Palīgvārdnīca
Morfēmika
A|Ā|B|C|Č|D|E|Ē|F|G|Ģ|H|I|Ī|J|K|Ķ|L|Ļ|M|N|Ņ|O|P|R|S|Š|T|U|Ū|V|Z|Ž
AFIKSS Morfēma, kas, pievienodamās vārda saknei vai celmam, veic vārddarināšanas vai formveidošanas līdzekļa funkciju, izsakot noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku.
CELMS Vārda vai vārdformas daļa bez galotnes. Formālā ziņā lokāmo vārdu celmi ir divējādi: (1) primāri celmi – tie, kas sakrīt ar saknes morfēmu, raksturīgi neatvasinātiem vārdiem,  piem., zem-e, mās-a. Dažkārt celma raksturojums sinhroniskā (mūsdienu) aspektā atšķiras no tā vērtējuma diahroniskā aspektā, piemēram, kaln-s sinhroniski ir primārs, bet diahroniski – atvasināts ar piedēkli -n-. Ir notikusi vārda morfēmiskā sastāva pārdalīšanās. Primāri celmi parasti nav motivēti; (2) sekundāri celmi: (a) atvasināti – celmā apvienojas sakne un viens vai vairāki afiksi, piem., iz-do-t, dev-īg-s, ne-iz-dev-īg-um-s, kāp-j-at, lab-āk-ajam, (b) salikti – celmā ietilpst vismaz divas saknes (ar vai bez afiksiem), respektīvi, divi vai vairāki primāri vai sekundāri dažādu veidu celmi, kas apvienojas vienā celmā, piem., ceļ-mal-a, ceļ-mal-lap-a, jaun-iz-gudr-o-j-um-s, snieg-a-vīr-s, zil-gan-balt-s. Sekundāri celmi vienmēr ir motivēti, to motivētājvārdi parasti ir no dažādām radniecīgu vārdu saimēm, bet iespējams izmantot arī vienas saknes vai vienas vārdšķiras motivētājvārdus, piem.,balt-um+balt-s, maz+maz-īt-iņ-š. 
CIRKUMFIKSS Divdaļīgs afikss, kas novietots abpus saknei; abas afiksa daļas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku nozīmi, piemēramlatviešu valodā pēkšņas, negaidītas darbības nozīmes izteikšanā tiek izmantota priedēkļa un atgriezeniskas galotnes kombinācija: saukt: ie-sauk-ties, degt: ie-deg-ties.
GALOTNE Arī fleksija. Morfēma, kas atrodas vārda absolūtajās beigās aiz saknes vai piedēkļa, resp., aiz primāra, sekundāra vai salikta celma, piem., spain-is, spain-īt-is, iz-cel-šan-ās, jaun-at-klā-j-um-am, krast-mal-ā. Ikvienu konkrētu galotni var pievienot jebkura vārda celmam, ja tas pieder pie attiecīgas paradigmas, piem., visi vīriešu dzimtes lietvārdi, kas pieder pie o-celma  resp. 1. deklinācijas, vienskaitļa lokatīvā iegūst galotni (kaln-ā), visiem tiešajiem darbības vārdiem nākotnes daudzskaitļa 1. personā ir galotne -im (kāp-s-im, dom-ā-s-im, rakst-ī-s-im), visiem lietvārdiem vienskaitļa nominatīvā  aiz piedēkļa -īb-, -šan- seko galotne -a, bet aiz -um- – galotne -s.

Galotnes latviešu valodā galvenokārt veic formveides funkcijas. Tikai dažas galotnes (-a, -e, -is, -s, -t, -ties), adverbiālie formanti -i, -u veic arī vārddarinātājas morfēmas funkcijas lietvārdu, darbības vārdu, apstākļa vārdu sistēmā. Tās ir derivatīvās  jeb vārddarināšanas galotnes, piem., iz-tek+a, sēd+e, skrie+ties, ātr+i skrie-t, tāl+u brauk-t. Galotnes -a, -e, -is  tika dēvētas arī par sufiksālajām galotnēm, jo tās vēsturiski veidojušās no kādreizējiem piedēkļiem. 

