Tradicionālā transkripcija

[li¡ldìenas]

Starptautiskā fonētiskā transkripcija

[li͜eːldi͜enɑ̆s]

[l] – skanenis

[ie] – divskanis

[l] – skanenis

[d] – balsīgais troksnenis

[ie] – divskanis

[n] – skanenis

[a] – īsais patskanis

[s] – nebalsīgais troksnenis

Trīszilbju vārds.

Ortogramma – L.

Liel- – vārda sakne

dien- – vārda sakne

Lieldien- – vārda celms

-as – galotne

Lieldienas – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, sieviešu dzimte, daudzskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija

Daudzskaitlinieks.

Teikumā var būt:

1) teikuma priekšmets – Šogad Lieldienas bija neparasti vēlu.

2) izteicēja daļa – Starp svētkiem, kuros pieņemts vienam otru apdāvināt, ir arī Lieldienas.

2) galvenais loceklis – Ilgi gaidītās Lieldienas.

3) papildinātājs – Nosvinējām Lieldienas un sākām gatavoties Jurģiem.

4) laika apstāklis – Lieldienās mūs pārsteidza cīruļputenis.

5) apzīmētājs – Kalna galā bija Lieldienu šūpoles.

Lieldienu apsveikums, Lieldienu dāvana, Lieldienu dievkalpojums, Lieldienu šūpoles, Lieldienu zaķis

gaidīt Lieldienas, svētīt Lieldienas, svinēt Lieldienas

Lieldienas, -u, s.

Kristietībā – Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki.

Lieldienu ola – ola, kam Lieldienās pēc senas paražas izkrāso čaumalu.

Dārza stūrī stāvēja resna, resna liepa, kur pa Lieldienām kāra šūpotnes. Plūdonis 3, 50.

Bet lielo koku pakrēslī, kur Līziņa Lieldienās lauza pūpolus, kā zeltu apbērts ziedēja vītols. Viese 1, 21.

.. tradīcijās ietilpst paradums Lieldienās citam citu apdāvināt ar krāsotām olām. Rīgas Balss 79, 87, 6.
[Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/llvv/]

Lieldienas – Lielā diena

Saliktenis liela + diena.

angļu – Easter

baltkrievu – Вялікдзен; Пасха

čigānu – Patradži

franču – Pâques

grieķu – Πάσχα

igauņu – Ülestõusmispühad; lühavõttepüha

krievu – Пасха

latīņu – Pascha

lietuviešu – Velykos

poļu – Wielkanoc

somu – Pääsiäinen

ukraiņu – Пасха; Великдень

vācu – Ostern

zviedru – Påsk