Morfoloģiskais raksturojums
Māra – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija.
Vārds Māra dievietes nozīmē lietojams tikai vienskaitlī, savukārt kā sieviešu personvārds – gan vienskaitlī, gan daudzskaitlī.
| vsk. | dsk. |
N. | Mār-a | Mār-as |
Ģ. | Mār-as | Mār-u |
D. | Mār-ai | Mār-ām |
A. | Mār-u | Mār-as |
I. | ar Mār-u | ar Mār-ām |
L. | Mār-ā | Mār-ās |
V. | Mār-a! | Mār-as! |
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Māra ir populārs sieviešu vārds.
2) izteicēja daļa – Latviešu govju aizgādne ir Māra.
3) galvenais loceklis – Senā dieviete Māra.
4) apzīmētājs – Māras rūpju lokā tautasdziesmā ir sērdienīte.
5) papildinātājs – Krustībās godināja Māru kā bērna sargātāju.
6) vietas apstāklis – Latviešu folklorā Mārā kā dievietes tēlā apvienotas baltu senreliģijas dieves un kristīgās Marijas iezīmes.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
Māras baznīca, Māras ceļš, Māras diena, Māras koks, Māras krusts, Māras līklocis, Māras loks, Māras taka, Māras tēls, Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras zeme, Māras zīme
māte Māra, Pavasara Māra, Rudens Māra, Vasaras Māra, Ziemas Māra
labā Māra, mīļā Māra, svētā Māra
cienīt Māru, godāt Māru, lūgt Māru
ME šķirklis
Mãŗa, Mãre, deminutīvs Marinĩte,
1) Jaunava Marija, Māres nȩ̄sātāji – kas ar Jaunavas Marijas attēlu staigā apkārt un ubago, mīļā Mãŗa, zȩlta jumprava;
2) Māršava – govju aizgādne, man Mārīte govi deva;
3) kristiešu svētku dienas apzīmējums, pavasara Mãŗa, kāpuostu Māre, Kunga pasludināšanas diena – Lielā Mãra, Marijas debesbraukšanas diena – Mazie Māri, Marijas dzimšasnas diena – rudens Mãra,
4) ģen. locījumā: Mãras baznīca – Doma baznīca Rīgā, Māŗas zeme – Livonija, Māres plekste – bute.
[Sagatavots pēc: ME II : 585–586]
Latviešu-latgaliešu vārdnīca
Māra, subst. pers. > Marija
[Sagatavots pēc: http://vuordineica.lv/]
Onomastika jeb īpašvārdi
Priekšvārds – Māra.
Vietvārdi – Māras, mājvārds Ropažu novadā; Māras, mājvārds Burtnieku pagastā; Māras dīķis Rīgā; Māras kalns, kalns Jaungulbenes pagastā; Māras kambari, ala Abavas senlejā; Māras pēdas, akmens Veclaicenes pagastā; Māras aleja Rīgā; Māras iela, iela Alderos, Dagdā, Jūrmalā, Rūjienā, Salaspilī; Māra G garāžas, autonovietne Mārupes pagastā; Māras ligzda, mājvārds Mazirbē.
Ergonīmi – Māra, frizētava Aizputē; Māra, individuālais uzņēmums Talsos; Māra, kafejnīca Andzeļu pagastā; Māra, Latvijas bērnu-bāreņu aizbildniecības atbalsta fonds Rīgā; Māra, sabiedrība ar ierobežotu atbildību Salas pagastā; Māra, Stopiņu novada daudzbērnu ģimeņu biedrība; Māras, zemnieku saimniecība Balvu novadā, Māras Zeme, zemnieku saimniecība Baltinavas novadā; Lejasmāras, zemnieku saimniecība Ērģemes pagastā; Mežmāras, zemnieku saimniecība Asares pagastā.
Etimoloģija
Klāvs Siliņš nepiedāvā precīzu vārda Māra etimoloģiju. Viņš norāda, ka daži autori Māru uzskata par senu latviešu dievību un saista to ar vārdiem Marija – Mirjama, kas cēlies no ebreju mārā ar nozīmi ‘pretoties, atraidīt’ vai mārār ar nozīmi ‘būt rūgtam’.
[Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 228; 242]
Tulkojums un atbilsmes citās valodās
angļu Mara
baltkrievu Мара
ivritā מארה
franču Mara
igauņu Mara
krievu Маря; Мара
latīņu Mara
lietuviešu Mara
lībiešu Mara
poļu Mara
somu Mara
ukraiņu Мара
vācu Mara
zviedru Mara