Formveidotājas galotnes izsaka  gramatisko nozīmi, kas raksturīga nevis vārdam kā leksiskai vienībai, bet gan noteiktai vārdformai. Mainot galotni, tiek mainīta arī vārda gramatiskā forma un vismaz viena ar galotni izteiktā gramatiskā nozīme, piem., vārda labum-s  formās labum-a, labum-am, labum-u, galotne izsaka vīriešu dzimtes vienskaitļa Ģ, D, A nozīmi, bet formās labum-i, labum-u, labum-iem mainījusies skaitļa nozīme. 

Lietvārdu un darbības vārdu sistēmā šķir tiešās un atgriezeniskās galotnes, piem., jauk-šan-a : jauk-šan-ās, vilk-t : vilk-ties , bet īpašības vārdu, skaitļa vārdu, darbības vārdu divdabja formām var būt nenoteiktās un noteiktās galotnes – -s, -š, -a : -ais, -ā.

INTERFIKSS Morfēmas, kas funkcionē kā savienotājelements. Darinot salikteņus, to pirmais komponents dažkārt saliktenī tiek iekļauts pilnībā, neatmetot galotni, piem., pirt-s+slot-a, rok-as+naud-a, vai arī saīsinot to ( sēt-s+vid-us (elidēts a no -as)). Šī morfēma ir zaudējusi galotnes nozīmi un funkcijas, tā ir tikai savienotājelements starp saknēm vai celmiem, tātad uzskatāma par interfiksu.  Interfiksi kā iespraustas morfēmas parādās arī dažos ar sufiksiem atvasinātos vārdos, tie parasti nav saistīti ar kādu semantisko vai gramatisko slodzi un dažkārt izmantoti, lai novērstu skaņu saplūšanu, piem., rīdz-i-niek-s, lai-st-ī-t. Interfikss tiek izmantots arī, veidojot dažas gramatiskās formas (mes-t met-ī-š-u). Interfiksi konstatējami arī aizgūto salikteņu struktūrā (heks-a-metr-s,  lik-o-pod-ijs) kur -o-, -a- ir vai nu saglabātā cilmvalodas galotnes daļa, kas kļuvusi par savienotājmorfēmu, vai arī salikteņa komponentu interfikss, kas ievietots aiz pirmā motivētājvārda celma, lai savienotu divus vārdus, piemēram, rentgen-o-grāf-ij-a (sal., rentgen-zvaigzn-e ’zvaigzne, kurai novērojams rentgenstarojums’) kuru pirmais komponents ir citvalodas elements, hidr-o-mezgl-s, turb-o-sūk-n-is. 
IZSKAŅA Vārda vai vārdformas pēdējais piedēklis un galotne, piemēram, vārdu kaimiņš, pētniecisks, saimniekotājs izskaņas ir -iņš, -isks, -tājs; vārdformu plaukstošs, aizdomājusies, smiedamies izskaņas ir -ošs, -usies, -damies.
MORFĒMA Mazākā segmentējamā valodas vienība, kurai ir sava derivatīvā jeb vārddarināšanas, leksiskā, respektīvi, vārda nozīmes radīšanas vai gramatiskā, t.i., gramatisko kategoriju izteikšanas nozīme. Morfēmai tāpat kā vārdam ir savs materiālais (skaniskais un grafēmiskais) izpausmes veids un sava nozīme.  Morfēmas nozīme lielākoties ir vispārināta, abstrakta (piem., darbības vārdu piedēkļu -ā-, -ē-, -ī-, -o- nozīme), bet daļai morfēmu vērojama nozīmes konkretizēšanās vai nu leksiskās, vai gramatiskās semantikas ietvaros, piemēram, piedēklis -tāj- parasti saistās ar darbības veicēja nozīmi, savukārt piedēklis -āk- – ar pārākās pakāpes nozīmi.
