Metodiskie ieteikumi darbam ar vārdnīcu

Anna Vulāne, prof. Dr. philol.


Mūsdienās ir mainījusies ne tikai pieeja mācību procesam, bet arī mācību vide un skolēnu attieksme pret informācijas ieguves avotiem un iespējām. Skolu datorizācija un interneta neierobežotās telpas piedāvājums ir radījis izaicinājumu visai izglītības sistēmai gan mācību un izziņas materiālu ieguvē, izstrādē un izmantošanā, gan skolotāju profesionālajā darbībā. Tādēļ esam izstrādājuši jaunu, visiem pieejamu mācību resursu – elektroniskās latviešu valodas vārdnīcas „e-PUPA” izmēģinājuma moduli ar 251 šķirkli, kas palīdzēs latviešu valodas un literatūras skolotājiem

  • sekmīgi īstenot pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartu,

  • sekmēt latviešu valodas (kā otrās, dzimtās valodas un svešvalodas) pilnvērtīgu apguvi pamata, vispārējā vidējā un profesionālajā izglītībā,

  • attīstīt skolēnu kognitīvās, domāšanas, analītiskās u. c. spējas,

  • pilnveidot skolēnu patstāvīgā un pētnieciskā darba iemaņas, prasmi iegūt, apkopot, analizēt un izmantot dažāda veida un sarežģītības pakāpes informāciju,

  • diferencēt mācību saturu un piemērot to skolēniem ar dažādu mācāmības līmeni, tostarp arī bērniem ar īpašām vajadzībām,

  • radīt skolēnos interesi par valodu kā tautas gara bagātību glabātāju un vērtību sistēmas atspoguļotāju.

Lai sekmīgi strādātu ar vārdnīcu, vispirms jāreģistrējas un jāiepazīstas ar sākumlapu. Tās augšpusē sadaļā Par vārdnīcu atrodama informācija par vārdnīcas veidotājiem un Latviešu valodas aģentūru, kā arī īss ieskats pupas tēla izmantojumā latviešu folklorā, kas paskaidro vārdnīcas nosaukuma izvēli, un saīsinājumu saraksts, kas būs nepieciešams, strādājot ar vārdnīcas šķirkļu materiālu. Informāciju, kā strādāt ar vārdnīcu, atradīsiet sadaļā Kā lietot, kur ievietots Ceļvedis lietotājam un Biežāk uzdotie jautājumi.

Latviešu valodas mācībā noderēs sadaļā Palīgmateriāli ievietotās latviešu valodas dialektu leksikas kartes, kuru saturs ļauj iepazīt latviešu valodas bagātību, uzzināt, cik dažādi var nosaukt vienu un to pašu reāliju, kā arī valodnieku pētījumi, ar kuriem var bagātināt mācību saturu un paplašināt skolēnu zināšanas par latviešu valodu. Piedāvājam arī lingvodidaktisko materiālu, ko iespējams izmantot gan mācību procesā, gan ierosmei sava materiāla izstrādē.

Tā kā vārdnīcā ir ne tikai valodas, bet arī vizuālais materiāls, tad vārdnīcas sākumlapā tiek piedāvātas trīs šķirkļu pārlūkošanas iespējas – pēc alfabēta, ilustrācijām un attēliem –, kas vārdnīcas materiāla iepazīšanu bērniem padarīs aizraujošāku.

Kad ir iegūta vispārīga informācija par vārdnīcu, izlasīts ceļvedis un Jūs esat reģistrējies, var pievērsties šķirkļu saturam, kas apjoma un satura daudzpusīguma ziņā atšķiras.

Lingvistiskajā materiālā ir definēta vārda pamatnozīme, kā arī sniegts tā fonētiskais raksturojums (vārda tradicionālā un starptautiskā (IPA) transkripcija) un fonētiskā analīze. Skolēniem ir iespēja ne tikai noskaidrot skaņu raksturojumu, bet arī noklausīties un izrunāt pēc parauga attiecīgo vārdu, lai pilnveidotu klausītiesprasmi un izkoptu izrunu. Skolotājs var piedāvāt skolēniem arī kombinētos klausīšanās un rakstīšanas uzdevumus, it īpaši, ja vērojamas pareizrunas un pareizrakstības problēmas. Klausoties, kā diktors izrunā katru vārdu, pierakstot to un pārbaudot uzrakstīto, skolēns varēs ātrāk un labāk apgūt attiecīgo vārdu izrunu un rakstību.

