Lieldienas rītā agri saule danco un visa zeme trīc.
Ja negrib, lai ir lielas kājas, tad Lieldienu rītā priekš saules vajag ar kailām kājām uzkāpt uz akmeņa.
Lieldienas rītā jāvelkot gluži jauns krekls mugurā, tāds, kas vēl esot nevalkāts un vēl gluži zaļš (nebalināts).
Kad Lieldienas rītā saule pacēlusies kādu asi virs apvārkšņa, tad viņa šūpojoties trīs reizes uz vienu uz otru pusi, no kā cēlusies ieraša Lieldienās šūpoties. Puiši allaž mēdz Lieldienās meitas jo augsti izšūpot, par ko tie atkal kā atalgojumu saņem skaisti krāsotas olas.
Lieldienās vajag daudz šūpoties, tad visu gadu nenāks miegs.
Kad Lieldienās olas zogot, tad zaglis paliekot tikpat pliks kā ola.
Ja pirmo Lieldienu lietus līst, tad govis dos daudz piena.
Lieldienas rītā ar šautnieku žagariem kuļ lopus, lai tie nebizotu.
Lieldienās ir jāmainās ar olām, citādi nākošajā vasarā vistas nedēs.
Lieldienas olas ēdot, čaumalas jāsadrupina labi smalki, lai vistas labi dēj.
Kad Leldīnē nūsvētēj gaļu, tad kaulus vajaga īsēt mīžu teirumā, tad mīži augs bolti un cīti kai kauls.
Lieldienās jāšūpojas, tad liniem aug šķiedra kā zīds un sēklas tīras kā vējā vētītas.
Lieldienas rītā, saulei lecot, vajag iet uz upi muti mazgāt, tad var no rītiem agri uzcelties, nenāk miegs.
Lietus pirmā Lieldienā norāda, ka līdz vasaras svētkiem katra svētdiena būs lietaina.
Cik daudz rasas priekš Lieldienas, tik daudz salnu pēc Lieldienas.
Ja grib, lai būtu sārti vaigi, tad vajag Lieldienu rītā priekš saules apēst vismaz 13 dzērveņu ogas (ja ēd vairāk, tad vaigi ir sārtāki).
Izslauka istabu Lieldienas rītā un mēslus aiznes uz citu pagastu robežām, tad mušas nemājojot istabā.
Lieldienas rītā priekš saules jāiet uz mežu pēc čiekuriem, kurus tad kaltē 99 dienas uz krāsns augšas; pēc tam saberž smalkus un nēsā līdzi, lai čūskas nedzeļ.
Kurš pirmais pirmās Lieldienas rītu iziet laukā, tam tai gadā laba laime.
Ja saimes tēvs Lieldienās olu sagriež tik daļās, cik cilvēku, tad saime dzīvojot saticīgi.
Vecu vecā Lieldienu paraša ir olu sišana. Kam ola stiprāka, tas dzīvos ilgāku mūžu. Dažreiz sasistā ola tiek arī atdota uzvarētājam.
Lieldienas rītā ārā jākliedz – no kuras puses nāk atbalss, uz to pusi aizvedīs tautas.
Ka cylvāks grib zynuot savus grākus, tod lai pyrmā Leldīnis dīnā da pacelšonas krysta padzer auksta yudiņa. Tu dīnu da pacelšonas krysta yudins ir soldons. Kod cylvāks padzers yudiņa un yudins byus soldons, tod itei pīzīmēj, ka pi tuo cylvāka grāku nav. A ka byus na soldons, taids kai jis ir, yudins kai yudins, itys pīzīmēj, ka pī to cylvāka cīši daudz grāku, koč ar maisu nuosuoi.
Lieldienas naktī redzētie sapņi piepildās.