MORFĒMIKA Morfoloģijas apakšnozare, kurā pēta morfēmas, to struktūru, sniedzot  morfēmu vispārīgu raksturojumu, klasifikāciju, atklājot to formālās un semantiskās pazīmes, funkcijas vārdā un vārdformā, raksturojot morfēmu tipus, savstarpējās saistīšanās iespējas, morfēmu lineāro izkārtojumu. Morfēmikā ietilpst arī vārdu un vārdformu morfēmiskā sastāva raksturojums, to sistematizēšana atbilstoši morfēmiskajai struktūrai.
MORFĒMISKAIS DALĪJUMS Vārda vai vārdformas dalījums morfēmās.
MORFOLOĢISKAIS VĀRDDARINĀŠANAS PAŅĒMIENS Vārdu darināšanas paņēmiens, kurā jaunu vārdu atvasināšanā tiek izmantoti afiksi, latviešu valodā parasti piedēkļi, piemēram, nest – nes-ēj-s; labs – lab-um-s; oga – og-o-t; priedēkļi, piemēram, nest – aiz-nest, vecs – pa-vecs; galotnes, piemēram, tumst – tums-a. Morfoloģiskajā vārddarināšanas paņēmienā ietilpina arī morfonoloģiskus līdzekļus – skaņu mijas, uzsvara un zilbes intonācijas maiņas, ja tie saistīti ar vārdu darināšanu, piemēram, vilkt – valkāt; liẽls – lìels.
MORFS Morfēmas īstenošanās valodas lietojumā, piemēram, saknes morfēma ved- var īstenoties kā morfi ved- (ved-u), ves- (ves-t), vez- (vez-dam-s), ve- (ve-šan-a), vad- (vad-ā-t). Morfs ir konkrēta valodas vienība pretstatā morfēmai kā vispārinātai abstraktai valodas vienībai.
NULLES MORFĒMA Paradigmas elements, kam nav formālas izpausmes un kas funkcionē kā gramatiskas formas pazīme, piemēram, latviešu valodā nulles morfēma darbības vārdu dziedāt, redzēt, mīlēt vienkāršās tagadnes 3. personas formā dzied-ø, redz-ø, mīl-ø vai arī lietvārdu māte, tēvs, māsa vokatīvā māt-ø!, tēv-ø!, mās-ø!
PAPLAŠINĀTĀ GALOTNE Galotne, kurā apvienotas divu gramatisko nozīmju galotnes, piemēram, atgriezeniskā galotne -ties (-t-ies) darbības vārdiem, noteiktā galotne -ajam/-ajai īpašības vārdiem.
PIEDĒKLIS Arī sufikss. Afikss, kas vārdā vai vārdformā ir aiz saknes, piemēram, latviešu valodā -niek-, -tuv-, -kl- vārdos kurpnieks, brauktuve, arkls; -st-, -dam-, -āk- vārdformās nirstu, braukdams, lielāks. Latviešu valodā vārdā vai vārdformā var būt arī vairāki piedēkļi, piemēram, zaļ-g-an-um-s, redz-ē-j-us-i. Tiem katram ir sava funkcija.
PIRMATNĪGS CELMS Arī primārs celms. Celms, ko veido tikai sakne, bez afiksiem, piemēram, vārdu saule, lapa, nams, medus celmi saul-, lap-, nam-, med- ir pirmatnīgi.
SAKNE Vārda vai vārdformas galvenā daļa resp. galvenā morfēma, kas ietver leksisko nozīmi. Sakne var funkcionēt gan viena pati, gan kopā ar afiksiem, piemēram, latviešu valodā te, ne, tik, aug, redz, māt!; kok-s, pa-gal-e, redz-ē-t, ie-raudz-ī-j-us-i
SALIKTS CELMS Celms, kurā ir vismaz divas saknes, piemēram, vārdu mežmala, diennakts, saldskābmaize celmi ir salikti: mež-mal-, dien-nakt-, sald-skāb-maiz-.