Nākamajā sadaļā atklājas vārda morfēmiskā uzbūve, kā arī ir norādītas ortogrammas. Šis materiāls lieti noderēs ortogrāfijas prasmju izkopšanā, jo skolēns varēs veikt ortogrammu prognozēšanas uzdevumus un pats pārbaudīt darba rezultātus. Tā kā daļai skolēnu grūtības sagādā garo patskaņu pieraksts, arī tie ir iekļauti ortogrammu sistēmā.

Plašas darba iespējas paver vārddarināšanas sadaļa – tajā apkopota informācija par šķirkļa vārda izmantošanu jaunu vārdu darināšanā. Te ir gan vārddarināšanas ligzda, kurā apvienoti visi vai gandrīz visi atvasinājumi, ko ar šķirkļa vārdu saista saknes kopība, gan salikteņi, salikteņatvasinājumi un konversējumi. Mācību procesā iespējams ne tikai iepazīt viena vai otra vārda derivatīvās iespējas, bet arī noskaidrot motivācijas attieksmes, kas saista dažādus vārdus, sekundāro vārdu nozīmi, izsekot vārddarināšanas līdzekļu izmantojumam un nozīmes dažādībai.

Katram vārdam piedāvāts arī tā morfoloģiskais raksturojums, formu paradigma (kam tāda ir), kā arī norādītas izņēmumu locīšanas īpatnības. Līdz ar to skolēniem ir iespēja apgūt jaunas zināšanas, kā arī nostiprināt esošās, pārliecināties par izvēlētās formas pareizību.

Tāpat vārdnīcā ir sniegta arī minimāli nepieciešamā informācija par katra vārda sintaktiskajām funkcijām teikumā.

Gan skolēnu vārdu krājuma pilnveidošanā, gan vārda semantisko un funkcionālo nianšu izzināšanā lieti noderēs sadaļa, kurā norādīta katra leksēmai raksturīgā semantiskā apkaime, kas atklājas dažādās kolokācijās jeb stabilos vārdu savienojumos.

Vārdnīcā ietverts arī plašs katra šķirkļa vārda leksiskais raksturojums, proti, skolēnu vajadzībām piemērots Latviešu valodas vārdnīcas un Latviešu literārās valodas vārdnīcas materiāls, Latgaliešu rakstu valodas vārdnīcas materiāls, izlokšņu vārdnīcu (Ērģemes, Vainižu, Kalupes, Sinoles) leksiskais materiāls, kā arī Etimoloģijas vārdnīcas materiāls un sinonīmi, antonīmi. Tas ļauj skolēnam salīdzināt apmēra ziņā dažādu vārdnīcu satura specifiku un iegūt pietiekami plašu vārda leksikogrāfisko raksturojumu, kā arī izzināt katra vārda iekšējo tēlu un nozīmju sistēmu. Skolotājam ir plašas iespējas dažādi izmantot šo materiālu, lai paplašinātu skolēnu zināšanas par vārdu, attīstītu prasmi pašiem veidot dažādu vārdu šķirkļus un padziļināti mācīties latviešu valodu.

Vārdnīcā atrodams arī kompakts frazeoloģismu, sakāmvārdu un parunu, kā arī aforismu kopums. Šis materiāls izmantojams gan skolēnu valodas, gan sociokultūras u. c. prasmju attīstīšanai. Tā kā vārdnīcā ietverta tikai daļa no lingvistiskās informācijas, šī sadaļa ir veiksmīgi izmantojama, lai rosinātu skolēnus apzināt un labāk izprast valodas frazeoloģisko sistēmu, piedāvājot uzdevumus. Skolēni var arī paši savākt un apkopot valodas materiālu, ar ko papildināt izstrādātos šķirkļus, veidojot savos pierakstos dažādas leksikogrāfiska rakstura kopas, atbalstmateriālu, minivārdnīcas u. tml. Tas ir labs veids, kā padziļināt zināšanas par valodu un pilnveidot tās lietošanas prasmi.

Terminoloģijas sadaļā atklāts vārda izmantojums terminu sistēmā, lai sekmētu izpratni par valodas nozīmi dažādās jomās. Pētot viena vai otra vārda lomu terminu izstrādē, skolēni var labāk izprast vārda dabu un terminrades specifiku. Skolotājs var piedāvāt skolēniem papildus iepazīties ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas (http://termini.lza.lv/) apstiprinātajiem vai apspriežamiem dažādu nozaru terminiem, lasīt valodnieku publikācijas un diskusijas presē par pieņemtajiem un ieteiktajiem terminiem, mācīties strādāt ar terminu datubāzi (AkadTerm), diskutēt par aktuālām terminrades problēmām, kā arī rosināt skolēnus pašus radīt jaunus terminus. 

