Laima – patstāvīgs vārds, lokāms vārds, lietvārds, īpašvārds, sieviešu dzimte, vienskaitlis, nominatīvs, ceturtā deklinācija
Vienskaitlinieks.
vsk.
dsk.
N.
Laim-a
Ģ.
Laim-as
D.
Laim-ai
A.
Laim-u
I.
ar Laim-u
L.
Laim-ā
V.
Laim-a!
Sintaktiskās funkcijas
Teikumā var būt:
1) teikuma priekšmets – Laima ir mītisks tēls latviešu folklorā.
2) izteicēja daļa – Pasakās baltā māmuliņa ir Laima.
3) galvenais loceklis – Likteņa lēmēja Laima.
4) papildinātājs – PasakāsLaimu ataino kā vecu māmulīti.
5) apzīmētājs – Latvju dainās bieži minēts Laimasvārds.
6) apstāklis – Laimā radās žēlums, un viņa jaundzimušo pažēloja.
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
Vārdu savienojumi jeb kolokācijas
Laimas iela, Laimas istaba, Laimas māte
mīļā Laima
lūgt Laimu, pateikties Laimai
Vārda leksiskais raksturojums
LVV šķirklis
Laima
Likteņlēmēja dievība senlatviešu mitoloģijā; folklorā parasti ir antropomorfstēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu. [Sagatavots pēc: http://www.tezaurs.lv/lvv]
Onomastika jeb īpašvārdi
Priekšvārdi – Laima, Laimis, Laimdota, Laimute.
Uzvārdi – Laimiņš, Laimiņa.
Vietvārdi – Laimas, viensētas; Laimas dīķis, dīķis Krimuldas novadā; Veclaimas, viensēta; Laimas iela, iela Rīgā; Laimdotas iela, iela Rīgā.
Ergonīmi – Laima, šokolādes ražotne, AS; Laima, sieviešu hokeja klubs; Laima, viesu nams Tērvetē; Laima, Daugavpils Universitātes studentu deju ansamblis.
Etimoloģija
Vārda Laima pamatā ir latviešu valodas vārdslaime. [Sagatavots pēc: Siliņš 1990 : 205]