Grāmatas „Latviešu ornamenti” autore etnogrāfe Daina Karule stāsta: „Lībiešu krasta ļaudīm sevišķi patikusi zvaigznes zīme – Auseklis, turpretī Latgales novados zīme nav bijusi tik populāra. Auseklis tika izraudzīts par atmodas laika simbolu, jo zvaigzne ir tā, kas palīdz uzvarēt tumsu, tā ir vāja gaisma, bet rāda ceļu, dod cerību, ļauj mainīties. Aizejot karā, bāleliņa kumeļam bija zvaigžņu sega mugurā. Jo vairāk cilvēks zina, jo konkrētākas asociācijas var izveidot ar zīmi.
Ugunskrusts nav nekas cits kā krusta kuplinājums ar noliektiem zariem. Savukārt zvaigznes zīmes sākotnējā, visvienkāršākā forma arī ir krustiņš, bet kuplināta – auseklis. Kad tiek lietots rotājošais, nevis vēstījošais raksts, ar formu vienmēr rotaļājas, groza uz visām pusēm. Tas nozīmē, ka raksts jāturpina iztēlē, pieaudzējot pilnu tam atvēlēto lielo laukumu. Tikai tā atklājas raksta būtība.”
[Hauka 2014 : http://jauns.lv/raksts/sievietem/5804-magija-un-senas-zimes-kas-aizsarga-latviju-un-latviesus]
●
Latvijas Trešās atmodas laikā, pamazām sabrūkot PSRS, tika domāts arī par nacionālās simbolikas atjaunošanu. Sabiedrībā notika aktīvas diskusijas, spriežot, kuri ir latviešu pazīstamākie un iemīļotākie simboli, kuri saistās ar jauno politisko situāciju.
„Apspriežot šo problēmu Kultūras fonda prezidijā, Imants Ziedonis aicināja par galvenajām tradicionālajām zīmēm atzīt ļoti senatnīgo auseklīša zīmi un arī lēcošo saulīti, kas abi figurē pirmo latviešu strēlnieku pulku ornamentikā 1915.–1917. gadā. Auseklīti atbalstīja Vitauts Ļūdēns („Tas ir ļoti latvisks un vispārcilvēcisks svētraksts un ļoti atbilst mūsu laika garam”), Viesturs Bērziņš un liela līdzparakstītāju grupa („Auseklis kā Rīta zvaigzne varētu simbolizēt nākotni, cerību uz atdzimšanu, ne velti pirmās nacionālās atmodas sākuma posma lielākais dzejnieks izvēlējās pseidonīmu Auseklis”), simbolikas un heraldikas lietpratējs Aloizs Lukša un neskaitāmi citi. Par auseklīti interesantas ziņas piesūtījuši J. Klētnieks, V. Grāvītis, daudzi devuši tā dizainiski daudzveidīgus zīmējumus.”
[Sagatavots pēc: http://www.barikadopedija.lv/raksti/223059]
●
Latvijas Tautas frontes (LTF) muzejs atrodas LTF vēsturiskajā ēkā Rīgā, Vecpilsētas ielā, kurā aplūkojams arī LTF priekšsēdētāja Daiņa Īvāna kabinets. „Esmu izģērbts pliks,” nesen jokojot sacīja Īvāns, kurš ir atdevis muzejam ne tikai savu vēsturisko džemperi ar auseklīšiem, bet vēl vairākas tālaika relikvijas un dokumentus. „Es nolēmu džemperi atdot LTF muzejam, jo tas jau īstenībā nav mans īpašums, bet kā laikmeta karogs,” teica Īvāns.
[Sagatavots pēc: https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/ltf-muzeja-apskatams-ari-ivana-vesturiskais-auseklisu-dzemperis-14027498]
●
Tēlnieks Uldis Sterģis, veidodams Stopiņu pagasta Līgo parku, stāsta: „Krāju visu par latvisko dzīvesziņu. Mapītēs salieku izgrieztos materiālus, kas mani interesē, – par pasaules kultūras un reliģiju vēsturi, arheoloģiju, etnogrāfiju un ar šīm zinātnēm saistītām lietām.”
Pētot dažādo kultūru mijiedarbību, tēlnieks reizēm pats ir bijis pārsteigts par saviem atklājumiem. Par latviskiem uzskatītie raksti sastopami arī citu tautu kultūrās kā sargātāji, svētība. Vai nav interesanti, ka uz baltkrievu līgavas blūzītes apkakles stūrīšiem izšūti vai ukraiņu cimdu rakstos ieadīti auseklīši?
[Tiļļa 2014 : http://praktiski.la.lv/ciemos-telnieka-ulda-sterga-iespaidiga-akmens-rakstu-darbnica-stopinu-lielkajos/]
●
„Auseklis” bija trešais regulāri iznākošais Latgales laikraksts latgaliešu rakstu valodā. Ideja par tā izdošanu radās pirmās nacionālās atmodas laikā Latgalē 1906. gada sākumposmā. Avīzes pirmais numurs nāca klajā 1906. gada 17. martā. To izdeva Pēterburgā. Laikraksta redaktors bija Francis Trasuns. „Auseklis” iznāca vienu reizi nedēļā, tā apjoms bija 4 lappuses. 1907. gada septembrī „Ausekli” pārstāja izdot. 20. septembrī izdeva pēdējo – 35. – numuru.