Gan latviešu valodas pasaulainas izzināšanā, gan nominācijas procesu un tradīciju izpētē noderēs materiāls, kas ievietots onomastikas sadaļā un atklāj attiecīgā vārda aktivitāti īpašvārdu sistēmā. Skolēni var ne tikai pētīt piedāvāto materiālu, bet arī papildināt, paplašināt to, veicot mikropētījumus savā dzīves vietā. Tādējādi var sekmēt skolēnu zinātniskā darba prasmju attīstīšanu.

Kā zināms, pasauli iepazīstam salīdzinājumā – savai kultūrai un valodai specifisko vislabāk varam ieraudzīt, ja salīdzinām to ar citu kultūru faktiem. Šādam darbam lieti noderēs sadaļās Radniecība ar citām valodām un Tulkojums un atbilsmes citās valodās ievietotais materiāls, kas izmantojams arī kā rosinājums pašiem meklēt plašāku informāciju dažādos leksikogrāfiskajos avotos.

Vārdnīcas nākamo informatīvo satura grupu veido latviešu ticējumi, mīklas, tautasdziesmas, pasakas, teikas, etnogrāfiskais materiāls, kas ļauj skolotājam veidot tādus uzdevumus, lai skolēni iegūtu zināšanas par dažādu reāliju nozīmi latviešu kultūras pasaulē un vērtību sistēmā.

Savukārt daiļliteratūras un publicistikas darbu fragmenti atklāj ne tikai skatījumu uz kultūrvēsturiskām reālijām, kulturoloģiski marķētām valodas vienībām, bet arī vērtību dinamiku un transformāciju. Arī skolēni paši var sameklēt atbilstošus daiļdarbu fragmentus, publikācijas presē, izmantot tos savu izteikumu veidošanā, mākslinieciskās izteiksmes līdzekļu izpētē vai arī izstrādāt paši savu metaforu un epitetu vai citu tēlainās izteiksmes līdzekļu skaidrojošo vārdnīcu. 

Ekstralingvistiskais jeb ilustratīvais materiāls, kas iekļauj arī Ģederta Eliasa gleznu reprodukcijas ( M. Kaupere. Ģederta Eliasa biogrāfija.pdf), ir būtisks sociokultūras kompetences attīstīšanas aspekts. Tas latviešu valodas stundās izmantojams skolēnu runas attīstīšanai, bagātināšanai, no vienas puses, un skolēnu kulturoloģiskā redzesloka paplašināšanai, no otras puses. Izmantojot valodas stundās mākslas darbus, varam sekmēt to, ka skolēni apgūst fona zināšanas, jo mākslas darbs ļauj vienlaicīgi apgūt gan valodu, gan kultūru. Pieredzējuši skolotāji zina, cik ērti un mērķtiecīgi var izmantot stundā vizuālās semantizācijas paņēmienu, pat strādājot ar vienu vārdu, kas nosauc kādu vēsturisku reāliju un ko skolēni nesaprot. Šādā gadījumā vārda nozīmes skaidrojumu varam papildināt, parādot skolēnam ilustrāciju, kurā redzams nosauktais priekšmets. Līdz ar to bērniem veidojas ne tikai vārda jēdzieniskais, bet arī vizuālais tēls. Mācību procesā var izmantot gan mākslas un dokumentālās filmas vai to fragmentus, gan muzeju eksponātus un etnogrāfiskās reālijas, fotogrāfijas utt., lai skolēni labāk iepazītu gan mūsdienu kultūras pasauli, gan to, kurā dzīvojuši viņu senči un kuru veselumā vieno mūsu valoda.

Vārdnīcā iekļautas arī informatīvas norādes par kinofilmām un dziesmām, kurās rodams šķirkļa vārda nosauktās reālijas tēls vai arī tā pieminēta.

Vārdnīca, tāpat kā cita uzziņu literatūra, ir nozīmīgs mācību procesa komponents. Tā palīdz apgūt jaunus vārdus un uzzināt nepieciešamo informāciju, pārbaudīt savas zināšanas, sniedz atbalstu šaubu gadījumā un rosina tiekties dziļāk valodas pasaulē, izprast to un kļūt gudrākiem.

