvēlību, skaudību, nenovīdību.

Ar platām acīm (skatīties) – izbrīnā, neizpratnē, pārsteigumā, bailēs; vērīgi, uzmanīgi.

Ar sausām acīm – bez asarām; nespējot raudāt.

Ar vienu aci – slepus, mazliet.

Bāzt acīs (kādam kaut ko) sar. – uzbāzīgi, nekautrīgi atgādināt, teikt ko nepatīkamu.

Blisināt acis sar. – brīnīties, būt pārsteigtam.

Ieplest acis; arī acis vien ieplest – ļoti izbrīnīties, būt ļoti pārsteigtam.

Kā bez acīm – bez spējas saprātīgi rīkoties.

Kur acis rāda sar. – kur redz, kur gadās, kur iespējams (iet, braukt).

Ļauna acs sar. – skatiens, kas (pēc tautas ticējumiem) izraisa ko ļaunu, kas var ko noskaust vai noburt.

Mest acis (arī aci) (uz kādu) – izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu; noskatīt ko sev, iekārot.

Mest acīs (kādam kaut ko) – atklāti, tieši teikt ko nepatīkamu, aizvainojošu, pārmest.

Par skaistām (arī smukām, zilām) acīm sar. – aiz simpātijām, labvēlības; par velti.

Piemiegt (arī aizvērt, pievērt) acis – izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām.

Sapņojot vaļējām acīm – iztēloties, fantazēt.

Uz acīm – ar trauka dibenu uz augšu.

[Sagatavots pēc: LFV 2000 : 390]

Uzvārdi – Actiņš, Actiņa; Baltacis, Baltace; Leikacs, Leikace; Malnačs, Malnača; Mellacis, Mellace; Melnacis, Melnace; Platacis, Platace; Pūgacs, Pūgace; Raibacis, Raibace; Vienacis, Vienace; Zaļacis, Zaļace; Zilacis, Zilace.

Vietvārdi – Ace, dīķis; Aces, zemniekmāja; Acpurvs, purvs; Actiņa, laukums mežā; Acu avots; Lielā Ace un Mazā Ace, ezeri; Tumšā Acs, ezers; Zirga Acs, pļava; Baltaču upe.

acs, mantots vārds; lš. akìs, pr. ackis (dsk. nom.), kr., ukr. óko (ssl. oko), bulg. okó, č., p. oko, go. augo (ģerm. *ago; au < a vārda ausō ‘auss’ iespaidā), v. Auge, si. áksi, gr. ósse (divsk.), lat. oculus ‘t. p.’. Pamatā ide. *ok^O- ‘redzēt, acs’ > b. *ak-. Blakus senajai divsk. formai *aki (abu acu kopējai apzīmēšanai; sal. kr. oчи) jaunāks darinājums *ak-is > la. acis (viensk. forma; šāda forma vēl 17. gs.: „tava laba acis”, Reiters 2, 11) > acs. Ide. *ok^O- no senākas formas, kur likumsakarīgi pirms patskaņa bijis vēl saknes ieskaņas līdzskanis. Tā reflekss hetu valodā saglabājies š- veidā (šakuOa ‘acs’) un ģermāņu valodās s- veidā (go. saiºan, sav. sehan, v. sehen ‘redzēt’).

Visās ide. valodās, arī latviešu valodā, vārds raksturīgs ar ļoti daudziem nozīmes pārnesumiem. Piem., la. acs apzīmē cau­rumu („adatas, tīkla acs”), iedobumu („acis kartupelī”), cilpu („adījuma acis”), kā arī redzi („gaišas acis”) un skatienu („pamest acis”). Atvasinājumos un salikteņos ar šo vārdu dažās valodās darināti loga (kr. okнó, a. window burtiski ‘vēja acs’) un avota vai akas apzīmējumi (sal. la. aka, akacis).

Atv. ačka sākotnēji ‘acs (niev.), actiņa’ (ar ekspresīvu saknes līdzskaņa mīkstinājumu; par formu sal. večka ‘vecene’) → ‘vienacis’ (ačkis) → ‘cilvēks ar traucētu redzi’ (ačka ‘vienacis, neredzīgais’) un citā semantiskās attīstības virzienā ‘gudrs un noslēpumains cilvēks’.
[Sagatavots pēc: Karulis I 1992 : 55]

angļu – eye

baltkrievu – вока

čigānu – jakh

grieķu – οφθαλμός; μάτι

igauņu – silm

itāļu – occhio

krievu – глаз

latīņu – oculus

lietuviešu – akìs

lībiešu – sīlma (Salacas līb. šīlm, šilm)

poļu – oko

somu – silmä

ukraiņu – око

vācu – das Auge

zviedru – öga