Ierosmei darbam ar vārdnīcu izstrādāti daži uzdevumi, ko iespējams izmantot mācību procesā. Pirmais lingvodidaktiskais materiāls Iepazīsim vārdnīcu e-PUPA! veidots, lai rosinātu skolēnus iepazīt vārdnīcas struktūru un saprast, kā ar to strādāt.

 

 

Vulāne A. Iepazīsim vārdnīcu „e-PUPA”!

 

 Darba lapa.pdf

 

 

Lingvodidaktiskais materiāls


No pasaules, kas atspoguļojas cilvēkā, rodas valoda,
kas nostājas starp pasauli un cilvēku, saista viņu
ar pasauli un padara to bagātāku cilvēka uztverei.
[V. Humbolts]

 

Valoda ir tikai daļa no veseluma, kas ir pasaules un cilvēka esamība un ko tiecamies izzināt. Tā savā dziļākajā būtībā ir antropocentriska un ataino pasauli no cilvēka skatu punkta. Lai izzinātu valodu, nepietiek tikai ar zināšanām par to – ir nepieciešamas arī zināšanas par pasauli, valodas attīstības un funkcionēšanas sociālo kontekstu, prasme uzkrāt valodas vienību izmantošanas pieredzi un aktivizēt atmiņā saglabāto informāciju, sazināties, ievērojot daudzus situatīvos un kontekstuālos aspektus. Tāpēc mūsdienu lingvisti arvien vairāk pievēršas valodas kā kognitīva, kultūrnozīmīga, funkcionāla mehānisma izzināšanai. Par neapstrīdamu patiesību tiek uzskatīts tas, ka valodā akumulējas tautas pieredze, tiek uzkrāta un tālāk nodota etnosa ģenētiskā atmiņa un, izzinot valodu, mēs izzinām arī tautas pasaulainu.

Ideja par valodas un tautas ciešo saikni pirmo reizi zinātniski formulēta Vilhelma fon Humbolta darbos (1767–1835). „Kādas tautas garīgā savdabība un tās valodas uzbūve tik dziļi caurstrāvo viena otru, ka vienu var atvasināt no otras, ja tā pastāv. Jo garīgā darbība un valoda pieļauj un veicina tādu formu radīšanu, kas apmierina abas. Valoda ir kā tautas gara ārējā izpausme; tautas valoda ir tās gars un tautas gars – tās valoda. Kādā veidā abi saplūst vienotā un mums neizprotamā avotā, paliek mūsu saprašanai neaptverams fakts.” (Humbolts 1985: 9)

Pasaulaina ir konceptuāls pasaules modelis, pasaules vienotā rakstura kā universālas jēdzienu sistēmas atspulgs, kas korelē ar reālo pasauli un kuras pamatā ir atspoguļošanas princips. Etnolingvisti, etnopsihologi un lingvokulturologi uzskata, ka pasaule, kurā dzīvo cilvēks, pastāv vismaz trīs veidos, proti, iespējamas vismaz trīs pasaulainas: reālā, kultūras un valodas pasaulaina. Mūsdienās jēdziena pasaulaina saturs ir sazarojies un tiek runāts arī par zinātnisko pasaulainu, konkrētas valodas zinātnisko pasaulainu un katra cilvēka pasaulainu.

Valodas pasaulaina ir realitātes atspoguļojums caur kultūras prizmu. Tā atspoguļo spontāno, viengabalaino pasaules skatījumu, kurā ietilpst gan sākotnējie naivie priekšstati, gan loģiskās zināšanas, gan arī zināšanas, kam nav loģiskā skaidrojuma, un pat maldi. Piemēram, zinātnes atklājums, ka Zeme ir apaļa vai ka tā riņķo ap Sauli, nav bijis par iemeslu, lai no valodas zustu zinātniski aplamais teiciens sasniegt apvārsni vai saule lec; saule staigā pa zemi u. tml. Tātad redzams, ka zinātniskā pasaulaina un valodas pasaulaina būtiski atšķiras, bet tās vieno reālā materiālā pasaule, kas tajās tiek atspoguļota.

Vārds ir ne tikai cilvēka dzīves telpai raksturīgā priekšmeta vai parādības nosaukums, tas ir arī tautas apzinātā realitāte, tāpēc, apgūstot latviešu valodas vārddarināšanas, morfoloģijas, leksikas, frazeoloģijas u. tml. sistēmu, svarīgi izzināt ne tikai valodas vienību leksiski gramatisko raksturojumu, bet arī to kulturoloģisko marķējumu, lai apgūtu prasmi izzināt vārdā un tekstā apslēpto dziļāko jēgu.

Lai varētu sekmīgi strādāt skolā un īstenot latviešu valodas standartā izvirzītās prasības, sekmēt paredzētā mācību satura apguvi un attīstīt skolēnu zināšanas un prasmes, veidojot lingvālu personību, skolēnam jāpiedāvā tāds mācību materiāls, kas nodrošinātu ne tikai valodas, runas un komunikatīvo, bet arī atbilstošu sociokultūras prasmju veidošanos.

Lai skolēnam veidotos sociokultūras kompetence, īstenojami vairāki uzdevumi.

Pirmkārt, nepieciešams radīt iespēju apgūt kultūrvēsturisko kontekstu, kurā attīstījusies latviešu valoda, respektīvi, pilnveidot un paplašināt nepieciešamās fona zināšanas.

Kultūrvēsturiskais konteksts ietver informāciju par tautas materiālo un garīgo kultūru. Mācību procesā, strādājot ar dažādiem tekstiem, apmeklējot muzejus utt., veicot pētniecisko darbību, skolēns noskaidro savai vai citai tautai raksturīgo, kas saistīts ar tradīcijām, paražām, ēdieniem, apģērbu, sadzīves priekšmetiem, tautas mākslu, valsts iekārtu, teritoriālo iedalījumu, vēsturiskajiem notikumiem, personām utt., to atspoguļojumu valodā.

Otrkārt, jāveido skolēnam sapratne par verbālajiem un neverbālajiem runas uzvedības modeļiem, kas ir raksturīgi un ir nostiprinājušies latviešu kultūrā. 

Treškārt, jāpiedāvā tāds mācību materiāls, ar kuru strādājot skolēni spētu izzināt latviešu valodas pasaulainu.

Ceturtkārt, nepieciešams veidot skolēnam priekšstatu par kopīgo un atšķirīgo latviešu un citu valodu pasaulainā.

Palīgmateriālos ievietotais lingvodidaktiskais materiāls, ko prof. A. Vulānes vadībā izstrādājušas latviešu valodas skolotājas un aprobējušas praksē, studējot Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātē, var lieti noderēt gan ierosmei, lai kompleksi veidotu mācību materiālu skolēnu komunikatīvo, valodas, sociokultūras un mācību prasmju attīstīšanai, gan izmantošanai mācību procesā. Sākotnējais materiāls papildināts ar uzdevumiem darbam ar „e-PUPU”.

Lingvodidaktiskais materiāls Koncepts darbs latviešu valodas pasaulainā (Zoja Timofejeva), Ozols latviešu kultūrā (Gunta Kamzola) un Vārda māte lingvokulturoloģiskais portrets (Iveta Asatūrova) veidots tā, lai skolēns, veicot uzdevumus, iepazītu un izmantotu gandrīz visu vārdnīcas materiālu. Atsevišķi šķirkļa segmenti (piemēram, audiālā informācija, kinomāksla, vizuālā informācija u. c.) nav aktualizēti, ievērojot, ka pagaidām vārdnīcas saturā nav bijusi iespēja iekļaut nepieciešamo materiālu. Tomēr skolotājs var piedāvāt skolēniem noklausīties dziesmu, mūzikas ierakstus, noskatīties filmu utt., ja mācību procesā šis materiāls ir pieejams. Didaktiskais materiāls veidots tā, ka to iespējams viegli papildināt ar jauniem uzdevumiem, kā arī skolēnu pašu sagatavoto valodas materiālu. Atbilstoši koriģējot, to iespējams izmantot dažāda vecuma un mācāmības līmeņa skolēniem.

 

 

Timofejeva Z. Koncepts darbs latviešu valodas pasaulainā.

 

 1. darba lapa.pdf


 2. darba lapa.pdf

 

3. darba lapa.pdf 


 4. darba lapa.pdf


 5. darba lapa.pdf

 

 

Kamzola G. Ozols latviešu kultūrā.

 

 1. darba lapa.pdf


 2. darba lapa.pdf


 3. darba lapa.pdf

 

 

Asatūrova I. Vārda māte lingvokulturoloģiskais portrets. 

 

 1. darba lapa.pdf


 2. darba lapa.pdf


 3. darba lapa.pdf


 4. darba lapa.pdf


 5. darba lapa.pdf

 

 6. darba lapa.pdf


 7. darba lapa.pdf